Atziņa, ka 2018.g.6.oktobrī
latviešu elektorāts savai pārvaldībai izvēlējās latviešu tautas vēsturē
cilvēciski visnevērtīgākās paaudzes tipus un tādējādi latviešu dzīvē sākās
jauns laikmets ar degradācijas un deģenerācijas progresēšanu, tika izteikta jau
tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām. Šī atziņa ir pilnā mērā (un pat vairāk nekā būtu
bijis nepieciešams) apstiprinājusies aizvadītajā periodā. Saglabājies ir
kriminālais kapitālisms ar noziegumu brīvību organizētās noziedzības
pamatformā, uzplaukusi ir nelietība un nākas tikties ar analfabētismu un
tumsonību pat valsts prezidenta līmenī. Latviešu parlaments un valdība ir
nepārprotami debila Saeima un valdība ar saviem "583 darāmajiem
darbiem" totāla idiota (latviski - muļķa) vadībā. Taču pats nepatīkamākais
ir tas, ka vairs nedrīkst latviešus uzskatīt par tautu, ja nevēlamies pieļaut
zinātniski terminoloģisku kļūdu. Latvieši veģetē kā populācija, bet nevis kā
vienots sociāli etniskais organisms - tauta.
pirmdiena, 2019. gada 30. decembris
trešdiena, 2019. gada 25. decembris
Ārprātīgais pavērsiens
Rietumeiropas pagrimums 60.gadu beigās sākās bez latviešu
līdzdalības. “Dzelzs priekškars” neļāva Latvijā iesūkties un latviešu smadzenes,
un sirdis saindēt ar Rietumu degradācijas un deģenerācijas anālajiem
izdalījumiem. Neļāva arī latviešiem papildināt Rietumu anālo izdalījumu kloāku.
Toties no 90.gadiem latviešu mākslinieciski radošā un akadēmiskā inteliģence
maniakāli centās atgūt nokavēto. Tas ir vislielākais pārsteigums un reizē visriebīgākais
latviešu inteliģences portretā XX gs. beigās. Latviešu inteliģence izrādījās
pilnīgs mēsls bez jebkādas profesionālās un morālās vērtības, sociālās
atbildības, kultūras organiskas mantošanas spējām un kultūras estētiski
pilnvērtīgu artefaktu ģenerēšanas spējām. Latviešu inteliģence ar psihiski
slimu invalīdu enerģiju pievērsās postmodernisma un neoliberālisma ideoloģiskai
sludināšanai un materiālai atbalstīšanai. Latviešu kultūru momentā pārklāja
postmodernisma un neoliberālisma dvinga. Tā tas notika Rīgas universitātēs,
muzejos, redakcijās, izdevniecībās, mākslas izglītības iestādēs ar Mākslas
akadēmiju priekšgalā, mākslinieku un literātu radošajā darbībā, pietaisot
postmodernismam un neoliberālismam atbilstošu produkciju. Kā jau minēju, tas
bija ļoti negaidīti. 80.gadu beigās nekas neliecināja par latviešu inteliģences
latentā pagrimuma kolosālo potenciālu. 70.gados bija latviešu kultūras milzīgs
uzplaukums – kulminācija tautas kultūras vēsturē. 80.gados nebija jūtams
atslābums. Taču 90. gados sākās kaut kas neiespējams, neticams, ārprātīgs. Piemēram,
Mākslas akadēmijā studenti sāka ākstīties ar “performancēm”, “instalācijām”. Un
tas notika mākslas iestādē, kurā vienmēr valdīja “Purvīša gars” un kas bija
izaudzinājusi latviešu ģeniālos gleznotājus, grafiķus, tēlniekus. Vislielākā
vaina par šo pretīgi graujošo latviešu kultūras transformāciju noteikti gulstas
uz tiem kadriem, kuri 90.gados bija skolotāji, skolu direktori, lektori, docenti,
profesori, katedru vadītāji, dekāni, prorektori, rektori, muzeju direktori,
mediju redakciju un izdevniecību vadītāji, kā arī, protams, politiķi,
ministriju klerki un ministri. Respektīvi, nosacīti gulstas uz inteliģences
vecāko paaudzi. Tās kadri nevēlējās vērsties pret postmodernisma un
neoliberālisma invāziju, kuru lielā mērā diriģēja Sorosa nauda un Sorosa kalpi
– trimdas latviešu atkritumi. Dominēja kaut kāda stulba vainas apziņa par
padomju periodu un bailes no jaunās paaudzes, kuru nelietīgās “atmodas” melu rezultātā
bija histēriski pārņēmis totāls naids pret visu iepriekšējo - “sociālistisko”,
“padomju”, “komunistisko” u.tml. Tagad, 2019.gada beigās, Latvija, latviešu
inteliģence jau ir slavena ar savu “laikmetīgo” kultūru – praidiem, pašmāju
bjennālēm, līdzdalību ārzemju bjennālēs, murgojumiem postmodernisma filosofijas
un literatūras manierē. Arī Rīgas medijos smird “laikmetīgums”. Satoristu
perversiju dievus, ijābiskos, delfiskos orākulus dāsni finansē valsts. Latviešu
inteliģences vairākums ir līdz ausu galiem anālo izdalījumu kloākā, un pats
saviem spēkiem no tā nav spējīgs izrāpties.
pirmdiena, 2019. gada 23. decembris
Valsts prezidents-tumsonis
Ārprāts!!! Kāda nedzirdēta tumsonība! Nedomāju, ka “nācijas
tēvs” ir tik liels tumsonis! Jau sen zinu, ka nav gudrs cilvēks. Taču nedomāju,
ka ir tāds obskurants. Citāts no “nācijas tēva” teiktā diskusijā par augstāko
izglītību: "Trešais tips būtu mākslas un kultūras augstskolas, kurām ir
savs raksturs un kas nav nedz lietišķās (!?), nedz fundamentālās (!?) zinātnes
(!?)." Tas ir unikāls tumsonības apliecinājums! Tādu izpratni sastopu
pirmo reizi! Nav ne lietišķās, ne fundamentālās zinātnes! Garīgi veseli
izglītoti cilvēki tā neiedala zinātnes! Šis mērglis ir kaut kur dzirdējis
vārdus "lietišķās" un "fundamentālās". Taču "nācijas
tēvs" ir tik aprobežots un neizglītots, ka nav spējis saprast, ka
metaforiski runa ir par lietišķiem pētījumiem un fundamentāliem pētījumiem,
bet nevis zinātnēm. Kāds kauns! Valsts prezidents-tumsonis! Tāds tumsonis taču
drausmīgi apkauno tautu, valsti! Jo tālāk, jo trakāk! Ar ko rīt, parīt mūs
apkaunos nācijas dārgumiņš? Un kas tie ir par cilvēkiem, kuri sadarbojas ar šo
tumsoni? Vai tiešām esam tik tālu pagrimuši, ka nespējam fiksēt tumsonību un
attiecīgi reaģēt, tiekoties ar tumsonību?
sestdiena, 2019. gada 21. decembris
Būtisks jautājums
Latvijas ostu turpmākā likteņa sakarā ir jāatgādina šāda
informācija: Ņujorkā 2019.gada 8. decembrī 92 gadu vecumā mira bankas
"Citadele" akcionārs un bijušais ASV Federālās rezervju sistēmas
(FRS) vadītājs Vācijas izcelsmes ebrejs, Rotšildu uzticības persona Pols
Volkers. Federālo rezervju sistēmu Volkers vadīja no 1979. līdz 1987. gadam.
Par ko liecina šī informācija? Tā liecina, ka “Citadeles” akcijas piederēja
vienam no ASV visietekmīgākajiem finansistiem. ASV finansu segmentā, faktiski –
valsts pastāvēšanā, nekas augstāk par FRS neeksistē. Kā zināms, Ukrainas
izlaupīšanā ir iesaistīts ASV 47. viceprezidents Baidens. Tātad atkal tiekamies
ar ASV varas visaugstāko līmeni. Un tāpēc ir jautājums “Cik augstā līmenī tiks
privatizētas ostas Ventspilī, Rīgā?”.
ceturtdiena, 2019. gada 19. decembris
Komentārs ūnikumiem
"583 darāmo darbu" un "valstsgribas" apmātās
"kultūrnācijas" dzīve "klimatneitrālajā" zemē iet uz augšu,
un tā tas turpināsies nenosakāmi ilgi - "ilgtspējīgi"! Tāpēc nav
nekāds pārsteigums, tiekoties ar jaunas virsotnes sasniegšanu “kultūrnācijas” deģenerācijas
dinamiskajā procesā. 2019.g. 16.XII Rimšēvičs “kultūrnācijai” paziņoja, ka pēc
pilnvaru beigām Latvijas Bankas prezidenta sēdeklī viņš “tuvākajā laikā koncentrēsies
uz savas reputācijas atjaunošanu tiesā”. To viņš teica preses konferencē par
godu aiziešanai no bankas. Latviešu Latvija ir unikāla zeme. Amatvīrs, kurš par
izdarītajiem noziegumiem LPSR būtu nošauts, LR netika atbrīvots no darba, viņš
regulāri tika propagandēts medijos, viņam deva iespēju rīkot preses konferences
un pamācīt tautu strādāt. Un neviens valstsvīrs viņu nenosodīja. Klusēja arī
nīgrās valstssievas. Pelēko zvirbuļu “kultūrnācija” neprotestēja pret šausmīgo
auklēšanos ar rūdīto noziedznieku. Normāli cilvēki, protams, jautā: “Vai Rimšēvičs
nav sajucis prātā, solot "reputācijas atjaunošanu tiesā”?” Kaut ko tādu nākas
dzirdēt pirmo reizi! Tiesā ir iespējams tikai viens pozitīvs process - atzīt
vainu un lūgt piedošanu! Tagad nākas uzskatīt, ka latviešu taisnīgajā un
tiesiskajā tiesā var atjaunot reputāciju un grēki nav jānožēlo. Vai šajā debilitātē
ir vainojams tikai Rimšēvičs? Noteikti nē! Visvainīgākā ir “kultūrnācija” ar
tās deģeneratīvo būtību, pieļaujot to visu, kas notiek ap Rimšēviču, bet
visjaunākajā laikā kas notiek ap Lembergu, ostām, Rīgas domi un rīdzinieku
atkritumiem. 2019.g. 19.XII vienā medijā varēja izlasīt “nācijas tēva”
viedokli: "Latvija ir demokrātiskā valsts (!?), bet ir daži (!?) tumši
plankumi, kuru likvidēšanai ir nepieciešama politiķu griba, bet pašlaik mēs to
darām ar ārzemju palīdzību (!?). No tā secinājumi jāizdara gan politiķiem, gan
pilsoņiem, jo pilsoņi ir atbildīgi (!?) par to, ko viņi ievēl parlamentā".
Pirmkārt, Latvija nav demokrātiska valsts un kas vispār ir demokrātiska valsts?
Otrkārt, Latvijā visa pēcpadomju dzīve ir viens nepārskatāms tumšs plankums. Treškārt,
denunciācija ("ārzemju palīdzības" izmantošana) ir latviešu
populācijas gēnos pēc 700 gadus ilgās vakarā krēslā slapstīgās līšanas uz muižu
nosūdzēt kaimiņu. Ceturtkārt, tas ir pareizi - viss ir atkarīgs no pilsoņiem!
Tikai Latvijā nav pilsoņu. Latvijā pilsoniskās apziņas un pilsoniskās
atbildības vietā ir masveidīga zagšanas mānija, dzīves baudīšanas dzīvnieciskā
kāre, nacionālā laupīšana, nacionālā nodevība, vietējās "kultūrnācijas"
politiskā impotence un valstsnespēja. Tāpēc latviešiem ir tādi atraktīvi
ūnikumi kā noziedznieks Valsts bankas prezidenta sēdeklī, nelietīgu denuncētāju
bordānpurni LR varas institūtos. “Kultūrnācijai” nākas paskaidrot, ka jēdzieni
“neattīstīta populācija” un “debila populācija” nav viens un tas pats. Protams,
“Pietiek” stacionārais trollis papildinās: “Taču es esmu gan neattīstīts un
debils, gan nelietis un nekauņa. Un es tāds neesmu vienīgais”. Tāpēc “kultūrnācijai”
nākas paskaidrot arī par sociālās grupas (cilts, tautas, strata) vērtēšanas
tradīciju. Sociālās grupas kopējo vērtējumu parasti nosaka sliktākie
eksemplāri. Tas ir netaisnīgi. Taču reāli dzīvē sociālās grupas identitāti un
likteni parasti izšķir sliktākie eksemplāri. Tā tas ir arī latviešu populācijā,
kuru vairs nedrīkst dēvēt par tautu, ko ir sekmējusi sliktāko masveidība un
sliktāko dominēšana īstenības visos plauktos.
svētdiena, 2019. gada 1. decembris
Nelimitētais nelietis
Internetā 2019.g. 1.decembrī: “Lielākā vērtība ir pašiem
sava neatkarīga valsts, kuru ir vērts aizstāvēt un sargāt, lai tā tiktu saņemta
mantojumā no paaudzes paaudzē uz visiem laikiem, sestdienas vakarā Rīgas pilī
Melnās kafijas vakarā, kurā godina Brīvības cīņās kritušos Latvijas Kara skolas
kadetus, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.” Kāds nelabojams pretīgs
nelietis! Kāda neatkarīga valsts! “Nācijas tēvs” pats ir savu smirdīgo galvu
pielicis, lai nebūtu neatkarīga valsts ne pēc PSRS sagraušanas, ne vēlāk -
2003.gadā. Šis rafinētais nekauņa ir pamatīgi vainīgs, ka Latvijas Republikas
vietā viltīgi maskēti turpinājās LKP/VDK morālo kastrātu vara un to atbalstīja
arī emigrācijas nodevīgie barveži ar seklo Meierovicu priekšgalā. Tas, ka
latviešu miljonam tagad suverēna valsts nav nekāda vērtība, protams,
viņiem ir zemiski iezombēts, ko nebija grūti izdarīt sērdienīšu emocionāli
sentimentālajās sirdīs un smadzenēs. Viens no aktīvākajiem zombētājiem noteikti
ir šis pretīgais nelietis, kurš visu laiku turpina reti nekaunīgi muldēt par
"valstsgribu", neatkarību, tādējādi atklājot savu melno dvēseli. Zombētajā
latviešu miljonā ir gandrīz visa inteliģence, tāpēc šo nelieti neviens
neapklusina un vispār nenobīda grāvī. Nelieša muldēšana nemitīgi saņem
aplausus, "kultūrnācijas" uzslavu. Komentāros vienīgi aprobežoti
puišeļi viņu lamā tāpat kā lamā visus ebrejus. Nopietna pretestība šim
preteklim neeksistē, jo nav kotrpropagandas. Politiskā un ideoloģiskā vara ir
debiliem politiķiem un sapuvušai inteliģencei. Latviešu populācija iznīks tā
arī nesasniedzot elementāri cienījamu cilvēcisko līmeni.
Abonēt:
Ziņas (Atom)