pirmdiena, 2018. gada 25. jūnijs

Stulbuma perspektīvas



Latviešu „miljons” cītīgi pierāda stulbuma grandiozās perspektīvas: stulbuma aplaimotā mentalitāte, „tautas gars” un „tautas prāts” izvēršas nacionālā nelaimē, kas savukārt reāli izvēršas nacionālā katastrofā etnosa kultūrā, praktiski pārklājot kultūras visus segmentus. Visjaunākajā laikā (2018.gada jūnijā) stulbuma pamatīgo porciju demonstrē latviešu baptisti, Vaļņu ielas izglītības un zinātnes bendes, valsts drošības struktūras ar savām reti brutālajām metodēm, jezga ap Rīgas daunu mīluli daunu no Suņu būdas, tiekamies ar „tautas” fundamentālo neizpratni valsts drošības jomā sakarā ar „melnajiem maisiem” un melno Kangeri, kādas „domātavas” Dauna kunga reti nelietīgo attieksmi pret zinātni, varas partiju pārvēršanos pederastu partijās. Praktiski stulbumu demonstrē visi un viss, ar ko tiekamies publiskajā telpā, jo bez stulbuma nekas nenotiek. Stulbuma izpausmes veidi ir visdažādākie, sākot ar nespēju uztvert un izmantot galveno jebkurā notikumā un procesā, un beidzot ar stulbu pieeju visniecīgākajā kultūras elementā. Vārdi „latviešu „miljons”” un „stulbeņi” ir kļuvuši sinonīmi. Protams, publiskajā telpā stulbuma fani ir latviešu „miljona” visnevērtīgākā formācija – latviešu varas inteliģence, kuras enerģiskākie un nekaunīgākie stulbeņi idejiski un organizatoriski virza un kontrolē latviešu kultūru, ārprātīgā naidā konsekventi nekur nepielaižot gudrus, talantīgus, lietpratīgus, godīgus cilvēkus. Kā tas notiek izglītībā, radies uzskatāms piemērs sakarā ar cienījamā un pieredzējušā skolotāja A.Upenieka drosmīgo „kompetenču izglītības” kritiku. Upenieka vieta būtu ministrijā. Taču ministriju vienmēr ir nekaunīgi okupējuši kretīni, stulbeņi, nejēgas šadurski, oliņas, kiopes, druvietes, koķes, rivžas, catlaki, vaivadi, gaigali, grīnblati, celmiņi, makarovi, goldes, vītoli, greiškalni, radzēviči, broki, ķīļi, kozlovski, dombrovski, seiles. Kretīnu, stulbeņu, nejēgu panākumi ir maksimāli, sagraujot zinātni un augstāko izglītību, degradējot vispārējo izglītību.


sestdiena, 2018. gada 23. jūnijs

Kāpēc atbalsta?




Kāpēc latvieši masveidā atbalsta nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko iekārtu ar noziegumu brīvību? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Uz šo jautājumu noteikti nākas noskaidrot atbildi. Atbildes noskaidrošanā ir jāiesaistās visiem – zinātniekiem, publicistiem, rakstniekiem, skolotājiem, politiķiem; respektīvi, visiem domājošiem cilvēkiem, kuriem nav vienaldzīga tauta, tās valsts. Tautas esamības visjaunākajā laikā un varbūt pat tautas pastāvēšanas visā laikā tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Bez atbildes uz šo jautājumu nav izprotama latviešu tauta, tās identitāte, attīstības pakāpe, nākotnē gaidāmais, valstiskuma perspektīvas Latvijā. Zināma atbilde jau ir sastopama. Latvieši masveidā atbalsta noziedzīgo režīmu tāpēc, ka tajā var netraucēti zagt, ja ievēro zagšanas lokālos nosacījumus. Latvieši tik labi kā tagad nekad neesot dzīvojuši, jo agrāk masveida zagšana netika pieļauta. Dotā atbilde ir ļoti ticama. Tā var saglabāties un to nākas ņemt vērā. Bet tas noteikti vēl nav viss. Zagšanas iespējas nav vienīgais iemesls noziedzīgās iekārtas masveida atbalstīšanā. Noteikti ir vēl citi iemesli. Varbūt pat psiholoģiski dziļāki, psiholoģiski apslēptāki un tāpēc netiek manifestēti, cenšoties noskaidrot atbildi uz minēto svarīgo jautājumu. Domājams, par vienu dziļu psiholoģisko iemeslu var droši runāt. LR formālā atjaunošana (tika atjaunota vienīgi LR valstiskā simbolika, varas institūtu struktūra, jo politisko un ekonomisko varu saglabāja LKP, VDK nomenklatūras kadri) latviešiem bija savdabīga „oktobra revolūcija” – zemāko slāņu sacelšanās pret eliti, inteliģenci; kā zināms, LR atjaunošanas rezultātā tie latvieši, kuri padomju laikā savas cilvēciskās un profesionālās zemās kvalitātes dēļ netika vadošos amatos, augsti kvalificētā darbā, tūlīt pēc PSRS sabrukuma nonāca „virspusē”, jo neskaitījās „bijušie”. LR atjaunošana un tās noziedzīgais režīms ir ļoti labvēlīgs zemas kvalitātes cilvēku masām. Vispār jāsaka vēl kategoriskāk: noziedzīgais režīms var balstīties tikai uz ļoti zemas kvalitātes tipiem. Protams, latviešu aprindās vienmēr darbojās etniski svētais princips neļaut dzīvot, strādāt otram latvietim. Īpaši tad, ja otrs latvietis ir gudrs, godīgs, taisnīgs. Padomju laikā šis princips funkcionēja, bet tikai ierobežotā veidā, jo Maskava prasīja balstīties uz spējīgiem cilvēkiem. Padomju varas latviešu tautības priekšniekiem nācās izpildīt Maskavas prasību kadru jautājumā, un gudriem un spējīgiem latviešiem tika ieslēgta zaļā gaisma. Un, lūk, LR noziedzīgās iekārtas faniem tāpēc ir divkārtējs iemesls atbalstīt vietējo nelietīgo valstiskumu. Pirmkārt, noziedzīgais valstiskums ieslēdz zaļo gaismu cilvēciskajiem atkritumiem (tas ir loģiski, jo noziedzniekiem gudrs un godīgs cilvēks neder). Otrkārt, šodienas latviešu masu (cilvēcisko un profesionālo atkritumu) jūsma par noziedzīgo iekārtu ir atriebība par padomju laikā izjusto "apspiestību", jo padomju laikā viņiem bija vieta tikai žogmalē, bet nevis kā tagad ministrijas klerku krēslos, parlamenta krēslos, valdības krēslos un citos vairāk vai mazāk atbildīgos krēslos. Žogmales ļaudis LR ir topā! Skaidrs, ka viņi ir skaļākie aplaudētāji noziedzīgajai iekārtai. Tāpēc LR neapdraudēti funkcionē kā žogmales masu atkritumu valsts. Kriminālā oligarhija latviešu tautas vairākumu ir pārvērtusi par amorāliem žogmales atkritumiem, nespējot izprast neapskaužamo un nožēlojamo stāvokli.












ceturtdiena, 2018. gada 14. jūnijs

Bailes no patiesības



Mūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām izpausmēm ir bailes no patiesības, veicinot konsekventu patiesības noklusēšanu. Bailes no patiesības dominē ne tikai inteliģencē. Droši var teikt, ka patiesības noklusēšana ir kļuvusi latviešu tautas ideoloģija. Sociālā šizofrēnija ir viegli konstatējama: cilvēki redz vienu patiesību, taču tic un pakļaujas pavisam citai patiesībai. Patiesības noklusēšana ir izdevīga sociuma lielai daļai. Pirmkārt un galvenokārt tā ir izdevīga inteliģences mazasinīgākajai daļai, nodrošinot labu dzīvi muļķiem, nekauņām, sliņķiem, pielīdējiem, netalantīgajiem, negodīgajiem, aprobežotajiem, paklausīgajiem, zaglīgajiem, alkātīgajiem. Patiesības noklusēšanas iemesls ir fundamentāli negodīgā dzīves kārtība. Patiesība par šodienas Latviju ir drausmīga. Pat negribas ticēt, ka tik lielā mērā var apmuļķot tautu un tauta tik lielā mērā piekrīt būt traģiski apmuļķotai un nekādā gadījumā nevēlas dzirdēt patiesību. Intuitīvi visu saprot pareizi, taču atklāti nevēlas dzirdēt patiesību par to, ka komunistiskās partijas un valsts drošības iestāžu vietējie hameleoni ir aplaupījuši, nodevuši, iedzinuši postā paši savus tautiešus un izliekas, ka nekas nav noticis, izliekas, ka viņu vara nav saglabājusies un viņi nevienu nav aplaupījuši, tautu un valsti nav nacionāli nodevuši savās nelietīgajās interesēs. Bailēm no patiesības, patiesības noklusēšanai ir vēl viens iemesls. Ja atzīst patiesību par šodienas Latviju, tad ir jāatzīst pārāk lielas latviešu daļas tiešā ieinteresētība dzīvot noziegumu brīvībā, kad dzīves galvenais formāts ir zagšana. Saprotams, ka to atzīt ir ļoti grūti. Vieglāk ir turpināt patiesības noklusēšanu – šodienas latviešu ideoloģiju.










pirmdiena, 2018. gada 11. jūnijs

Hronika


Domāju, uz Zemes noteikti ir kāds cilvēks, kurš veido „balto” rases elites degradācijas un deģenerācijas hroniku, cītīgi fiksējot katru jauno sasniegumu minētajos lieliskajos procesos. Nupat (2018.g.10.VI) tāds sasniegums ir Kanādas premjerministra „novietošana” elles īpašā nodalījumā, ko publiski veica Trampa padomnieks. Elle vēl netika izmantota otra politiķa nogānīšanā. Tas ir jauns līmenis, un cienīgs ieņemt goda vietu hronikā. Diemžēl hronikas veidošanā būs jāiesaistās vairāku paaudžu pārstāvjiem. Degradācijas un deģenerācijas procesi turpināsies līdz XXI gs. vidum, kad pēc demogrāfiskās pārejas dzīve uz planētas stabilizēsies un, domājams, „baltās” rases elites pagrimums pierims.


svētdiena, 2018. gada 10. jūnijs

Faktori



Latvijā uz izglītību tāpat kā uz visu pārējo (politiku, ekonomiku, zinātni utt.) atsaucas divi faktori: objektīvais faktors un subjektīvais faktors. Objektīvais faktors ir valstiskuma forma. Kā zināms, forma ir unikāla - krimināli oligarhiskais valstiskums ar noziegumu brīvību. Tādā valstiskumā nekas nevar pastāvēt adekvāti. Var pastāvēt tikai haosa, pirmsnāves agonijas veidā. Subjektīvais faktors ir latviešu mentalitātē dominējošā naidīgā attieksme pret gudriem un godīgiem latviešiem. Tā rezultātā visur komandē muļķi, pelēcības, nekompetenti pielīdēji. Nopietnā sarunā par stāvokli un perspektīvām Latvijā abi faktori ir obligāti jāņem vērā. Abi faktori ir galvenais šķērslis Latvijas normālai nākotnei. Katra saruna bez abu faktoru klātbūtnes ir pašapmāns, vairīšanās no patiesības, patiesības noklusēšana.


Kompetence

Jēdzienu "kompetence" vispār nevajadzētu lietot vispārējās izglītības kontekstā. Turklāt "kompetence" nav tikai lietpratība. Lietpratība semantiski asociējas ar prasmi vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, ar reālu praktisku darbību un reālu prasmi veikt šo praktisko darbību. "Kompetence" ir ne tikai lietpratība, bet arī zināšanas, teorētiskā un metodoloģiskā izpratne. Lietojot jēdzienu "kompetence", var fiksēt atbilstību (piem., amatam, konkrētam uzdevumam). Vēl ar jēdzienu "kompetence" var raksturot spējīgumu; tātad zināma potenciāla esamību vai neesamību. Ar jēdzienu "kompetence" apstiprina pilnvarotību kaut ko veikt, par kaut ko atbildēt. Vispārējā izglītība nebūt nav process, kurā iemāca vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, būt kompetentam kādā jomā. Kompetences apgūšana ir vienvirziena darbība (zupas vārīšanas darbība, darbība braukšanā ar traktoru). Vispārējā izglītība nav vienvirziena darbība, bet kognitīvi universāla darbība.

sestdiena, 2018. gada 9. jūnijs

Brīvības izpratne



Pederastu praids atspoguļo brīvības izpratni. Pederasti, kā zināms, „cīnās” par savu „brīvību”. Pederastu ideologi izsakās par „dažādības brīvību”, ar dažādību saprotot savu kroplo identitāti. Šajā sakarā ir vairākas idiotijas – fundamentālas aplamības. Pirmkārt, pederastu brīvību nav iespējams ierobežot. Pederastija ir bioloģiskā izpausme. To nav iespējams ierobežot, apvaldīt, atņemt tai brīvību. Pederastija ir organiski dabiska izpausme, kura realizējas neatkarīgi no kāda ārējā spēka gribas. Par pederastiem piedzimst un tur neviens neko nevar darīt. Var vienīgi neļaut attiecīgajai sievietei dzemdēt pederastu. Ja pederasts tomēr ir piedzimis, tad viņa eksistenciālo brīvību neviens nevar ierobežot, atņemt. Pederasta eksistence ir pederasta brīvības pamatforma. Pederastiem ir eksistenciālā brīvība tāpat kā normāliem cilvēkiem. Otrkārt, pederastu „cīņa” par „dažādības brīvību” faktiski ir cīņa par publicitāti – pederastu vēlēšanos būt populāriem sabiedrībā, gūt iespēju publiski reklamēt sevi, diktēt sabiedrībai savas perversās vērtības un normas. Tā ir tāda pati tendētība uz publicitāti, kāda ir raksturīga politiķiem, radošajai inteliģencei, zinātnieku kādai daļai. Katrā gadījumā runa ir par pederastu publicitātes brīvību, bet nevis eksistenciālo brīvību. Pederastu eksistenciālo brīvību, atkārtoju, neviens nav spējīgs ierobežot, atņemt. Pederastu eksistenciālās brīvības atņemšana ir iespējama vienīgi nogalinot pederastus. Cita lieta ir pederastu publicitātes brīvības ierobežošana. Tā tiek ierobežota atbilstoši noteiktai cilvēciskajai loģikai; proti, saskaņā ar cilvēciski negatīvo attieksmi pret dažādām patoloģijām, amorālām parādībām, pretdabiskām izpausmēm, antisociālām un antihumānām kampaņām, u.tml. Pederastu publicitāte tiek liegta tāpat kā mūsdienās tiek liegta nacisma, antisemītisma, šovinisma, sociālā darvinisma, rasisma publicitāte. Pederastu galvenā interese ir publicitāte. Ne velti pederastu praids ir tipiska publicitātes forma. Treškārt, ir konstatējama idiotiska situācija: latvieši enerģiskāk aizstāv pederastu „brīvību” nekā valsts brīvību – nacionālo neatkarību, valstisko suverenitāti. 2003.gadā referendumā tautas vairākums balsoja pret LR suverenitāti. Pret praidiem vispār neviens organizatoriski nevēršas. Latviešu varas inteliģence kaunās par to, ka latviešu sabiedrība nemīl pederastus.