30.07.2018 16:05 „Delfos” komentāru ierakstīja anonīms „normāls cilvēks”: „Jebkuram (!?) normālam cilvēkam tāpat ir
skaidrs, ka nesāks latvieši pēkšņi (!?) un masveidā (!?) taisīt augšā pa 6+
(!?) bērniem! Tā nenotiek arī daudz bagātākās valstīs. Bērnus bariem ražo
nabagi aiz garlaicības (!?) un citu interešu (!?) trūkuma. Tātad nav mums reāli
savairoties (!?) pietiekami ātri, lai aizņemtu visu dzīves telpu un neatstātu
vietu iebraucējiem. Tāda tendence ir visās pārtikušajās valstīs un arī
mums tā jāuztver kā neizbēgamā (!?) perspektīva. Jautājums vairs nav kā
neielaist iebraucējus, bet kā pašiem sev un saviem bērniem (!?) nosargāt
iespējami vairāk labumu (!?). Tieši tik vienkārši...(!?) Piemēram, Anglijā,
Norvēģijā, Vācijā utt. vietējie neviens neies strādāt par minimālo algu vai
tuvu tai... Tas un valoda arī ir faktiski labākais (!?) ko varam izcīnīt ...”.
Domājams, to raksta latviešu jaunās paaudzes pārstāvis, kurš zina, kas notiek
pasaulē. Cilvēks zina, ko raksta. Viņš zina, ka tāds viedoklis ir daudziem,
precīzāk – „jebkuram normālam cilvēkam”. Turklāt cilvēks zina, ka diskusijas
nav iespējamas un nav vajadzīgas. Dotajam viedoklim ir maksimāla autoritāte.
Par „normālā cilvēka” viedokli būtu daudz kas sakāms. Protams, vispirms nākas
pievērst uzmanību frāzei „Bērnus bariem ražo nabagi aiz garlaicības un citu
interešu trūkuma”. Jautājumu daudz. Vai „normālais cilvēks” apjēdz, ka arī pats
tātad ir savu vecāku „garlaicības produkts” un dzimis tikai tāpēc, ka viņa
vecākiem nav bijušas „citas intereses”? Vai tiek saprasts, ka „normālais
cilvēks” noniecina savus vecākus, uzskata tos par muļķiem? Vai minētā amorālā,
ciniskā, antihumānā izpratne ir eiropeīdu rases izmiršanas faktora nosacīts
mentālais rezultāts jeb ģenētiski iedzimta necilvēciska izpratne? Vārdu sakot,
kāds ir cēlonis tādam šausmīgam uzskatam? Vai to izraisa „baltās” rases
izmiršanas apziņa jeb šausmīgais uzskats nav saistāms ar „baltās” rases
izmiršanas apziņu un tā cēlonis ir elementāra cilvēciskā nevērtība – elementāra
amoralitāte? Katrā ziņā komentārs ir analītiski ļoti vērtīgs. Tajā atspoguļojas
konkrēti uzskati, kuri acīmredzot ir stereotipiski un spoži raksturo tagadnes
t.s. globālo cilvēku.
otrdiena, 2018. gada 31. jūlijs
trešdiena, 2018. gada 25. jūlijs
Pretestības varianti
No vienas puses lasīt un komentēt „posthomo-partiju” pirmsvēlēšanu solījumus mūsu dzīves optimizēšanā
ir naiva un nevajadzīga nodarbošanās. Tas tā ir tāpēc, ka mūsu dzīvei ir
pilnīgi greizi pamati, kuriem ir bezcerīgi veltīt analītisko uzmanību. LR ir
nacionāli reakcionāra un krimināli oligarhiska starptautiskas konfederācijas
sastāvdaļa bez jebkāda veida suverenitātes un cieši integrēta analoģisku
valstisko kroplību kolekcijā, kas radās PSRS vietā. Nevar būt nekādas runas par
nacionāli nepatstāvīga noziedzīga režīma optimizēšanu. Tas ir bezcerīgi. Jēga
ir tikai vienai tēmai: pēc iespējas ātrāka noziedzīgā valstiskuma likvidēšana. Arī
„posthomo-partiju” solījumos jēga ir
tikai minētajai tēmai, Latvijas tautai solot nekavējoties likvidēt nacionāli
reakcionāro un krimināli oligarhisko valstiskumu. Protams, tādu solījumu nedod
neviena „posthomo-partija”. Tas vēl
vairāk apliecina muļķību, uzsākot analītisku sarunu par optimizēšanu. LR
sociāli politiskā vide ir labvēlīga nacionāli reakcionārajam un krimināli
oligarhiskajam valstiskumam, kam ir latviešu masveida atbalsts. Taču no otras
puses klusēšana arī nav pieļaujama. Nav pieļaujama tās sabiedrības daļas dēļ,
kura neatzīst pastāvošo noziedzīgo valstiskumu. Tādi cilvēki latviešu tautā
noteikti ir sastopami gan starp tiem, kuri ir aizceļojuši no Latvijas, gan
starp palicējiem. Tādu cilvēku skaits nav liels. Bet tam nav nozīmes. Par LR
fundamentālo nevērtību ir analītiski kritiski jārunā pat tad, ja par to vēlas
dzirdēt un par to ir gatavs nosodoši izteikties tikai viens cilvēks. Saprotams,
iespējami pretestības varianti. Var nesadarboties (nekalpot) ar LR noziedzīgā
valstiskuma struktūrām; var klusēt, neuzskatot par vajadzību kritizēt
noziedzīgo valstiskumu; var atstāt Latviju, protestējot pret noziedzīgo
valstiskumu. Taču vēsturiski tradicionāli viscienījamākais variants, dzīvojot
cilvēciski necienīgos valstiskajos apstākļos, ir nesadarboties un neklusēt.
Turklāt ir jālieto tik skarba valoda, cik skarbu valodu ir pelnījuši noziedzīgā
valstiskuma diriģenti un viņu koris.
otrdiena, 2018. gada 24. jūlijs
Izdzimteņu elle
Laiku pa laikam publiskajā telpā parādās izbrīns par
latviešu t.s. nacionālās apvienības cilvēcisko un politisko nevērtību. Tāpēc
jāatgādina galvenais cēlonis, un jāpatur prātā ir
galvenais cēlonis. Kad PSKP/VDK organizēja nelietīgo "perestroiku",
kādam vajadzēja tēlot agresīvu nacionālismu, kas parasti patīk neattīstītu aitu
baram, kuru vajadzēja apdullināt ar "brīvību" un
"neatkarību". (Mans klases biedrs rafinētais mietpilsonis Jānis
Kārkliņš joprojām ir apdullis un portālā „Pietiek” izrāda savu dullumu ar
segvārdu "Buba".) PSKP/VDK nelietību ideologi nebija muļķi. Viņi
zināja, ka agresīvu nacionālismu spēj izrādīt tikai dziļi aprobežoti, dauniski
stūrgalvīgi, idiotiski truli, neizglītoti, neinteliģenti tipi. Tādi, protams,
latviešu populācijā tika atrasti un izvirzīti kā lāčplēši. Tāpēc nav jābrīnas,
ka PSKP/VDK izveidotā "Helsinki" vietējā grupa sastāv no tāda līmeņa
šausmīgiem deģenerātiem kā Grantiņš, kurš ir publiski sen atmaskots, bet
joprojām ārprātīgi nekaunīgi un savā milzīgajā stulbumā turpina tēlot tautas
varoni un tautas glābēju. Tas faktiski ir fantastiski! Ņemot vērā, ka LR aizvadītos
30 gadus turpina vadīt un uzraudzīt bijušie no PSKP/VDK, viņi saglabā sākotnējo
tradīciju: grantiņu, kretīnu repšiku un citu mēslu mantojumu liek turpināt tāda
paša līmeņa primātiem. Dzintaram viss jau viņa mūlī ir ierakstīts. Tas pats ir
ierakstīts jebkura "naciķa" mūlī. Tāpēc nav jābrīnas, ka gaišo
latviešu „nacionālā apvienība” ir latviešu izdzimteņu elle.
piektdiena, 2018. gada 20. jūlijs
Strādniecības mantojums
Latviešu
inteliģences vēsturiski pirmā paaudze XIX gs. veidojās no zemniecības –
viensētu saimnieku, krogus, dzirnavu, pusmuižu saimnieciski enerģisko rentnieku
dēliem ar labu augstāko izglītību Krievijas, Vācijas universitātēs,
konservatorijās un akadēmijās. Tāda izcelsme un tāda izglītība, piemēram, bija
Purvītim, Rainim, Andrejam Jurjānam. Latviešu inteliģences pirmā paaudze
intelektuālo un radošo briedumu sasniedza XX gs. sākumā. Līdz I Pasaules kara
beigām šī vērtīgā (latviešu tautas vēsturē līdz šim visvērtīgākā) paaudze tika
likvidēta un izkliedēta pasaulē 1905.-1907.g. terora laikā, kara frontēs un
asiņainajos notikumos sakarā ar Krievijas, Vācijas impērijas sabrukumu. Daudziem
nebija ģimenes, pēcnācēju. Aspazija un Rainis nebija vienīgie šajā ziņā. Pēc I
Pasaules kara Latvijas Republikā sāka veidoties latviešu inteliģences jauna
paaudze. Tās izcelsme bija strādniecība -
laukos un pilsētās algota darba veicēju dēli un meitas. Latviešu jaunās
inteliģences cilvēciskā bāze pamatā bija proletariāts. Izglītība tika iegūta LR
vietējās mācību iestādēs, kuras nevarēja balstīties uz vietējo zinātnisko
potenciālu. Latvijā zinātnes pilnvērtīga attīstība sākās tikai pēc II Pasaules
kara. Starpkaru posmā radusies latviešu inteliģences paaudze vispirms tika
represēta 1941.gada deportācijā, bet kara beigās speciāli izvesta uz Vāciju, no
kurienes tā līdz 50.gadiem izklīda pa visu pasauli. Pēc II Pasaules kara Latvijā
atkal veidojās latviešu inteliģences jauna paaudze – speciālisti ar augstāko
izglītību. Tās cilvēciskā bāze pamatā atkal bija proletariāts – kolhozu/sovhozu
un rūpnīcu strādnieku atvases. Izglītību ieguva LPSR vietējās mācību iestādēs,
kā arī Maskavas, Ļeningradas un citu pilsētu augstskolās. PSRS sabrukuma laikā
80.-90.gadu mijā latviešiem jau bija stabila otrās paaudzes inteliģence, kura
tika iepīta „perestroikas” mahinācijās. To izdevās realizēt bez jebkādas
pretestības tāpat kā bez jebkādas pretestības jau pēcpadomju pirmajā laikā latviešu
inteliģenci izdevās ievilināt neoliberālisma un postmodernisma purvā. Tāpēc ir
nepieciešama atbilde uz šādu jautājumu: „Kāpēc tik viegli izdevās latviešu
inteliģenci apmuļķot ar „brīvības” un „neatkarības” solījumiem, un kāpēc
latviešu inteliģence tik enerģiski sāka jūsmot par neoliberālisma un
postmodernisma kloāku?”. Citiem vārdiem sakot, jautājums ir šāds: „Kāpēc
latviešu inteliģenci var tik viegli zombēt?”. Atbildes noskaidrošanā var
palīdzēt sekojošais. Cilvēka garīgo būtību nosaka divi faktori: 1.kultūra
(dzīves vide) un 2.genotips (ģenētiskais mantojums). Zinātne nezina šo abu
faktoru proporcionālo sadalījumu. Vieni uzskata, kas tas ir 50%+50%. Sastopams
viedoklis, ka tikai kultūras (dzīves vides) faktors ietekmē cilvēku. Saprotams,
padomju laika latviešu inteliģences jaunās paaudzes būtiski ietekmēja
sociālisma ideoloģija, humānisma un garīguma akcentēšana sociālisma ideoloģijā.
Tāpat būtiski ietekmēja garīguma caurstrāvotā māksla un literatūra, pasaulē
slavenā teicamā padomju izglītība. Liela nozīme bija sociālajai politikai –
bezmaksas izglītībai, medicīnai, bezdarba neiespējamībai utt. Dziļa atbalss
cilvēkos bija tikumiskās audzināšanas un augstu morālo prasību pedagoģijai. Bez
ietekmes nevarēju palikt masu komunikācijas saturs, pilnīgi atsakoties informēt
sabiedrību par ārkārtējiem notikumiem ar psiholoģiski traumatisku iedarbību uz
cilvēkiem. Principā padomju laika latviešu inteliģences paaudzes no kultūras
(dzīves vides) saņēma tādu materiālu, kas spēja cilvēkos attīstīt garīgumu,
morāli tikumisko stabilitāti, deva plašas un vispusīgas zināšanas, augstu
profesionālo kompetenci atbilstoši attiecīgā cilvēka velmēm un spējām.
Respektīvi, kultūras (dzīves vides) materiāls neveicināja vieglus panākumus
zombēšanā. Inteliģences idejiskā patstāvība bija pamatīgi apbruņota. Taču, kā
zināms, zombēšana tomēr ir guvusi lieliskus panākumus. Zombēšana ir guvusi vēl
lieliskākus panākumus pēckara latviešu inteliģences trešajā paaudzē, kura radās
pēcpadomju 30 gados. Kāpēc tā ir noticis? Iespējams, tāpēc, ka garīgi
pilnvērtīgais kultūras materiāls nav ģenētiski nostiprināts. Kultūras materiāls
vienmēr atbalsojas ģenētiskajā struktūrā. Kultūras materiāls tiek ģenētiski fiksēts.
Un, lūk, pie mums tas nav noticis pietiekamā mērā. Nav nostiprināts nemaz vai
nav nostiprināts gandrīz nemaz. Zinātne ir lietas kursā par ģenētisko transformāciju
ilglaicīgumu. Kultūras materiāla ģenētiskā nostiprināšana prasa vairākas paaudzes.
Ja nekas radikāli un kardināli nemainīsies, tad latviešu inteliģences turpmākajās
paaudzēs ģenētiski nostiprināsies tas viss, kas pašlaik izraisa šausmas par inteliģences
straujo degradāciju un deģenerāciju.
trešdiena, 2018. gada 18. jūlijs
Uzskatu plurālisma limits
Cilvēku dzīvē ir vairākas garīgās sfēras, kurās obligāti
ir jābūt uzskatu plurālisma ierobežotībai – limitam. Tāda sfēra ir tautas politiskā
sfēra. Šajā sfērā uzskatu plurālisms ir noderīgs tikai līdz zināmai robežai.
Politiskajā sfērā eksistē jautājumi, par kuriem nevar būt diskusijas un kuru
interpretācijā nedrīkst izpausties uzskatu plurālisms: dažādi viedokļi, dažāda
pieeja, dažādi uzskati. Šajos jautājumos ir jāvalda ideālai uzskatu vienādībai.
Respektīvi, tautā ir jāvalda vienam kolektīvajam uzskatam. Piemēram, tādi
jautājumi ir jautājums par valstisko suverenitāti un jautājums par valstisko
iekārtu. Šajos jautājumos nevar būt „divu domu”. Ja sākas uzskatu plurālisms,
tad sākas idejiskā nekonsekvence, kas momentā izvēršas politiskajā
nekonsekvencē, tautai nodarot lielu postu. Uzskatu plurālisma limita
nepieciešamība noteiktās sfērās tautai ir jāizprot. Ja nav šīs izpratnes, tad
tauta pati ir vainīga par to postu, ko ir radījis kaitīgais uzskatu plurālisms.
Tautu ir jāpārliecina par uzskatu plurālisma limita nepieciešamību.
Pārliecināšanu ir jāveic tautas elitei. Īsta elite saprot minēto problēmu un
zina par uzskatu plurālisma kaitīgumu. Īsta elite to zina no vēstures
pieredzes, no politisko tehnoloģiju teorijas un prakses. Vēsturē ir neskaitāmi
daudz piemēru, kad ir izpaudusies tautas uzskatu vienādība, katram tautas
sociāli aktīvam pārstāvim protot piebremzēt individuālās ambīcijas uzskatu jomā
un pievienoties kolektīvajiem uzskatiem. Latviešu dzīvē nekas nemainīsies
tikmēr, kamēr nebūs tautas kolektīvo uzskatu vienādība attieksmē pret
neatkarību, suverenitāti, valsts iekārtu. Kamēr visi latvieši nevienosies par
to, ka LR valsts iekārta ir nacionāli reakcionāra un krimināli ologarhiska, un
tāpēc pilnā mērā likvidējama valsts iekārta, tikmēr latviešu tauta dzīvos
cilvēciski necienīgos apstākļos. Tas pats attiecas uz valstisko suverenitāti.
Visai tautai ir ideāli vienoti jāsaprot, ka LR nav suverēna (nacionāli
neatkarīga) valsts. Tāpat visiem ir ideāli vienoti jāsaprot, ka LPSR bija nesalīdzināmi labāka iekārta nekā LR, un LR noziedzīgā režīma atbalstītāji ir nesalīdzināmi nevērtīgāki cilvēki nekā LPSR varas struktūrās strādājošie cilvēki.
piektdiena, 2018. gada 13. jūlijs
Mantojums
Latviešiem, saprotams, pirmajā vietā ir jautājums par
latviešu kultūras mantojumu, kas sākas ar baltu cilšu kultūras mantojumu un
noslēdzas ar postmodernisma un neoliberālisma laikmeta kultūras mantojumu
nacionāli reakcionārajā un krimināli oligarhiskajā pēcpadomju iekārtā.
Jautājums par latviešu kultūras mantojuma pētniecību ir drūms jautājums. Līdz
XX gs. sākumam latviešu (baltu cilšu) mantojumu galvenokārt pētīja cittauši –
baltvācieši, krievi. Krievi izdeva latviešu tautas dziesmas, organizēja
etnogrāfiskās ekspedīcijas Latvijas teritorijā. Pēc I Pasaules kara latviešu
kultūras mantojuma apzināšanā un pētniecībā masveidā iesaistījās latviešu izcelsmes inteliģence - zinātnieki un
entuziasti. Latviešu arheologi, piemēram, izpētīja daudzus pilskalnus un senos
kapulaukus. Tika apzināta latviešu literatūras vēsture, latviešu valodas
izcelsme un lingvistiskā specifika. Padomju laikā latviešu kultūras mantojums
tika plaši pētīts. Tas notika vairākos institūtos Zinātņu akadēmijā, kā arī
augstākajās mācību iestādēs. Savu darbību pamatīgi izvērsa arheologi, kuri
saņēma uzdevumu izpētīt Daugavas baseinu sakarā ar spēkstaciju būvēšanu.
Padomju laikā iznāca daudzas grāmatas par latviešu kultūras mantojumu, sniedzot
vispusīgu faktoloģisko izklāstu, bet manāmi atpaliekot ideju ģenēzes un
attīstības interpretācijā saistībā ar attiecīgā laika intelektuālo saturu
relatīvi plašākā sociālajā kontekstā. Zināmu ieguldījumu sniedza krievu
speciālisti; piemēram, sagatavojot zinātniski visvērtīgākos darbus par latviešu
folkloru un mitoloģiju (pagānismu). Latviešu tautas vēsturi pēc II Pasaules
kara pētīja trimdas vēsturnieki. Īpaši uzsverams Indriķa Šterna ieguldījums.
Padomju laika pētījumu objektivitāti būtiski ietekmēja kompartijas ideoloģiskās
prasības. Humanitārā mantojuma pētījumu kvalitāti nepatīkami ietekmēja vietējo
speciālistu niecīgā zinātniskā kompetence un talanta trūkums. Visvairāk tas
atsaucās uz tēlotājas mākslas un literatūras mantojuma apguvi. Savukārt
pēcpadomju laikā vispār iestājās traģisks stāvoklis latviešu kultūras mantojuma
apguvē. Zinātnes un augstākās izglītības sabrukums, postmodernisma ņirdzīgā
attieksme pret kultūras mantojumu, neoliberālismam tipiskais naudas un baudas
kults, latviešu inteliģences fundamentālais pagrimums, apzināti musinātā
negatīvā izturēšanās pret padomju laika mākslas izcilajiem sasniegumiem un vēl
citi negatīvi faktori ļoti bezcerīgi atsaucas uz latviešu kultūras mantojuma
pētniecību. Tā vien liekas, ka šarlatānisma, pseidointelektuālisma,
postmodernisma, zinātniskās un literārās neapdāvinātības pārņemtās LR
humanitārās zinātnes nekad nespēs zinātniski adekvāti izturēties pret latviešu
kultūras mantojumu. Turklāt kultūras mantojuma pētniecībai latviešu sociumā
nevar būt tas, ko dēvē par sociālo pasūtījumu. Deģenerātu, postcilvēku,
homoseksuālistu īpatsvars strauji pieaug un pārvalda sabiedrisko apziņu un
sabiedrisko domu. Tāds sociums nespēj formulēt nevienu saprātīgu sociālo
pasūtījumu un tajā skaitā sociālo pasūtījumu pētīt kultūras mantojumu. Tādam
sociumam kultūras mantojums patiesībā ir traucēklis, jo atgādina par sociuma
kolosālo cilvēcisko nevērtību un nespēju pašiem kaut ko dot labu garīgajai
kultūrai. Tradicionālais mazvērtības komplekss stimulē vēlēšanos atriebties
„krieviem”, kas ir sekmējis vēl lielāku pētījumu (īpaši vēsturē)
neobjektivitāti nekā padomju laikā. Kultūras mantojums tiek traktēts saskaņā ar
„nacionālajām interesēm”, kas izvēršas aprobežotā antizinātniskumā un
vēsturiskās patiesības šausmīgos izkropļojumos.
ceturtdiena, 2018. gada 12. jūlijs
Tautas bendes
Latviešu tautas apziņas lielākais kropļotājs pašlaik ir
portāls „Delfi”. Latviešu tautas apziņu drausmīgi kropļo arī portāls „Satori”.
Taču „satoristu” perversijas bauda galvenokārt tādi paši cilvēciskie
izdzimteņi, kādi ir portāla autori ar šļāpinviepli priekšgalā. „Delfi” turpretī
lasa tie visi, kuriem ir vajadzīga informācija par notikumiem Latvijā, pasaulē.
Jau senāk esmu dzirdējis, ka „Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš ir
pederasts un redakcijā tādi ir daudzi jaunieši.
Vai tā ir patiesība, vislabāk zina viņi paši. Taču viņu saprātīgajiem lasītājiem
ir pilnīgi skaidrs, ka „Delfi” veido morālie un intelektuālie pederasti,
piemeklējot savām deģenerātu smadzenēm adekvātus materiālus un ar tiem šausmīgi
kropļojot latviešu tautas garīgo satvaru. Tā, piemēram, par „Delfi” mentālo
pederastību liecina attieksme pret komentāriem. Tā ir specifiska attieksme;
tajā nelietība iet vienā solī ar prāta stulbumu. „Delfi” dzēš komentārus, kuros
netiek laizīta valdošā kliķe. Tādus komentārus ne reti naidīgi komentē „Delfi” „troļļi”,
nolamājot tos komentētājus, kuri neglauda pa spalvai pastāvošajam nacionāli
reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam režīmam. „Delfi” pederasti komentāru
dzēšanu veic nelietīgi stulbi. Viņi izdzēš pirmo komentāru, bet neizdzēš „troļļu”
komentārus, kuros ir nolamāts pirmā komentāra autors. Tāda rīcība, protams, ir
ne tikai dziļi amorāla, bet arī neprofesionāla. Profesionāli redaktori dzēš
visu attiecīgā nolamātā komentāra „komplektu”, jo, to nedarot, iznāk redakcijas
solidarizēšanās ar lamātājiem. Saprotams, „Delfi” pederasti nevar
nesolidarizēties ar „troļļiem”, kuri nepieļauj valdošās kliķes kritiku. „Delfi”
pederastus finansē budžets; latviešu tauta finansē savas apziņas lielākos
kropļotājus.
piektdiena, 2018. gada 6. jūlijs
„Aitu bara” perspektīvas
„Aitu bars” ir sena metafora tautas masu apzīmēšanai.
Metaforu ir izmantojuši ļoti daudzi rakstnieki un publicisti, sākot ar Rablē
viņa slavenajā romānā „Gargantija un Pantagriels” un beidzot ar sociālo
parādību kritiķiem interneta portālos. Metaforu vienmēr atceras, ja runa ir par
masu sabiedrības bezierunu pakļaušanos antihumānai un noziedzīgai politiskajai varai
(„ganam”). Vēstures pieredze liecina par „aitu bara” nespēju patstāvīgi uzvarēt
„ganu”. „Aitu bars” ir uzvarējis tikai tad, ja tam ir bijis spēcīgs avangards –
politiskā partija, kaujinieku grupa, inteliģence un tās šaurāka vienība –
pasionāra elite. Vēsturiski tradicionāli populārākais avangards ir inteliģence
un tās pasionārā elite. Lai „aitu bars” uzvarētu, inteliģencei/elitei ir jābūt patriotiski,
humānistiski, sociāli atbildīgi, nacionāli atbildīgi orientētai. Inteliģencei/elitei
nedrīkst būt antropoloģiskā augstprātība (t.s. vienkāršā cilvēka necieņa) un
sociālā augstprātība (zemāko šķiru necieņa). Vēsture, protams, zina daudzus
piemērus, kad „aitu bars” sadumpojās pret savu „ganu”, tā teikt, no apakšas,
bet nevis no augšas. „Aitu bara” sadumpošanās no apakšas, procesu vadot kādam
no „aitu bara” aprindām, ir guvusi vienīgi īslaicīgu uzvaru, ja vispār ir
guvusi kaut kādus panākumus. „Aitu bara” sadumpošanās no apakšas vienmēr agrāk
vai vēlāk ir cietusi pilnīgu sagrāvi. Antihumānas un noziedzīgas politiskās varas
likvidēšana ir iespējama tikai no augšas, kā tas XX gs. sākumā bija Krievijā,
kad krievu inteliģences grupa nostājās tautas masu pusē un uzņēmās tautas masu
ekspluatācijas likvidēšanu. Latviešu „aitu baram” pašlaik nav tādas
inteliģences grupas. Latviešu šodienas varas inteliģences gars nav rezervuārs
nepieciešamajai enerģijai tautas traģēdijas pārvarēšanai. Latviešu šodienas varas
inteliģencē vispār nav enerģijas tautas mobilizācijai pret „ganu” – valdošo
kliķi. Latviešu šodienas varas inteligence ir idejiski aprobežota, vāji
izglītota, šarlatāniski tendēta, konformistiska, nekaunīgi alkātīga, iestigusi
hēdonismā un verdziskā pakalpībā. Latviešu šodienas varas inteliģencē dominē
šizofrēniskā polifonija. Šizofrēniskā polifonija (daudzbalsība) iestājas tad,
kad cilvēks sāk pūt un sairt; proti, notiek personības dubultošanās,
trīskārtošanās utt. Latviešu šodienas varas inteliģence latviešu tautu ir
novedusi līdz katastrofai. Tas ir tautas Absolūts Sabrukums, pie kā vainīgi ir
LKP un VDK nomenklatūras nodevēju latviešu „elite”, kura 30 gados ir
izaudzinājusi sev adekvātu maiņu - ideoloģisko, politisko, ekonomisko, sociālo
un metafizisko mutantu baru. Absolūts Sabrukums vienmēr ir tautas krahs un
valsts krahs. Ja valstī valdošo virslāni neieredz tauta, tad tāda valsts nevar
ilgi pastāvēt. Inteliģencei ir tautai jāpalīdz neieredzēt valdošo virslāni, ja
tas ir nacionāli reakcionārs, kā tas ir LR. Taču šodienas latviešu varas
inteliģence iet pretējo ceļu – morāli atbalsta nacionāli reakcionāro valdošo
virslāni. Šodienas latviešu varas inteliģencei ir fanātisks spīdums acīs. Tikai
tas nav saistīts ar velmi palīdzēt tautai. Fanātiskais spīdums ir nomērķēts uz
naudu, karjeru, konformismu, nacionālo nodevību. Šodienas latviešu varas
inteliģence nav spējīga ne uz vienu džihādu – ne dvēseles džihādu, ne zobena
džihādu. Kāda tauta, tāda tās inteliģence. Šī sentence loģiski kalpo
kā zināms refrēns analītiskajā simfonijā par latviešu tautu. Latviešu
inteliģenci ir radījuši latvieši, bet nevis krievi, ebreji, poļi, igauņi,
abāzi, aguli, jezīdi, tati, beludži u.c., kuri arī dzīvo Latvijā un rada
pēcnācējus savai inteliģencei.
trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs
Par vēstuli
Neesmu vēstules autors, neesmu to parakstījis. Vēstules
autors ir zināms. Tas ir viens no „Facebook” mana konta „draugiem”. Viņš
atsūtīja vēstules tekstu. Ieteicu vēstuli publicēt kādā no mūsu drosmīgajiem
portāliem un piedāvāju palīdzību publikācijas sagatavošanā. Romas pāvests nav
mans pāvests. Esmu kristīts Nurmuižas luterāņu baznīcā. Tomēr interese par
Romas pāvestu ir sastopama. Tā ir analītiskā interese. Romas pāvests ļoti
spilgti ilustrē viņa uzskatu un viņa darbības ideālo atbilstību šodienas
eiropeīdu intelektuālā un morālā pagrimuma pakāpei. Proti, Romas pāvests pilnā
mērā ir piemērots šodienas garīgā pagrimuma atmosfērai Rietumu civilizācijā.
Tāds sinhronisms vienmēr ir analītiskās domas cienīgs priekšmets. Viņš koķetē
ar homoseksuālistiem, migrantiem, cenšas „modernizēt” baznīcas tehnoloģijas. Portālā „Pietiek” 2017.gada 5.jūnijā publicēta
mana eseja „Epohālā publikācija” par pasaules sabiedrības ļoti kritisko attieksmi
pret Romas pāvestu. Atbildi
uz latviešu septiņu patriotu vēstuli nav jāgaida! Atbilde nevar būt dažādu
iemeslu dēļ. Ja Vatikāns sniegtu atbildi, tad būtu jāatceļ pāvesta vizīte
Latvijā, bet Pujats un Stankēvičs titulāri jādegradē un Aglonā jāpiekaļ pie
kauna staba par trauksmes necelšanu sakarā ar latviešu varas kliķes noziegumiem
pret tautu. Tas ir loģiski. Atbilde nevar būt arī tādēļ, ka "pasaules
valdība" (tajā gudri un zinoši cilvēki iekļauj arī Romas pāvestu un viņa
padomniekus) ir akceptējusi krimināli oligarhisko iekārtu Krievijā, Latvijā.
2000.g. Baltais nams („pasaules valdība”) nebūtu pretojies, ja Putins
pārskatītu nelietīgo "prihvatizāciju". Taču viņš to nedarīja. Kādēļ?
Vai tikai tādēļ, ka nebija domubiedru, pienācīga atbalsta armijā, FDD? Baltais
nams un visi pārējie pasaulē ir samierinājušies ar unikāli noziedzīgo
valstiskumu Krievijā un tādā "sīkumā" kā LR. Ļoti priecājos, ka
internetā bija pieejama izteiksmīga ilustrācija! Romas pāvests atbrauks un,
iespējams, šoreiz pacels īkšķi par godu LR nacionāli reakcionārajam un krimināli
oligarhiskajam „veiksmes stāstam”. Ja būtu iespējams, tad viņam gribētos
jautāt: Vai Jums nav kauna par Latvijas valdības lēmumu Jūsu vizītei iztērēt
gandrīz miljonu – 806 202 eiro? Vai Jums nešķiet, ka patiesībā Jums
vajadzētu bojāejošajai latviešu tautai uzdāvināt kādu miljonu no Vatikāna
bezizmēra naudas līdzekļiem?
Vēstule Romas pāvestam
Alla Sua Santità Papa Francesco
Casa Santa Marta
00120 Città del Vaticano
ITALIA*
Jūsu
Svētība!
Latvijas Katoļu
baznīca un valsts augstākās amatpersonas ir aicinājuši Jūsu Svētību apmeklēt Latviju
tās neatkarīgās republikas 100.gadadienā. Mēs ļoti gaidām Jūsu ierašanos. Visus
pozitīvi domājošos cilvēkus pasaulē un arī Latvijā apvieno skaidra taisnīguma
apziņa un vēlēšanās mainīt klaji netaisnīgo, uz mantas un varas kāri balstīto
varas paradigmu. Atsevišķs cilvēks vienatnē nevar uzvarēt ilgstoši veidotu
amorālu un alkatīgu varas pārvaldes aparātu, kaut gan vienmēr atradīsies
nedaudzi, kas nebaidīsies publiski nosaukt problēmas īstajos vārdos. Tam
apstiprinājums ir arī Jūsu Svētības rīcība aktīvi nosodot korupciju (ar
nepacietību gaidām Jūsu grāmatas tulkojumu latviski) un citus noziegumus,
sniedzot spilgtu pilsoniskās drosmes piemēru.
Uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem, kā ļoti senai Eiropas
tautai, kuras vairums Kristus baznīcu pieņēmusi jau XII-XIII gadsimtā un kas
līdz šodienai ir izdzīvojusi neskaitāmos karos, ir paredzēts cilvēka cienīgs
liktenis. Tomēr faktiskā situācija mūsu valstī līdzinās Gianni Rodari
grāmatā "Gelsomino nel paese dei bugiardi" (1959), aprakstītajam,
kā jūras laupītāji sameklēja veselu valsti ar visiem iedzīvotājiem, bankām,
avīzēm un teātriem, kur apmesties un pārvaldīt.
Pēc būtības
Latvijā nepastāv demokrātijai raksturīgais likumdošanas, izpildvaras un tiesu
varas nodalījums, jo visu varu neleģitīmi savās rokās sakoncentrējušas šauras
personu grupas, kas efektīvi apkaro viedokļu dažādību, tai skaitā izmantojot
sev piederošos sabiedriskajos medijus.
Latvijas biznesā
tiek kropļota rietumu civilizācijai raksturīgā tirgus ekonomika, ir iznīcinātas
pat veselas tradicionālās ražošanas un zinātnes nozares.
Tikai pateicoties
galvenokārt žurnālistu aktivitātēm, atklātībā nākušas daudzos simtos miljonu
eiro mērāmas budžeta naudas izkrāpšanas shēmas, kas saistītas tieši ar valsts
kapitālsabiedrībām.
Šo vēstuli rakstām to Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju
vārdā, kas asi izjūt netaisnību un grib dzīvot godīgā valstī. Uzskatām, ka Jūsu
Svētībai jāuzzina lietu patiesais stāvoklis Latvijas valstī un jāierauga, cik
ļoti tas ir atšķirīgs no oficiālās varas propagandas, cik dramatisks ir
lielākās iedzīvotāju daļas demogrāfiskais, morālais un materiālais stāvoklis.
XX gadsimtā bija virkne piemēru, kad valstis ilgstoši slēpa no starptautiskās
sabiedrības varas pārstāvju nepieļaujamu rīcību pret iedzīvotājiem. Mēs visi
kopā nedrīkstam pieļaut līdzīgas situācijas atkārtošanos XXI gadsimtā! Pēdējo
15 gadu laikā Latviju pametusi trešdaļa iedzīvotāju, bet katoļu apdzīvotajā
Latgales reģionā, kurā atrodas Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs
uzņemšanas Romas katoļu bazilika, iedzīvotāju skaita samazinājums pārsniedz pat
pusi, no 425 000 iedzīvotāju 1990.gadā, šodien atlikuši tikai 193 000.
Latvijā šobrīd
kopumā ir aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju (1990.gadā bija 2,663 miljoni):
uzskaitītie bezdarbnieki ap 70 000; vecuma pensionāri ap 457 000, bērni,
skolēni, studenti ap 417 000, ap 6 000 ieslodzīto, bet kopējais darba ņēmēju
skaits ir apmēram 800 000, no tiem aptuveni 300 000 strādā sabiedriskā sektorā
un saņem algu no kopējā valsts un pašvaldību budžeta. Tikai 30% no kopējā iedzīvotāju
skaita ar savu darbu uztur visu valsti.
Valsts vidējai
darba algai piemēro četras reizes lielāku nodokļu slogu nekā, piemēram,
Lielbritānijā vai Īrijā. Kopējais nodokļu slogs algai pārsniedz 70%. Lielākā
daļa strādājošo saņem necienīgi mazas algas, vairums veco cilvēku saņem
nesamērīgi mazas pensijas, kas bieži nesedz pat pamata izdevumus izdzīvošanai
un medicīnas pakalpojumiem.
Vienlaikus ar
valsti iznīcinošu ekonomisko politiku, Latvijā amorālā veidā tiek izplatīts
azartspēļu kults – spēļu zāles izvietotas gandrīz pie katras baznīcas vai
skolas un nepārtrauktās uzmācīgās reklāmās iedzīvotāji tiek vedināti aizņemties
ātros kredītus ar likmi pat 100% gadā. Daudzos gadījumos ātrajos kredītos
iegūtie līdzekļi tūlīt tiek nospēlēti. Sabiedrībai plašsaziņas līdzekļos tiek
uzspiesti netradicionāli priekštati par ģimeni un tikumību. Valsts vara pavirši
rūpējas par bērnu, invalīdu un pensionāru tiesībām, bieži pat tīši maldinot un
ierobežojot likumīgās atbalsta iespējas. Liels ir bezcerības izraisīts
pašnāvību skaits.
Simtiem tūkstoši
cilvēku neredz iespēju izdzīvot savā dzimtenē un spiesti meklēt iespējas citās
valstīs. Savukārt no valsts budžeta labi apmaksātā milzīgā ierēdņu armija –
balsotāji, palīdz vēlēšanu rezultātu regulēšanai varu sagrābušo interesēs.
Daudzi Latvijas
iedzīvotāji apliecinās, ka tiem zināmi fakti vai paši ir tieši saskarušies ar
korupciju valstī.
Ar negaidītām
normatīvās bāzes un nodokļu politikas izmaiņām par labu kādai šaurai interešu
grupai un banku savtīgajām interesēm, tiek grauta privātā uzņēmējdarbība un
iedzīvotāju labklājība. Latvijā notiekošais tā apmēra un seku dēļ nav
izskaidrojams tikai ar varas pārstāvju nezināšanu vai negribēšanu, bet liecina
par mērķtiecīgi izveidotas, merkantilas mazākuma varas sistēmas darbības
rezultātiem.
Latvijā lielākās
iedzīvotāju daļas brīvība slēpti ir ierobežota izmantojot tiešu ekonomisku
vardarbību un netaisnu-autoritāru pārvaldi, sagraujot ģimenes ar bērniem un
radot smagas demogrāfiskas, ekonomiskas un morālas sekas. Tikai valsts
amatpersonām un tām pietuvinātajiem strauji tiek uzlabots dzīves līmenis uz
kopējā valsts budžeta un starptautisko aizņēmumu izmantošanas rēķina.
Lieki atgādināt,
ka Latvijā valdošās politiskās partijas, kas faktiski pieder jau minētajām slēptajām
varas grupām, lai noturētu varu centīsies negodprātīgi izmantot savā labā Jūsu
Svētības ierašanos vēlēšanu kampaņas ietvaros, un visticamāk centīsies nozagt
lielāko daļu Jūsu Svētības uzņemšanai paredzēto valsts līdzekļu. (Latvijas
parlamenta – Saeimas vēlēšanas notiks 2018.gada 6.oktobrī). **
Jūsu Svētība,
tieši Jūsu vārdiem reizēm ir milzīga, pat izšķiroša nozīme visas pasaules
cilvēku prātos. Tie nepieciešami ticības Dievam uzturēšanai vai daudziem
cilvēkiem pat Dieva atrašanai pilnīgi no jauna. Jūsu tiešs atbalsts var kalpot
par katalizatoru gudrai cilvēku rīcībai, kas izbeigs valstiskā mērogā
izplatītos melus, krāpšanu un korupciju! Lūdzam Jūs sniegt garīgo un morālo
palīdzību gan tiem, kuri spiesti smagi ciest no pastāvošās netaisnīgās sistēmas
kroplajām izpausmēm, gan tiem, kuri, iespējams, ir tikai apmaldījušies vai
iemānīti korumpētās varas gaiteņos, bet kurus tomēr var iedrošināt mainīties
Jūsu Dieva patiesības pilnie vārdi!
Lūdzam Jūs rūpīgi
iepazīties ar situāciju Latvijā, pievērst kompetentu organizāciju uzmanību
notiekošajam un iniciēt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar katastrofiskos
apmēros radīto nabadzību, kas likusi cilvēkiem pamest savu dzimteni – Latviju.
Mums, atgūstot neatkarīgu valsti, bija milzīga vēlēšanās un iespēja to izveidot
par labklājības zemi visiem iedzīvotājiem, bet šī iespēja, šaurām interešu
grupām uzurpējot varu, tika nozagta un šobrīd smagu sirdi jālūdz palīdzība
pārbaudīt, vai Latvijā nav ticis izdarīts noziegums pret cilvēci, kur vainīgo
saukšanai pie atbildības nevar būt noilguma.
Lūdzam Jūsu
Svētību publiski aizlūgt par Latviju un tās iedzīvotājiem!
Latvija, Rīga 2018.gada 9.februārī
Vēlot svētību Jūsu misijai un tālajam ceļojumam uz
Baltijas valstīm,
patiesā cieņā: [seko 7 cilvēku paraksti].
*Romas pāvestam Latvijas patriotu kolektīvā vēstule
latviešu un angļu valodā pirmo reizi tika nosūtīta 2018.gada 15.februārī.
Vēstule atkārtoti tika nosūtīta Romas pāvestam 2018.gada 3.jūlijā. Vēstules
kopija ir nosūtīta arī Romas pāvesta pārstāvim Baltijas valstīs arhibīskatam Pedro Lopez Quintana, kura rezidence
atrodas Viļņā.
** 2018.gada 2.jūlijā medijos tika publicēta ziņa, ka LR
valdība Romas pāvesta vizītes organizēšanai ir piešķīrusi 806 202 eiro –
kolosāli neadekvātu summu.
svētdiena, 2018. gada 1. jūlijs
Pēdējā cerība
Grūzijas parlamentā ir sagatavots lēmuma projekts, Saakašvili
režīmu atzīstot par noziedzīgu. Vai latviešu garīgi veselā daļa arī
sagaidīs kaut ko līdzīgu? Vai pie mums nacionāli reakcionārais un krimināli
oligarhiskais režīms arī kādreiz tiks pasludināts par noziedzīgu? Nav ticams,
jo tad par noziedzniekiem būtu jāpasludina latviešu "miljons" -
LKP/VDK nomenklatūras alkātīgo izdzimteņu atbalstītāju masa. Krievijā,
kriminālās oligarhijas valstiskuma dzemdētavā, stāvoklis ir citādāks. Krievu
"miljons" atbalsta Putinu kā pēdējo cerību, bet neatbalsta valdību,
oligarhiju. Protams, krievu "miljons" ir pakļauts pašapmānam, naivai
ilūzijai. Putins ir divkosīgs. Tā ir šķietama pēdējā cerība. Taču kopumā
stāvoklis ir cits. Latviešu "miljons" ir monolīts - eksistē tikai
viena mānija. Latviešu "miljonam" nav vajadzīga pēdējā cerība.
Latviešu „miljonam” neeksistē morālās prasības, neeksistē nacionālās
suverenitātes prasība, neeksistē cilvēciski cienīgas dzīves prasība. Eksistē
vienīgi prasība saglabāt zagšanas iespējas, iespējas muļķiem un negodīgajiem saglabāt
prioritāro pozīciju. Jaunā Saeima nebūs parlamentārā apvērsuma produkts. Jaunā
Saeima būs vēl destruktīvāka, tajā dominēs homoseksuālisti, Latvija iegūs
homoseksuālistu valdību. Nekas nemainīsies, kamēr kāds ārējais spēks
(antropoloģiskais vai kosmiskais) nenoslaucīs patoloģisko zagļu un stulbeņu
baru no planētas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)