Nacionālais patriotisms

Nacionālajam patriotismam var būt divi varianti. Latviešiem masveidā un konsekventi piemīt tikai viens variants. Ja arī ir sastopams otrs variants, tad vienalga tam nav nekāda atbalss tautas dzīvē. Pat sliktāk – otro variantu var ļauni nosodīt atbilstoši pirmā varianta bezjēdzīgajām prasībām. Viens variants ir nacionālais patriotisms ar aizsietām acīm. Praktiski tas nozīmē atsacīšanos no jebkāda veida pašanalīzes un paškritikas. Nākas novērot, ka latvieši masveidā nemaz nesaprotot, kas ir pašanalīze un kas ir paškritika. Šī varianta adepti atzīst un pieļauj tikai latviešu tautas glorificēšanu – vienpusīgu un nekritisku tautas slavināšanu. Ja tas nenotiek un šī varianta adepti sastopas ar paškritikas izpausmēm, tad paškritika momentā tiek noraidīta un tās autors naidīgi nosodīts, viņam pārmetot nacionālā naida kurināšanu, tautas mazvērtības kompleksa musināšanu, nezināšanu un neizpratni, tautas necieņu un nacionālā patriotisma trūkumu. Neapšaubāmi, ar aizsietām acīm dzīvo latviešu tautas neattīstītākā, neizglītotākā, neinteliģentākā, aprobežotākā, dumjākā, stulbākā daļa šo īpašību pamatbūtībā, jo nekādas nozīmes nav formālajai izglītotībai, akadēmiskajiem un cita veida tituliem un amatiem. Latviešu aprindās ar aizsietām acīm dzīvo skolotāji, inženieri, politiķi, valsts ierēdņi, profesori, rektori, prorektori, akadēmiķi, ministri, valsts prezidenti. Ar neaizsietām acīm galvenokārt dzīvo cilvēki bez augstas formālās izglītības un augstiem amatiem. Pašanalīze un paškritika dominē t.s. vienkāršajos cilvēkos nesalīdzināmi vairāk nekā latviešu inteliģencē. Otrs variants ir nacionālais patriotisms ar atvērtām acīm, uz tautu lūkojoties analītiski un kritiski. Šo variantu latviešu tautas nomācošais vairākums neakceptē un pret to izturas naidīgi, kategoriski pieprasot tautas glorificēšanu. Pirmā varianta adepti nav spējīgi apjēgt, ka tautai var būt noderīgs vienīgi cilvēks ar atvērtām acīm, kurš nebaidās uz tautu lūkoties atklāti un godīgi. Tikai cilvēks ar atvērtām acīm ir patiesi īsts nacionālais patriots, jo lūkojums uz tautu ar aizvērtām acīm ir lišķība, pieglaimīgums, konformistiska nodevība, šizofrēniska fetišizēšana, kas vienmēr tautai nodara lielu ļaunumu. Bez pašanalīzes un paškritikas nav iespējama latviešu tautas attīstība, kļūstot par „kultūras tautu” (Rainis).