pirmdiena, 2019. gada 29. aprīlis

Interesants jautājums



Latviešu inteliģence ir noskatījusi reti nekaunīgu, nelietīgu un intelektuāli aprobežotu ebreju. Tāds tips ir izvēlēts nevis no latviešu sētas, bet no cittautiešu sētas, kas ir ne visai saprotami. Saprotami būtu, ja tiktu izvēlēts dumjš un negodīgs latvietis. Tāda izvēle latviešu aprindās būtu saprotama un gaidīta. Latvieši nekad neizvēlētos no savējiem gudru un godīgu latvieti. Bet tagad arī no cittautiešu sētas latvieši ir izvēlējušies nekur nederīgu indivīdu. Kāpēc tas tā ir noticis? Varbūt latviešu inteliģence nemaz nav spējīga identificēt gudru un godīgu cilvēku vienalga kādā etnosā? Varbūt latviešu inteliģence nemaz nezina, kāds ir gudrs un godīgs cilvēks, un kādi ir intelektuālās un morālās cilvēciskās kvalitātes kritēriji? Varbūt latviešu inteliģence spēj identificēt vienīgi dažādas modifikācijas cilvēciskos atkritumus, kuri tagad ir visur pie stūres "brīvajā" Latvijā? Jautājums ir interesants, un arī svarīgs.



sestdiena, 2019. gada 27. aprīlis

Protestu neiespējamība



Vai ir gaidāmi protesti - piketi, tautas sapulces u.c. protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents var būt cittautietis un pie tam ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura ebreju tauta ir sen jau novērsusies un kurš jau tagad demonstrē šausmīgu savas ebreju tautas necieņu, lai tiktu ievēlēts? Tik reti nekaunīgs un nelietīgs kandidāts vēl nav bijis Latvijā. Latviešu ierēdņu, biznesmeņu, zagļu miljons neprotestēs, jo redz, ka ebreju bīda priekšniecība. Kā vienmēr latviešiem, pielīšana priekšniecībai būs svarīgāka par protestēšanu pret tautas pašcieņas zākāšanu un nacionālo nodevību. Studenti arī neprotestēs, jo zina, ka nekaunīgo ebreju atbalsta profesūra. Pensionāri arī neprotestēs, jo nekas taču nemainās - himna paliek, karogs paliek...Protesti būtu ne tikai tautas goda aizstāvēšana, bet arī vēršanās pret LKP/VDK morālo kastrātu un viņu sulaiņu ("levitu") varu. Levits ir viens no šīs varas sulaiņiem jau no 80.gadiem. Viņa ievēlēšana ir LKP/VDK morālo kastrātu varas kārtējā leģitimācija, kas atkal notiks, pateicoties latviešu tautas politiskai un morālajai impotencei, samierinoties ar jebkura veida nacionālo pazemojumu.


otrdiena, 2019. gada 23. aprīlis

Jocīgā aina




Izveidojusies ir jocīga aina. 90.-91.g., kad tika sagrauta PSRS, padomju inteliģence noteikti bija garīgi, morāli, intelektuāli veselāka nekā Rietumeiropas inteliģence, kura tika degradēta jau no 68.gada. Tagad ir otrādi. Bijušā padomju inteliģence tagad ir nenormālāka nekā Rietumeiropas inteliģence. Pārliekā cenšanās "atgriezties Eiropā" un dzīvot kā "Rietumos" ir izvērtusies kolosālā degradācijā. Ukrainas piemērs ir visjaunākais šajā ziņā un pagaidām arī visriebīgākais. Āksts, šova darbonis bez jebkādas pieredzes politikā un administratīvā darbā var kļūt valsts prezidents tikai fundamentāli sabrukušā sociumā, kad inteliģenci ir pārņēmusi pilnīga degradācija un deģenerācija. Latvijā jaunākais drūmākais piemērs ir "6.oktobra paaudzes" nonākšana parlamentā, valdībā, reti lielā muļķa Kariņa atrašanās premjera krēslā. Taču pats lielākais latviešu inteliģences sasniegums ir LKP/VDK morālo kastrātu sulaiņa ebreja stumšana valsts prezidenta tronī. Šajā stumšanā latviešu inteliģence demonstrē sasniegto degradācijā un deģenerācijā. Un sasniegtais līmenis ir šaušalīgs. Patentētais visu varu pēcpuses laizītājs Avotiņš 2019.gada 24.aprīlī publicētā tekstā patētiski lielās par aprobežotā un nekaunīgā ebreja ietekmi: “Uzskatu, ka viņš manu domāšanu ir darījis krietni kvalitatīvāku un organizētāku”. Tas faktiski ir vēl šaušalīgāks pēcpuses laizījums nekā rūdītās šarlatānes dagmārbeitneres “šodienas nācijas tēvs”. Tas liecina par dziļu patoloģiju, kuras reālo stāvokli precizēt var vienīgi patopsihologi. Noteikti tiekamies ar sava veida patofobiju – sakarsētu baidīšanos varas pēcpuses laizīšanā atpalikt no pārējiem laizītājiem un tāpēc tiek zaudēta jebkāda mēra sajūta.  


piektdiena, 2019. gada 19. aprīlis

Tautas reputācijas balināšana



2019.gada 19.aprīlī portālā “Diena” bija lasāms: “Trīs politiskie spēki - Attīstībai/Par!, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Jaunā Vienotība - uzskata, ka ir nepieciešama lielāka integrācija Eiropas Savienībā (ES), liecina aģentūras LETA veiktā partiju aptauja.” Prasība vairāk integrēties ES ir prasība vēl vairāk atsacīties no patstāvīgas dzīves. Vai to mūsu "politiķi" saprot? Latvieši jau 2003.g. atsacījās no politiskās suverenitātes, kas reizē bija arī atsacīšanās no ekonomiskās, finansu u.c. veida suverenitātes. Tātad kādam ar to ir par maz. LKP/VDK morālo kastrātu sulaiņi vēlas vēl lielāku atkarību no Briseles, kas praktiski ir vēl lielāka koloniālā pakļautība Eiropas lielajām valstīm (Vācijai, Francijai, Lielbr.), kurām ES faktiski ir sava veida mazo valstu ekspluatācijas avots, jo lielās valstis cenšas dzīvot maksimāli suverēni un maksimāli aizsargā nacionālās intereses, ES normatīvo bāzi pieskaņojot sev par labu. Kā izskaidrot latviešu inteliģences totālo intereses trūkumu dzīvot nacionāli patstāvīgā valstī? Vai tas ir saistāms ar tautas vispārējās attīstības līmeni jeb tam ir antropoloģiskās attīstības vēsturiski temporāls izskaidrojums; proti, pašlaik tā ir sanācis, ka ir sliktu cilvēku dzīves periods, kuram var sekot pozitīvas cilvēciskās kvalitātes izmaiņas? Vai latviešu tauta un tās inteliģence zina/saprot, ka valsts un brīvība ir tautas galvenie kritēriji? Tautas attīstības mērķis ir sava valsts; tautas attieksme pret brīvību ir tautas morālā brieduma pazīme. Un galvenais jautājums: “Vai latviešu tauta un tās politiķi apzinās tautas reputācijas graušanu?”. Tauta, kura nevēlas dzīvot suverēnā valstī un kurai brīvībai nav nekādas vērtības, nevar pretendēt uz labu reputāciju. Tādu tautu neviens nekad necienīs. Tādas tautas novērtējums ļaužu apziņā vienmēr būs negatīvs. Pret tādu tautu vienmēr izturēsies kā pret neizdevušos tautu un nevērtīgu tautu.


trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis

Garīgās nāves klienti



Latvijā viss notiek, kā saka, “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja pilnā mērā notiek saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi šajā jomā. Pagātnē ir garīgi gājušas bojā daudzas tautas, savu vēsturi noslēdzot ar izšķīšanu citu tautu sastāvā. Tie, kuri zina “grāmatas” par tautas garīgās bojāejas pazīmēm un fāzēm, tagad var skaidri un neglābjami fiksēt tautas bojāejas pazīmes un fāzes latviešu etnosā. Latvieši ir sasnieguši pēdējo fāzi. Pēdējā fāzē tautas garīgais sabrukums ir nenovēršams, un tauta izbeidz pastāvēt kā kolektīvs subjekts. Turpina dzīvot indivīdi ar attiecīgu etnisko identitāti, taču nenovēršami pārtrauc eksistēt tauta kā garīgi pilnvērtīgs etniskais kolektīvs. Pēdējā fāzē strauji degradējas visi garīgie procesi un nemitīgi devalvējas visi parametri, kuri tautu raksturo kā radošu un organizatoriski spējīgu cilvēku kopumu. Tautas pēdējā fāzē vairs netiekamies ar tautu, bet tiekamies ar pūli, iedzīvotājiem, populāciju. Tautas kā etnosociālas sistēmas vietā ir radies sava veida antropoloģiskais molusks – veģetējoša mīkstmiešu grupa bez sociāli konsolidējoša un politiski integrējoša mugurkaula. Tautas saliedētības un vienotības vietā ir tapis idejiski nesaistītu hominīdu bars, kuram nepiemīt nedalāmība un veselums. Tautas pēdējā fāze nav tautas fiziskās esamības pēdējā fāze. Kad publikācijās tiekamies ar sinonīmiski lietotiem vārdiem “tautas bojāeja”, “tautas katastrofa”, “tautas gals”, “tautas traģēdija”, “tautas beigas”, tad faktiski runa nav par tautas nonākšanu kapsētā. Ar tik tikko minētajiem vārdiem vienmēr apzīmē tautas garīgo nāvi arī tad, ja tas netiek speciāli akcentēts. Turklāt tautas garīgās nāves klienti nav visi tautas pārstāvji. Tautas garīgā bojāeja vienādā mērā neattiecas uz visiem latviešiem. Tautas garīgās bojāejas klienti ir tikai īpaša latviešu tautas daļa. Pirmkārt, tie ir cilvēki ar garīgajām vajadzībām un garīgajām prasībām. Šiem cilvēkiem garīgums ir ļoti liela vērtība, un viņi bez garīguma nevar dzīvot. Garīgums ir viņu esamības organiska sastāvdaļa. Otrkārt, tie ir cilvēki, kuri vēlas arī latviešu tautu vērtēt no garīguma viedokļa. Viņi vēlas latviešu tautu redzēt kā garīgi bagātu tautu. Tātad tie ir cilvēki ar augstu patriotiskumu, un patriotiskuma saturs ir garīgums. Rūpes par tautas kvalitāti ir viņu morāles un sociālās atbildības izpausme. Tautas pēdējā fāzē latviešu tautas garīgo bojāeju izjūt un pārdzīvo tikai garīgi bagāti cilvēki. Viņi ir tautas garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgās bojāejas klienti nav tā tautas daļa, kurai ir svešas garīgās vajadzības un garīgās prasības. Šī tautas daļa rūpējas tikai par savu materiālo labklājību, un šīs tautas daļas garīgās intereses apmierina bezgarīgās masu kultūras saturs un formāti. Šī daļa nemaz nesaprot, ko nozīmē tautas garīgā bojāeja.Viņi smiesies: “Viss taču notiek – kāda bojāeja!”. Viņi netic tās iespējamībai, jo visi taču ir paēduši un joprojām ir pieejamas dažādas izpriecas un dzīves baudīšana. Aktuāls ir jautājums, cik liela daļa latviešu tautā ir tautas garīgās bojāejas klienti un cik liela daļa ir to latviešu, kuri nav tautas garīgās bojāejas klienti. Noteikti ir jāņem vērā sekojošais: tautas pēdējā fāzē strauji samazinās to cilvēku skaits, kuriem garīgums ir viņu esamības organiska sastāvdaļa. Tautas pēdējā fāzē strauji samazinās tautas garīgās nāves klietu skaits.







otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis

REABILITĀCIJA



Jaunākā tautai piedāvātā odiozā tēma "Ebrejs Rīgas pilī" faktiski ir izvērtusies Viktora Ārāja un viņa "komandas" psiholoģiskajā reabilitācijā; proti, liekot saprast un atzīt Ārāja u.c. psiholoģisko motivāciju attieksmē pret ebrejiem. Tagad noteikti tiekamies ar aprobežotā ebreja dziļu nekaunību. Turklāt ir arī ebreju kolektīvā nekaunība. Noteikti ir kolektīvā nekaunība Latvijas mērogā, bet varbūt pat starptautiskajā mērogā. Bet kam tas ir vajadzīgs? Kuriem ir izdevīgi restaurēt senas drausmīgas psiholoģiskās kaislības un stimulēt jaunas drausmīgas psiholoģiskās kaislības? Kāpēc to pieļauj Latvijas ebreji? Kāpēc to pieļauj Latvijas specdienesti? Par latviešu varas inteliģences aktīvo lomu šīs odiozās tēmas risinājumā viss ir vieglāk saprotams - tiek izpildīta kāda konkrēta spēka pavēle un, kā parasti, prāta trūkums traucē izprast savas noziedzīgās darbības sekas.

Vēlreiz par valsts drošību



Ja mūsu etnosam pārmet nenovīdību, skaudību, neiecietību, tad tādā gadījumā parasti vienmēr runa ir par naidīgo attieksmi pret gudru un godīgu tautieti - otru latvieti. Naidīgā attieksme pret gudriem un godīgiem tautas brāļiem un māsām latviešu mentalitātē ir visnepatīkamākā iezīme, kas reizē ir tautas attīstības vislielākais šķērslis, liedzot izveidot īstu eliti - tautas garīgo vadītāju, tautas kuratoru. Tas nav tikai mans viedoklis. Tāds viedoklis eksistē cittautiešos, kuru dzīve paiet latviešu vidē. Latviešu kultūras attīstības vēsturiskā kulminācija 70.gados bija iespējama vienīgi tāpēc, ka latviešu mentalitātes sliktākajai iezīmei neļāva izvērsties "Maskava", kura pavēlēja visās jomās meklēt un atbalstīt labākos. Latviešu priekšnieki bija spiesti izpildīt pavēli, kaut gan tālu no Rīgas tas ne vienmēr notika simtprocentīgi. Minētā mentalitātes nelaime, starp citu, ir organiski saistīta ar "stučīšanas" māniju, apmelojot un nomelnojot otru latvieti. Tas ļoti riebās VDK cittautiešu štata kadriem Latvijā. Politiski pliekaniem indivīdiem nevar būt nekāda priekšstata par valsts drošības sargāšanu. Tādi primāti nemaz nav spējīgi saprast, ar ko nodarbojas drošības dienestu aģenti visās valstīs un visos laikos, tajā skaitā LR. Tādiem primātiem vienīgi ir ļauns prieks, visu saistot ar savai mentalitātei tuvo "stučīšanu", un salds prieks par iespēju atkal kādu latvieti pazemot. Un vēl nākas piebilst sekojošo. Nav nekāds brīnums, ka daudzi latvieši nesaprot divas lietas: 1) arī šodien LR specdienestiem ir aģenti, un viņi tipoloģiski ne ar ko neatšķiras no VDK, ISI, CIP, Mi6, RAW, MOSSAD, ASIS utt. aģentiem; 2) sadarboties ar specdienestiem ir katra pilsoņa pienākums, kā tas ir visās normālās zemēs. Stulbums daudziem to traucē saprast. Protams, to nekad nesapratīs cilvēki, kuriem valsts suverenitāte nav nekāda vērtība un kuri ar prieku savā zemē ielaiž svešu karaspēku atbilstoši okupācijas kritērijiem. Cilvēkiem, kuriem nacionālā valsts nav nekāds svētums, nekad pareizi nespēs izprast valsts drošības sargāšanas jautājumus. Viņi var tikai kaut ko debili murgot atbilstoši savai melnajai dvēselei un bezprātam. Viņiem aģenti asociēsies tikai ar latviešiem klasisko "stučīšanu" no baronu laikiem, kaut gan pats galvenais ir intelektuālā palīdzība valsts drošības sargāšanā.






sestdiena, 2019. gada 13. aprīlis

Sociālā šizofrenizācija



Šodienas Latvijā tikšanās ar jocīgo laimi, kad dzīves apstākļi katastrofāli pasliktinās un latviešu tautas garīgā nāve ir fakts, bet tajā pašā laikā tautas laimes indekss regulāri sasniedz jaunas virsotnes, liecinot par cilvēku laimīguma pieaugumu, ir tikšanās ar to, ko zinātnē sauc par sociālo šizofrenizāciju jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizāciju. To veicina noteikti sabiedrības dzīves apstākļi, kad viss notiek saskaņā ar principu: jo psihiski pretrunīgāki (šizofrēniskāki) ir dzīves apstākļi, jo psihiski pretrunīgāka (šizofrēniskāka) ir sabiedriskā apziņa. Latvijā nenormāli sabiedrības dzīves apstākļi turpinās 30 un vairāk gadus. Nenormāla ir valsts iekārta: politika un ideoloģija; nenormāli ir sabiedriskās apziņas visi veidi – māksla, zinātne, reliģija, filosofija, morāle, tiesības. Nenormālības galvenā izpausmes forma ir idejiskais pretrunīgums un pretdabiskums, idejiskā pretišķība un pretdarbība. Piemēram, tādi aizvadītajos 30 gados latviešu tautā tās sociāli bezatbildīgās inteliģences ievazātie Rietumu pagrimuma “koncepti” kā “uzskatu plurālisms”, “vērtību plurālisms”, “patiesības plurālisms” spēj izraisīt vienīgi sociālo šizofrenizāciju, kas tā arī praktiski ir noticis. Dzīves idejiskais pretrunīgums ir izraisījis idejisko pretrunīgumu sabiedrības kolektīvajās smadzenēs un kolektīvajā sirdī. Cilvēki masveidā ir zaudējuši dzīves realitātes adekvātu uztveri un izpratni. Viņi vairs nezina, kas ir labs un kas ir slikts, kas godīgs un kas ir negodīgs, kas ir morāli tikumisks un kas ir morāli netikumisks, jo idejisko vērtību un normu vēsturiski tradicionālā sistēma tiek noliegta un tās vietā tiek piedāvāts “idejiskais plurālisms”, kas praktiski nozīmē totāla idejiskā haosa rašanos. Sociālajai šizofrenizācijai vienmēr ir arī objektīvs faktors – sociuma psihiskās veselības līmenis. Jo psihiski stabilāks sociums, jo tas ir mazāk pakļauts šizofrenizācijai (reāli – dažāda veida idejiskajai zombēšanai, apzināti organizētai garīgajai destrukcijai). Tātad tas ir kompetentāks objektīvi uztvert un skaidrot dzīves realitāti. Turpretī psihiski nestabilā sociumā šizofrenizācijai ir lielāki panākumi. Par Latvijas sociuma psihiskās veselības līmeni liecina konkrēti skaitļi. Tie ir par 2017.gadu pieejami internetā. Domājams, drīz tiks publicēti dati par 2018.gadu, un tie apliecinās, ka medicīnas iestādēs Latvijā uzskaitē ir apmēram 100 000 psihiski slimu cilvēku. Skaidrs, ka ne visi psihiski nestabilie indivīdi ir uzskaitē un atpoguļojas valsts statistikā. Iespējams, vēl tikpat liels cilvēku skaits (100 000) ir “nelegālie” psihiski neveselie cilvēki. Masu komunikācijas saturs medijos, piemēram, liecina, ka sabiedriskās apziņas kopējo līmeni publiski apliecina galvenokārt psihiski neveseli indivīdi, demonstrējot “idejisko plurālismu” – fundamentāli šizofrēnisku dzīves uztveri un izpratni. Runa nav tikai par jocīgo laimi. Runa ir par visnopietnāko cilvēka dzīves procesu šizofrēnisko interpretāciju. Noteikti mināms vēl viens objektīvs faktors sabiedrības šizofrenizācijā – intelektuālais līmenis. Psihiski slimiem un intelektuāli neattīstītiem indivīdiem ir daudz kopēja. Viņi ir aktīvi, nenogurdināmi, neapturami, kas ne reti iet kopsolī ar dziļu nekaunību un dziļu nelietību. Internets viņiem paver lielas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu – attiecīgajā laika periodā sociumā aktuālo idejisko tematiku. Internetā viņi var netraucēti izplatīt savu kroplo un amorālo dzīves notikumu izklāstu. Sabiedriskā doma relatīvi nonāk viņu ietekmē, un tāpēc var tikt koriģēta sabiedriskā apziņa, tajā iesūcoties dažāda satura idejiskajām anormālībām. Piemēram, psihiski slimie un reizē ļoti nekaunīgie un nelietīgie troļļi (teiksim, portāla “Pietiek” žuļi, edges, feļi) un intelektuāli drausmīgi aprobežotie “grantiņi”, “gedrovici” (atkal atsaucos uz “Pietiek” gadiem ilgi sastopamo “publiku”) var atstāt zināmu ietekmi ne tikai uz viņiem analoģiska psihiskā un intelekta līmeņa hominīdiem, bet arī uz patstāvīgi domātnespējīgiem filistriem, vāji izglītotiem jauniešiem, t.s. masu cilvēkiem, kuri tagad ļoti plaši izmanto internetu. Vai Latvijā ir iespējams mazināt sociālās šizofrenizācijas tempu? Nav iespējams! Latviešiem nav īstas inteliģences, bet ir tikai kaut kāda pseidointeliģences masa, kura pati nav spējīga adekvāti reaģēt saskarsmē ar dzīves realitāti. Sociālo šizofrenizāciju var mazināt vienīgi apzināta un speciāli organizēta darbība, ko veic inteliģence. Taču, atkārtoju, latviešiem nav īstas inteliģences un nekas neliecina, ka tā varētu izveidoties perspektīvā. Gluži pretēji! Viss liecina, ka Latvijā sociālās šizofrenizācijas temps strauji pieaug.




otrdiena, 2019. gada 9. aprīlis

Apogejs






Ebreja enerģiskā bīdīšana Valsts prezidenta krēslā noteikti ir latviešu nacionālo nodevēju subkultūras noziedzības apogejs – augstākā virsotne. Tas ir nacionāli viens no visreakcionārākajiem noziegumiem, ko līdz šim ir izdarījusi latviešu nacionālo nodevēju subkultūra. Ar reakcionāro rīcību Valsts prezidenta jautājumā var konkurēt vienīgi atsacīšanās no valsts suverenitātes 2003.gada referendumā, kas arī uzskatāms par nacionāli ļoti reakcionāru rīcību – šausmīgu nacionālo noziegumu. Pasaulē visam ir sākums, un pasaulē visam ir arī beigas. Tas attiecas arī uz tautu/valsti/impēriju/civilizāciju. Katrā ziņā latviešu nacionālo nodevēju subkultūras noziedzības apogejs ir organiski vienots ar latviešu tautas beigu fāzi. Nacionālās noziedzības apogejs nekādā ziņā nav sākums kaut kam jaunam un pozitīvam, kā arī nav vitāls turpinājums kaut kam vērtīgam no agrāk aizsāktā. Nacionālās noziedzības apogejs ir latviešu beigu, pēdējās fāzes, elements. Tas ir jāapzinās pilnā mērā. Tā kā jau agrāk ir pastrādāti šausmīgi nacionālie noziegumi, aizvadītie 30 gadi bija noziegumu brīvības un organizētās noziedzības gadi, pilnīgi nevērtīgās “6.oktobra paaudzes” izauklēšanas gadi, tautas izmiršanas un vērtīgāko cilvēku Latvijas pamešanas gadi, dotais apogejs apliecina, ka latviešu tautas beigas ir sasniegušas “finiša taisni” – pēdējos metrus. Latviešu sabiedriskajā apziņā jau ir pārāk liela disonanse starp saprātu un bezprātu, ko acīmredzot vairs nespēj glābt apziņas dezinfekcija, dezinsekcija, dezaktivācija. Latviešu nacionālo nodevēju subkultūras figuranti melo pat tad, kad melo, un melo pat tad, kad saka patiesību. Viņiem ir imunitāte pret godīgumu, gudrību, veselo saprātu, zināšanām, profesionālo kompetenci, cieņu, godu, atbildību. Viņu prātu un morāli pārvalda haosa, degradācijas un deģenerācijas baznīca, kura nenosaka nekādas sankcijas bezprātam un amoralitātei, nacionālajai bezatbildībai un nacionālajai izvirtībai.


svētdiena, 2019. gada 7. aprīlis

Nacionālais suicīds






Nākas atbildēt uz daudziem jautājumiem. Kādēļ latviešu visriebīgākais strats naciķi tik enerģiski aizstāv ebreju? Ko tas nozīmē? Kas aiz tā slēpjas? Kāpēc ebreju aizstāv tie, kuriem nav sveša antisemītisma apliecināšana? Kāpēc tiek uzkurināts antisemītisms latviešu sabiedrībā, par ko uzskatāmi liecina jaunākie interneta materiāli ? Kāpēc tas tiek pašlaik darīts? Ko ar to vēlas retušēt sabiedrības virzībā? No kā vēlas novērst latviešu uzmanību? Vai ir ticams, ka tiekamies nevis ar specoperāciju, bet atkal tiekamies vienīgi ar latviešu tradicionālo stulbumu, kad prāta dabiskajai loģikai un veselajam saprātam nav nekādas nozīmes? Austrumeiropā tāda politiskā līmeņa amatpersonu izvēle kā valsts prezidents vienmēr ir specdienestu uzmanības lokā. Reāli procesu vada specdienesti. Process ir ne tikai attiecīgās valsts specdienestu, bet arī ārzemju specdienestu uzmanības lokā ģeopolitisko, ģeoekonomisko, militāro interešu kontekstā. Tā tas noteikti ir arī tagad Latvijā, kurā pelēko ebreju virza pat tādi politiskie spēki, kuru repertuārā antisemītisma tematika ir tradicionāla. Tātad šie spēki ir saņēmuši specdienestu attiecīgu rīkojumu. Aprobežoto ebreju virza kāds noteikts specdienests. Tikai ir jautājums - kurš specdienests? Iespējams, ka virza pat divu, trīs valstu specdienesti. Domājams, galvenais virzītājs ir tas specdienests, kura uzdevumā Minsteres ebrejs tika norīkots uz Latviju LKP/VDK morālo kastrātu rīcībā "demokrātiskuma", "neatkarības", "brīvības" tēlošanai. Latvijā nav paredzēts mainīt LKP/VDK morālo kastrātu varu. Tātad pamatā virza tas specdienests, kura misija ir aizstāvēt LKP/VDK morālo kastrātu kriminālo kapitālismu. Nav speciāli jānosauc šis specdienests. To katrs zina, kurš dzīvo ar prātu. Tāpat ir zināms, ka Latvijā saglabāt kriminālo kapitālismu ir ieinteresēti ne tikai vietējie noziedznieki, bet arī Krievijas, ASV, "Eiropas" valdošā kliķe. Protams, liela loma kriminālā kapitālisma saglabāšanā ir latviešu miljonam, kas vairs nespētu eksistēt bez zagšanas, organizētās noziedzības. Latviešu  miljona morālais pagrimums aizvadītajos 30 gados ir būtisks faktors kriminālā kapitālisma turpinājumā. Tauta pati ir izvēlējusies nacionālo suicīdu.


piektdiena, 2019. gada 5. aprīlis

Komunikācijas invaliditāte




Latvijā aktuāls ir jautājums par komunikācijas invaliditāti. Sociuma pagrimums skar cilvēka darbību un uzvedību. Skar arī komunikāciju, izraisot ilgstošu vai patstāvīgu normālas komunikācijas neiespējamību. Piemēram, latviešu sabiedrības dziļais pagrimums nosaka katram publiskās komunikācijas dalībniekam obligāti ņemt vērā, ka pēc ikvienas komunikatīvās prezentācijas to momentā apsmies, nolamās, autoram kaut ko visgudri pamācoši norādīs anonīmi “komentētāji”, kuru kroplā valoda, domas bezjēdzīgais saturs un domas aloģiskums skaidri liecina par psihisko neveselību, morālo deģenerāciju, neinteliģenci, neizglītotību, ārprātīgu nekaunību un nelietību. Konstruktīvi, lietderīgi, informatīvi piesātināti komentāri latviešu publiskajā telpā (piem., internetā) nemēdz būt. Mēdz būt vienīgi kaut kāda maniakāla mānija noriet autoru un nozākāt viņa darbu. Latviešu tautā tā ir jauna parādība. Komunikācijas invaliditāte vēsturiski vēl nesen Latvijā nebija sastopama. Slimīgo stāvokli ir radījusi interneta līdzdalība komunikācijā. Svarīga loma ir internetā iespējamajai anonimitātei. Šodienas komunikācijas invaliditāte ir liela nelaime. Pie tam latviešu aprindās tai ir strauji progresējošs vēriens (piem., portālā “Pietiek” jau labu laiku nav komentāru, bet ir tikai psihiski slima “troļļa” Žuļa/Felis/Edge-peže izdalījumi). Komunikācijas invaliditāte šodien liecina, ka latviešu tautas lielas daļas apziņas funkcionēšanā dominē odiozs automātisms, reproducējot ieprogrammētu rusofobiju, vēsturiskos melus un nepārprotami apliecinot nespēju vispār saprātīgi piedalīties publiskajā diskursā. Pats par sevi saprotams, liecina par cilvēciskuma zudumu, zaudējot saikni ar Homo sapiens garīgajiem parametriem.

Par mūsdienu komunikāciju skat. grāmatā “Komunikācijas planēta”, kuras priekšvārds un divi raksti lasāmi blogā: http://aptekstiintervijas.blogspot.com/  







trešdiena, 2019. gada 3. aprīlis

Analītiskais poligons



   Portāla “Pietiek” žurnālisti 2019.gada 3.aprīlī raksta par dārgu automašīnu skaita palielināšanos Latvijā aizvadītajā laikā. Nekā unikāla te nav! Dziļa sociālā pagrimuma laikmetos tā notiek. I Pasaules kara gados Faberžē saņēma ievērojami daudz vairāk pasūtījumu nekā miera laikā. Karš bija lielisks bizness. Tas, ka Latvijā, "valstī" bez ekonomikas un ar psihiski slimu sociumu, ir tik liels "miljonāru" skaits un dārgu automašīnu skaits, ir jāuztver kā loģiska parādība sociuma kolosālas deģenerācijas un degradācijas laikmetā. Pie tam laimes indekss latviešiem kāpj Stikla kalnā: jo amorālāka, noziedzīgāka, nelietīgāka atmosfēra, jo latvieši jūtas laimīgāki. Pēc 6.oktobra vispār ir iespējams vienīgi tautas vienas daļas "labklājības" progress.
   Latvija ir lielisks analītiskais poligons destruktīva sociuma pētniecībai. Krievija ir Latvijas māte un tēvs. Krievijā kriminālais kapitālisms ir finansiāli alkātīgāks un apjomīgāks. Taču Krievijā ir sociāli organizatoriska pretestība nacionālajiem laupītājiem. Krievijā ir patriotiski noskaņota inteliģence. Turklāt ļoti spējīga, gudra, konsolidēta inteliģence. Krievijā ir daudzi interneta resursi tautas aizsardzībai pret kriminālā kapitālisma asinssūcējiem, maitasputniem.
   Latvijā tas tā nav. Latvija ir ideālākā nacionālās katastrofas stāvoklī. Pēc 6.oktobra vispār ir iestājies tautas izdzimteņu laikmets, pilnīgi bez jebkādas kolektīvi organizētas pretestības un sociuma masveidīgas neapmierinātības neadekvātiem Homo sapiens iegūstot politisko varu. Nacionālās katastrofas jauna liecība kļūs ebreja iestumšana Rīgas pilī. Latvija kā lielisks analītiskais poligons destruktīva sociuma pētniecībai saglabāsies arī turpmāk.