svētdiena, 2020. gada 29. marts

Pandēmijas sekas



Pašlaik daudzi saprātīgi cilvēki brīdina par histēriski un objektīvi nepamatoti uzkurinātās pandēmijas sekām. Proti, brīdina par to, ka ekonomiskās sekas būs drausmīgākas nekā pandēmijas sekas. Pandēmijas ekonomiskās sekas skaudri izjutīsim  nākotnē. Faktiski brīdinājumi par nākotni jau tagad ir jāaizstāj ar šodienas realitātes drosmīgu atzīšanu; proti, nepieciešams saprast un drosmīgi atzīt, ka jau tagad ekonomiskā aina nav patīkama un pandēmijas sliktas ekonomiskās sekas jau ir tagadne. Jau pašlaik, piemēram, Latvijā ekonomiskās sekas ir ievērojami lielākas nekā pandēmijas sekas. 2020.gada 29.martā Latvijā korona vīruss ir apdraudējis 347 cilvēkus, no viņiem slimnīcā ir 24 pacienti, no kuriem 3 ir smaga slīmības gaita. Taču epidēmijas laikā darbu jau ir zaudējuši vairāki tūkstoši cilvēku un kopumā darbu varētu Latvijā zaudēt apm. 150 000 cilvēku. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē sociāli ekonomiskā psiholoģiskā klimata graujošu masveida pasliktināšanos. Cilvēkiem ir apdraudēta viņu eksistenciālā pastāvēšana, viņu dzīves tonuss ir stresa līmenī, nākotne ir neskaidra; valsts finansiālā palīdzība ir iespējama, taču tā nebūs iespējama bez birokrātiskiem pazemojumiem – nāksies pierādīt tiesības saņemt, piem., dīkststāves naudu. Tā savukārt nepietiks hipotekāro kredītu, dažādu līzingu, aizdevumu ikmēneša apmaksai; bankas izplata skaistus “apmaksas brīvdienu” solījumus; taču tie noteikti galvenokārt būs tikai skaisti solījumu; ja arī kaut ko reāli varēs iegūt, tas tas atkal nenotiks bez birokrātiskiem pazemojumiem.








sestdiena, 2020. gada 28. marts

PAR VĪRUSA NOSAUKUMU


Latviešu valodnieku ieteikums lietot “koronvīruss”, bet nevis “koronavīruss”, kā to dara citās valodās un arī pie mums internetā gandrīz visi autori, ir stipri apšaubāms, jo, atmetot “a”, zūd jēdzieniskā precizitāte. Proti, nav saprotams, kas ir “koron”; vai “koron” ir kaut kāds “korons” jeb varbūt kaut kāds “koronisms”. Latviešu valodā ir svešvārds “korona” (lat. corona – vainags). Tiekamies ar “vainaga” vīrusu: korona vīrusu. Domājams, latviešu valodā pareizāk būtu lietot “korona vīruss” (lat. “Coronaviridae”). Starp citu, “a” tiek saglabāts arī cita tipa vīrusu apzīmēšanā: “Ebolavirus”, “вирус Эбола”. Savukārt valodnieku ieteikums lietot “Covid-19” ir pareizs, jo nav runa par abreviatūru, kad nāktos lietot “COVID-19”.

piektdiena, 2020. gada 27. marts

Filistru stereotipi



2020.g. 27.III “NRA.LV” publicēja interviju ar nācijas debilo tēvu (NDT). Intervija veltīta epidēmijai. Intervijai ir virsraksts “Egils Levits: Latvieši ir sīksti un pragmatiski”. Tādi vārdi atkal ir pierādījums NDT bezizmēra aprobežotībai, kuras pamatā ir izglītības un pašizglītības niecīgums. "Sīksti un pragmatiski", - tie, protams, ir jēli un mietpilsoniski orientēti stereotipiskie izteikumi, ar kuriem nevajadzētu pārāk lepoties. "Sīkstie" pacieš jebkuru pazemojumu, jebkuru ekspluatāciju, jebkuru idiotiju. "Sīkstie" tagad pacieš arī nācijas debilo tēvu, pacieš cenu kāpumu veikalos un aptiekās epidēmijas laikā; "nesīkstie" jau sen būtu visām aptiekām izsituši logus, bet "privāti" ejošo ziedu nolicēju NDT izvešanas piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa pamatīgi apmētājuši ar olām un tomātiem. Savukārt "pragmatisms" ir veicinājis masveida alkātīgu māniju otrā rītā uz brokastu laiku kļūt miljonāram, bet visriebīgākais - zagšanas apjoma palielināšanas dēļ pat neatkarība, suverenitāte vairs netiek cienīta."Pragmatisms" ir novedis pie tiesiskuma, taisnīguma necieņas, naudas un mantas dēļ gatavības pierādīt, ka 2+2=5. "Sīkstums un pragmatisms" ir vulgāras materiālistiskās īpašības, bet nevis morāli tikumiskās garīgās īpašības. Tātad jau sākotnēji tādas izpausmes, kurām nevar būt pozitīva reputācija. NDT to nav spējīgs saprast. Viņš izmanto pelēko zvirbuļu populāro interpretāciju. Viņš atkal laiza pelēko zvirbuļu dibenus. Latviešiem tas patīk, un NDT to zina. Starp citu, krievi neciena tādu prastu laizīšanu. Krievi momentā tādos glaimos saskata apvainojumu, necieņu. Par to ir plaši literārie un publicistiskie sižeti, kā arī novērojumi dzīvē. Piemēram, “perestroikas/atmodas” laikā krievi negribēja klausīties “naciķu” stulbo blādīšanos, bet prasīja lietišķu pieeju, bet nevis lipīgu demagoģiju. Latviešiem visbiežāk demagoģiskais, ideoloģiski manipulatīvais, vizuāli simboliskais, retoriski lišķīgi noformētais iesaiņojums ir svarīgāks nekā pats iesaiņotais priekšmets. Forma svarīgāka par saturu. Tāpēc tagad ir daudz “jaunvārdu”, jo vietējā biomasa (politiķi, ierēdņi, “akadēmiķi”) nav spējīga izstrādāt konstruktīvu saturu un tiekamies ar debilajiem “583 darāmajiem darbiem” valdības “valstsgribas” murgojumos. Taču pats galvenais: latvieši nav spējīgi saskatīt VDK/PSKP morālo kastrātu ārprātīgo noziegumu, jo priekš latviešiem “otrā” LR ir viltīgi iesaiņota nacionālajā valstiskajā simbolikā (karogs, himna utt.), kaut gan vara palika tiem pašiem, kuriem bija PSRS laikā un patiesībā tika izveidots antihumāns, antitautisks kriminālais kapitālisms ar noziegumu brīvību. Bet saturs jau nav tik svarīgs! Galvenais ir iesaiņojums – iespēja vicināt savu karogu, dziedāt savu himnu, savu parlamentu saukt par Saeimu, konstitūciju saukt par Satversmi! Un tas nekas, ka VDK/PSKP morālo kastrātu ielikteņi Satversmi ir pamatīgi apķēzījuši un turpmāk apķēzīs vēl vairāk.









otrdiena, 2020. gada 24. marts

Interneta resursa deficīts



Latviešiem nav neviens stingri opozicionārs interneta resurs. Piemēram, krieviem tādu ir daudz. Turpretī latviešiem nav neviens portāls, kas konsekventi atspoguļotu opozicionāru nostāju kriminālā kapitālisma iekārtai. Kas tiek saprasts ar vārdiem “stingri opocionārs interneta resurs”? Pirmkārt, tas nekalpo pastāvošajai noziedzīgajai iekārtai un pret to radikāli vēršas kā pret sistēmu, no kuras latviešu tautai ir pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas, kamēr nav iestājusies totāla etniskā un kultūras degradācija. Otrkārt, tas ir intelektuāls un analītisks sociāli politiskās, kulturoloģiskās publicistikas resurs, idejiski kritiski vērtējot un nesaudzīgi nosodot pastāvošās noziedzīgās iekārtas atsevišķas izpausmes visplašākajā sistēmiskajā kontekstā. Treškārt, tas ir resurs, kura saturs tiek veidots bez “nikiem”, norādot katra autora īsto vārdu un uzvārdu. Tas nekādā gadījumā nedrīkst būt kaut kas līdzīgs, piemēram, portālam “Pietiek”, kurā līdzās godīgi autorizētiem tekstiem ir anonīmi “Pietiek lasītāju” teksti, kuru saturu automātiski diskreditē autora anonimitāte (slēpšanās aiz “nikiem”), kas var liecināt par denuncēšanu, nomelnošanu, apmelošanu u.tml. Turklāt “Pietiek” tagad dominē intelektuāli un morāli neadekvātu neliešu, pederastu, imbecilu “teksti” ar “nikiem”, kas var kalpot sociuma pagrimuma apjoma uzskatāmai demonstrācijai, bet nevis stingri opozicionāra interneta resura veidošanai. Krievu portālos vērtīga daļa ir komentāri. Arī komentāru autori neslēpjas aiz “nikiem”, izsakās analītiski, polemiski, papildinoši par attiecīgās publikācijas problēmu. Tādi komentāri ir jābūt arī latviešu analoģiskā interneta resursā, bet nevis jāļauj gadiem ilgi bezjēdzīgus “viedokļus” ievietot “trako” mājas “žuļiem”, kā tas notiek portālā “Pietiek”.

pirmdiena, 2020. gada 23. marts

Dezertieri un tautas marodieri



Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams. Taču ir sastopams arī kaut kas tik  šausmīgs un pie tam tik grandiozā apjomā, ka tiek stimulēts lietot visasākos vārdus un formulēt visradikālākos vērtējumus, nonākot pat līdz letalitātes atzīšanai. Epidēmijas/padēmijas laikā ļoti nepatīkami atsedzas latviešu elektorāta izvēle 2018.gada 6.oktobra Saeimas vēlēšanās, izvirzot pilnīgi nekur nederīgu un pat nacionāli kaitīgu cilvēcisko materiālu. Valsts prezidents, Saeimas deputāti, valdība epidēmijas/pandēmijas laikā sevi momentā parādīja nevis kā tautas glabēji, bet gan kā dezertieri un tautas marodieri. Valdošajai kliķei līdzās nostājās tirgotāji, aptieku saimnieki, firmu īpašnieki, epidēmijas/pandēmijas apstākļus antihumāni izmantojot savtīgās materiālās interesēs, ievērojami paaugstinot cenas pārtikas precēm, zālēm, atbrīvojot no darba, samazinot atalgojumu. Nav ko laipot! Jārunā atklātu valodu: vietējā populācijā ir pārāk liels neliešu skaits, kuriem nekas nav svēts. Neapšaubāmi, nelaimes laikā vienmēr atrodas nelieši, kuri sāk laupīt, kļūst marodieri. Tā tas ir bijis. Taču pret to vienmēr operatīvi un nesaudzīgi rīkojas pārējie, laupītājus, marodierus nošaujot bez kavēšanās. Vai pie mums arī tiks nošauti aptieku saimnieki-alkātīgie zemcilvēki, tautas marodieri? Portālā "Pietiek" labi redzams, cik valdības rīcībā viss ir "labi". Faktiski visi raksti ir veltīti valdības rīcības bezjēdzībām, no kurām pati lielākā bezjēdzība ir nelieša nācijas debilā tēva darbība, atbalstot parlamenta un valdības "attālināto" akstību - principā dezertēšanu, nacionālo noziegumu, par ko visus vajag nošaut nekavējoties. Valdošās kliķes idiotu jaunākā idiotija: pie visa vainīgs Kaimiņš! Rīgas pils idiots Kaimiņa dēļ organizē 23.III speciālu sanāksmi, parlaments nevar strādāt, valdība nevar strādāt! Tas viss viena dauna dēļ! Vai var būt vēl lielāks idiotisms - vispārējs uzskats, ka viens daunis nogremdējis valsti un viņa dēļ nav iespējams apturēt epidēmiju? Ja tādi ārkārtīgi nesakarīgi un ar savu nesakarīgo rīcību nacionāli bīstami ir “politiķi”, tad patiešām labāk būs, ja viņi tiks izpļauti ar Melnās kaulainās dāmas izkapti!  No VP mājas lapas 23.III: "Valsts prezidents Egils Levits sasaucis valsts konstitucionālo orgānu (!?) vadītāju neklātienes (!?) tikšanos, kurā piedalīsies Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs". Tikšanās notiks "attālinātā" formā!!! Tā nav adekvāta tēma ārkārtējā stāvokļa laikā! Diskusija par konstitūciju epidēmijas/pandēmijas apstākļos ir jāuzskata par politisko bezatbildību, par ko ir jāsoda visbargākajā veidā. Šis nelietis pat nacionālās nelaimes dienās turpina tēlot juristu - konstitucionālo tiesību speciālistu (pat bez bakalaura grāda).

sestdiena, 2020. gada 21. marts

Jauna mežonības virsotne





Latvieši ir godam pelnījuši, ka Satversmes 2.pantu formulē jaunā redakcijā: "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder latviešu tautai, kura varu deleģē tikai cilvēciskajiem simulakriem (divkājainām žurkām), kuri savukārt vajadzības gadījumā nodevīgi dezertē vai valsts vadīšanu ākstīgi realizē attālināti". Ķīnas valdība uzlika maskas un turpināja vadīt valsti, bet nevis "attālināti" ākstīties. Mūsu cilvēciskie simulakri kaunas uzlikt maskas un "pašizolējas", kas ir visīstākā dezertēšana un nodevība ar pretīgo nācijas debilo tēvu (NDT) priekšgalā. Bet latvieši jau ir labi cilvēki, piedos arī šoreiz kārtējo nelietību saviem mīļumiņiem. Un kā savādāk - paši taču visus simulakrus ievēlēja 2018.g. 6.oktobrī. 2020.g. 21.martā Kariņš paziņoja par savu "pašizolāciju". Tas ir labi! Vēl labāk būtu, ja viņš "pašizolētos" līdz mūža beigām. Ja nopietni runājam, tad ir noticis šausmīgs noziegums! Kariņš ir nekavējoties jāapcietina un jānošauj saskaņā ar ārkārtējā stāvokļa nosacījumiem valstī. Viņš ir jāsoda par dezertēšanu ārkārtējā stāvokļa laikā. Viņa "pašizolācija" ir tas pats, kas būtu, ja kuģa kapteinis pamestu grimstošo kuģi. To nekad nedara neviens īsts kapteinis. Kuģi pamet žurkas, bet nevis kapteinis. Latvieši ir atkal ievēlējuši žurkas. Kariņš ir "pašizolējies" no premjera amata, pametot valsti, tautu, nāciju epidēmijas/pandēmijas laikā. Tas ir liels noziegums. Tāds noziegums ir pelnījis nāves sodu. Tādu noziegumu varēja pastrādāt tikai dziļi amorāls indivīds. Tādu noziegumu var atbalstīt tikai dziļi amorāla etniskā vide. Vai tiešām ir tik liels stulbums, ka neviens nevar vest pie prāta šo idiotu? Tā vietā, lai paliktu savā krēslā tādos kritiskos apstākļos, kad pasaulē ir izsludināta pandēmija, valstī ir izsludināts ārkārtējs stāvoklis, tauta cīnās ar epidēmiju, kura Latvijā vēršas plašumā, šis drausmīgais idiots-nelietis lepni paziņo par savu "pašizolāciju". Ja šī žurka pašizolējas, kas tad vadīs valsts iedzīvotāju pašizolāciju, karantīnu utt.? Līdz kādam ārprātam ir nonākusi latviešu inteliģence! Nebūs nekāds brīnums, ja "pašizolēsies" arī NDT, superneliete Mūrniece. Latviešu populācija ir sasniegusi jaunu mežonības šķirbu.




piektdiena, 2020. gada 20. marts

Par pestītāju




Ārzemju medijos tiek apspriesta armijas iejaukšanās pandēmijas laikā, padzenot parlamentu, valdību un pārņemot varu. Pagaidām tiek apspriestas ASV armijas aktīvās līdzdalības perspektīvas pandēmijas laikā. Skaidrs, ka tēma ir ļoti aktuāla, jo politiķu bezatbildīgā histērija un nekompetence vadīt nāciju ārkārtējos apstākļos labi nebeigsies. Uz Zemes ir daudzas vietas, kur vienmēr ir bijusi vairāk vai mazāk izteikta konfrontācija starp ģenerāļu racionālismu un politiķu iracionālismu. Uz Eiropu tas mazāk attiecas. Spilgts piemērs ir Turcija, kur ģenerāļu racionālismu papildina nacionālais patriotisms un impēriskās ambīcijas. 15.maijā Ulmani arī atbalstīja armija, kaut gan Balodis nebija apmierināts ar Ulmani. Viņš juta, ka Ulmanis reiz teiks slavenos nodevīgos vārdus “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās”. Taču ģenerāļa racionālisms, naids pret politiķu politisko un valstisko analfabētismu bija svarīgāks par personāliju īpašībām. Vai šodien armija būtu spējīga padzīt "583 darāmo darbu" mērkaķus un ņemt varu savās rokās? Neticu! Armijā pastāv tāda pati zagšana un bezjēdzība (lūžņu iepirkšana) kā politiskajā valdībā. Turklāt latviešu populācijas militārā kontingenta intelektuālā un fiziskā kondīcija nav piemērota nacionāli svētīgu uzdevumu veikšanai. Aizsardzības ministrs ir rūdīts nelietis un cilvēciskais kroplis. Tādu priekšnieku spēj atbalstīt un klausīt tikai adekvāti virsnieki. Taču pats ņiprākais ir jautājums “Vai latvieši ir pelnījuši kāda pestītāja palīdzību?”. Aizvadītie 30 un vairāk gadi nemitīgā zagšanā, organizētajā noziedzībā, nacionālajā nodevībā, bezprāta iekšējā un ārējā politikā, nacionālās suverenitātes necienīšanā, amerikāņu dibena laizīšanā, inteliģences pagrimumā nekādi nevar veicināt pozitīvu atbildi. Stāvoklis ir tik jestrs, ka latviešus var pat ellē neielaist, kad pienāks pasaules gals.

otrdiena, 2020. gada 17. marts

Populācija tiks saudzēta



Uztraukumam nav nekāda pamata! Epidēmija neiznīcinās latviešu etnisko populāciju. Epidēmija tikai mazliet apšķērēs latviešu etniskās populācijas cilvēciski vērtīgāko daļu – vecāko paaudzi, kura kādreiz (kad latviešiem bija tautas sociālais statuss) dzīvoja cilvēciski cienīgu dzīvi un atceras cilvēciski cienīgas dzīves auru, cilvēciski cienīgā dzīvē valdošo ētosu, intelektuālismu, racionalitāti, mākslas un literatūras veldzējošo dabu, talanta, godīguma un gudrības iespējas, valstiskuma saprātīgumu un stingrību. Latviešu etniskās populācijas šodienas lepnums – idiotu miljons – noteikti tiks saglabāts. Tas tā būs tāpēc, ka ir vajadzīgs paraugs, piemērs, precendents idiotisma un idiotu iespējām ne tikai pārvaldīt valsti, kļūt valsts prezidentam, ministram, parlamenta deputātam, bet ieņemt vispār jebkuru amatu Latvijā, kur arī epidēmijas dienās uzplaukst unikāla muļķība un klaja debilitāte. Nekādā ziņā epidēmija neaiztiks Nācijas Debilo tēvu, kurš dažas dienas pirms “airBaltic” darbinieku masveida atlaišanas Liepāja nelietīgi buldurēja par “augošo “airBaltic” kompāniju”. Nekādā ziņā epidēmija neaiztiks tos idiotus, kuri pielaidi valsts noslēpumam piešķir uz zināmu laiku. Noteikti tiks saudzēti idioti, kuru ieskatā ministrs Nemiro līdz 2020.gada martam būs ideāli godīgs un svēti glabās valsts noslēpumus, bet aprīlī visus valsts noslēpumus izstāstīs Namībijas hotentotiem, kļūstot nacionālais nodevējs. Nekāda ziņā epidēmija neaplaimos debilo valdību un Stradiņa universitātes rektoru Pētersonu. Viņš 2020.gada 17.III internetā pīkstēja: “Valdības ieskatā būtiskākais šķērslis, kas traucē straujākai universitāšu izaugsmei, ir esošais augstskolu pārvaldības modelis, tādēļ jau 2019. gada augustā Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzdots izstrādāt ziņojumu par "iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"”. Kurā zemē vēl izglītības/zinātnes panākumus saista ar “pārvaldības modeli”, bet nevis ar tautas/nācijas inteliģences smadzeņu kvalitāti? Tā tas noteikti nav pat Namībijā – mūsu Āfrikas mīļāko draugu zemē (Nācijas Debilā tēva pārliecībā). Skaidrs, ka latviešu etnisko populāciju ir jāsaudzē kā paraugu, piemēru, precedentu idiotisma un idiotu iespējām.






svētdiena, 2020. gada 15. marts

NDT kārtējie izdalījumi



2020.gada 12.martā Nācijas Debilais tēvs (NDT) pamatīgi apvārdoja liepājniekus. Kā parasti, NDT pseidointelektuāli un glamūrīgi izdalīja vairākus jēdzienus, kuriem jāliecina par NDT intelektuālo dziļumu, vārdu krājuma ūnikumu, izglītotības grandiozumu. Kā parasti, NDT pseidointelektuālie izdalījumi bija pilnīgi nepiemēroti, nepareizi un bezjēdzīgi. Tādējādi viss liecina, ka NDT nav zaudējis debilo iedomu būt Latvijas tautai pravietis, intelektuālais guru un realitātes objektīvs vērtētājs, pilnīgi nemaz nerūpējoties par lietoto leksisko vienību iederību, precizitāti, semantisko adekvātumu dzīves realitātei. Apvārdošana notika NDT teiktajā runā. Tā, piemēram, runā “airBaltic” Pilotu akadēmijas angāra atklāšanā Liepājas lidostā NDT teica: “Šis savienojums – augošā “airBaltic” kompānija un par savu reģionu un pilsētas attīstību domājošā Liepāja – rada sinerģijas efektu”. Tie ir klaji meli. Nevar būt nekāds sinerģijas efekts priekš Liepājas. Par sinerģiju dēvē norisi, kad kopējā vērtība ir lielāka nekā atsevišķo komponentu vērtību summa. “airBaltic” neko nevar dot Liepājai, jo Liepāja nemaz nepiedalās kopējās vērtības radīšanā: “airBaltic 80,05 % akciju pieder Latvijas valstij, bet 19,95 % — SIA Aircraft Leasing 1, kas kopš 2017. gada 6. aprīļa pilnībā pieder Larsam Tūsenam.” Uz Liepāju neattiecas “sinerģijas efekts”. Portālā “liepajniekiem.lv” var izlasīt: “Valsts prezidents savā uzrunā koronovīrusu nosauca par ”temporāru, īslaicīgu jautājumu””. Svešvārds “temporārs” lietots pilnīgi aplami. Ar minēto svešvārdu apzīmē parādības saistību ar laiku, norādot, tā teikt, parādības izmērus laika ziņā. Koronavīrusu nedrīkst saukt par “temporāru jautājumu”. Dotais vīruss nav process, kas turpinās zināmu laiku. Temporāra ir šī vīrusa izraisītā slimība (process), bet nevis pats vīruss. Pats vīruss nenosaka savu esamību laika ziņā. Tam nav pagātnes, tagadnes, nākotnes. Tā pastāvēšana laika ziņā ir atkarīga no ārējā “saimnieka”. Vīruss pastāv tikmēr, kamēr to neiznīcina kāds ārējais spēks. Turpretī vīrusa izraisītā slimība ir process, un tajā galvenais ir laiks – temporārais aspekts. Ne velti sarunā par slimību, epidēmiju, pandēmiju priekšplānā ir laika informācija – cik ilgi jau turpinās, cik ilgi vēl turpināsies u.tml. Savukārt NDT ieskats par “islaicīgu jautājumu” ir padumja cilvēka padumjiem cilvēkiem adresēts mierinājums. Epidēmija, pandēmija principā nevar būt “īslaicīgs jautājums”. Ne velti Pasaules Veselības organizācija nebaidās cilvēcei teikt par pandēmijas turpināšanos vasarā. NDT primitīvo lišķību “Liepāja – Kurzemes galvaspilsēta” nav jākomentē. Ja NDT teiktu runu Talsos, tad viņš tikpat primitīvi lišķīgi teiktu “Talsi – Kurzemes galvaspilsēta”.








[

trešdiena, 2020. gada 11. marts

Jaunā pieeja



Par Krievijas jauno pieeju atļaut Putinam piedalīties valsts prezidenta vēlēšanās atbilstoši izmaiņām konstitūcijā nevajadzētu ņirgāties. Pirmkārt, jaunā pieeja organiski atbilst krievu tautas mentalitātei, kurā ir mūžsena velme uzticēties vienam cilvēkam (caram) un tas krievu uztverē ir valstiski konstruktīvi. Otrkārt, Putins nav, piemēram, mūsmāju varas inteliģencei līdzīgs, Putins nav mūsu Rīgas pils NDT, kuram nelietīgi neinteresē valsts suverenitāte un valsts morāli tikumiskā stabilitāte, kas mūsdienās eiropeīdu civilizācijā ir ļoti būtiska problēma vispārējās deģenerācijas apstākļos. Treškārt, Putina laikā un īpaši aizvadītajā jaunākajā laikā ir skaidri redzama velme atbrīvoties no kriminālā kapitālisma un neoliberālisma 5.kolonnas, kurā dominē zemiski pretīgi ebreji. Ceturtkārt, jauno pieeju atbalsta Krievijas intelektuālā elite - gudrākie cilvēki. Un tas ir ļoti būtiski – valstiski svētīgi un nacionāli perspektīvi. Krievija atklāti izaicinoši nostājas pret Rietumu civilizācijas degradācijas un deģenerācijas izpausmēm. Krievija kļūst "baltās" rases pēdējā cerība saglabāt cilvēcisku seju. Skaidrs, ka Krievija kļūst galvenais ienaidnieks visdažādāko cilvēcisko atkritumu apziņā, un latviešu varas inteliģence ir cilvēcisko atkritumu avangardā kā reakcionārs, deģeneratīvs, imbecils, rusofobisks mistrojums.







ceturtdiena, 2020. gada 5. marts

Kāpēc tā notika?



Uz jautājumu "Kāpēc latvieši ir nonākuši līdz klajai tumsonībai, arhaiskai mežonībai, marasmatiskam prāta aptumsumam?" nāksies atbildēt. Atbilde noteikti būs komplicēta. Noteikti tiks atzīts, ka būtisks faktors kļuva princips "muļķi māca muļķus". Ja padomju laikā izglītības saturs balstījās uz krievu izglītības ļoti augsto līmeni, tad pēcpadomju laikā tas sāka balstīties uz vietējo līmeni, atsakoties nelietīga biznesa interesēs (sveiciens parvēnijiem kilblokiem) no padomju laika mācību grāmatām, krievu zinātnes sasniegumiem, krievu pieredzi didaktikā, pedagoģijā utt. Pēcpadomju laikā mācību grāmatas sāka masveidā rakstīt izveicīgi skolotāji, kas principā ir nonsenss. Saprotams, ka skolotāji rakstīja tā, lai viņiem būtu vieglāk strādāt. Proti, visu manāmi vienkāršoja. Rezultāts bija tikai viens: muļķi rakstīja muļķiem, jo vienkāršotais saturs tautu dzina atklātā idiotismā. Daži jautājumi ir ļoti aktuāli. Kurā dzīves segmentā latviešu inteliģence var nodrošināt kompetentu rīcību? Vai ir kāds dzīves segments, kurā latvieši rīkojas atbilstoši veselajam saprātam, atbilstoši zinātniskajam līmenim, atbilstoši loģikas kārtulām? Taču labi ir zināms, kāda tumsonība, mežonība, nekompetence ir sastopama latviešu rīcībā, sākot ar "Nācijas debilo tēvu" (NDT) un beidzot ar apkaunojošo neprasmi veikt atkritumu izvešanas darbu. Pat negribas ticēt, ka var būt tik masveidīga latviešu aprobežotība, neattīstība, stulbums, idiotija, debilitāte. Tas viss, kas tika panākts ar latviešu "kultūras tautas" veidošanu līdz 80.gadiem, "brīvvalstī" ir izkūpējis alkātībā, zagšanā, nodevībās, nelietībās, šarlatānismā, imbecilā darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Kāpēc tā notika? Vai iemesls ir tikai VDK/PSKP morālo kastrātu noziedzīgā ideoloģija "perestroikas/atmodas" laikā un arī vēlāk, kategoriski noliedzot iepriekšējo kultūras mantojumu un sociumā iepotējot pamatīgu naidu pret pagātni? Jeb varbūt visu nosaka latviešu šķidrā mentalitāte, kas veidojusies gadsimtiem ilgi un nav spējīga pretoties dažādiem smirdīgiem materiālistiskiem, amorāliem, perversiem vilinājumiem, kad pat valstiskā neatkarība vairs nav nekādā cieņā? Vai patiešām latviešu kultūras uzplaukumā 70.gados galvenā loma bija "Maskavas stingrajai rokai" un krievu kultūras svētīgajai klātbūtnei, slāpējot latviešu mentalitātes destruktīvās tendences un atbalstot latviešu radošumu? Ar šiem jautājumiem nāksies nodarboties, ja vēl ir vērts lolot cerību kaut ko saglābt tautas veidolā. Daži jautājumi ir ļoti aktuāli. Kurā dzīves segmentā latviešu inteliģence var nodrošināt kompetentu rīcību? Vai ir kāds dzīves segments, kurā latvieši rīkojas atbilstoši veselajam saprātam, atbilstoši zinātniskajam līmenim, atbilstoši loģikas kārtulām? Taču labi ir zināms, kāda tumsonība, mežonība, nekompetence ir sastopama latviešu rīcībā, sākot ar "Nācijas debilo tēvu" (NDT) un beidzot ar apkaunojošo neprasmi veikt atkritumu izvešanas darbu. Pat negribas ticēt, ka var būt tik masveidīga latviešu aprobežotība, neattīstība, stulbums, idiotija, debilitāte. Tas viss, kas tika panākts ar latviešu "kultūras tautas" veidošanu līdz 80.gadiem, "brīvvalstī" ir izkūpējis alkātībā, zagšanā, nodevībās, nelietībās, šarlatānismā, imbecilā darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Kāpēc tā notika? Vai iemesls ir tikai VDK/PSKP morālo kastrātu noziedzīgā ideoloģija "perestroikas/atmodas" laikā un arī vēlāk, kategoriski noliedzot iepriekšējo kultūras mantojumu un sociumā iepotējot pamatīgu naidu pret pagātni? Jeb varbūt visu nosaka latviešu šķidrā mentalitāte, kas veidojusies gadsimtiem ilgi un nav spējīga pretoties dažādiem smirdīgiem materiālistiskiem, amorāliem, perversiem vilinājumiem, kad pat valstiskā neatkarība vairs nav nekādā cieņā? Vai patiešām latviešu kultūras uzplaukumā 70.gados galvenā loma bija "Maskavas stingrajai rokai" un krievu kultūras svētīgajai klātbūtnei, slāpējot latviešu mentalitātes destruktīvās tendences un atbalstot latviešu radošumu? Ar šiem jautājumiem nāksies nodarboties, ja vēl ir vērts lolot cerību kaut ko saglābt tautas veidolā.





pirmdiena, 2020. gada 2. marts

Reformēšanas aloģiskums



Teritoriālā reforma ir objektīvi pamatota nepieciešamība. Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies pilsētās un lauku novados. Tāpēc ir nepieciešams pārskatīt pašvaldību atbilstību reālajai demogrāfiskajai situācijai. Pašvaldību skaits un pašvaldību ģeogrāfiski teritoriālais pārvaldījums noteikti var mainīties atbilstoši konkrētajiem apstākļiem – cilvēku skaitam. Teritoriālā reforma ir aktuāls uzdevums. Pie tam tas būs aktuāls uzdevums vēl samērā ilgu laiku – līdz šī gadsimta vidum, kad beigsies demogrāfiskā pāreja un iedzīvotāju skaits stabilizēsies zināmā apjomā. Teritoriālā reforma kā jebkurš valstisks pasākums ir jāveic saskaņā ar noteiktu loģiku. Debilo “583 darāmo darbu” valdība teritoriālo reformu veic aloģiski. Tas ir nepārprotami redzams, un tas ir galvenais pretestības avots Latvijas novados.  Debilo “583 darāmo darbu” valdības rīcības aloģiskums izpaužas tādējādi, ka teritoriālo reformu vada “Rīga” un vada ministrs bez minimālākās saprātīga cilvēka un valstsvīra reputācijas. Ministram ir aprobežota kretīna reputācija, un par to tiek atklāti runāts medijos – valsts publiskajā telpā. Reformas sagatavošanas procesā vietējo pašvaldību viedoklis “Rīgu” neinteresē. Arī par to tiek plaši stāstīts medijos. Patiesībā loģiski būtu, ja reformas satura iniciatīva un sociālā atbildība būtu vietējām pašvaldībām, bet nevis tikai “Rīgai”. Reformas realizācijā vietējām pašvaldībām pašām ir analītiski, godīgi, bez savtīga aprēķina un sociāli atbildīgi jānovērtē patreizējais stāvoklis un jāformulē konkrēti priekšlikumi. Nepieciešams, lai vietējās pašvaldības pašas bez “Rīgas” voluntārisma analizētu stāvokli un justos par visu atbildīgas. Tikai tādā veidā teritoriālajai reformai var būt konstruktīvs raksturs. Atkārtoju, reformas organizātoriskā iniciatīva ir jābūt vietējām pašvaldībām, kurām ir jāspēj bez dažādiem savtīgiem apsvērumiem reformu realizēt objektīvi. Diemžēl “Rīga” ir izraisījusi aloģisku un psiholoģiski nepieņemamu stāvokli. “Rīgas” voluntārisms ir tas pats, kas ir mācītāja vai partijas sekretāra iejaukšanās ģimenes dzīvē. Tāda iejaukšanās nevienam nepatīk un izraisa asu pretestību. “Rīgas” uzdevums ir panākt, tā teikt, teritoriālās reformas domāšanu vietējās pašvaldībās, lai vietējie valdnieki sāktu aktīvi visu apsvērt un atrast optimālāko reformas variantu. Ja kaut kur tas nenotiek, tad “Rīgai” ir tiesības izstrādāt savu variantu, par to informējot vietējos iedzīvotājus.






Jaunais uzdevums


Psiholoģiski antropoloģiskajā un sociāli politiskajā analītikā ir jāizvirza jauns uzdevums. Nepieciešams pāriet no ikdienišķi empīriskā līmeņa notikumu iztirzājuma uz plašākiem analītiskajiem vispārinājumiem par latviešu tautu – ikdienišķi empīriskā līmeņa notikumu subjektu. Tas ir ļoti aktuāls uzdevums. To uzkurina un pamato dzīves konkrētika. 30 un vairāk gadus katru dienu esam fiksējuši dažāda veida un dažāda apjoma latviešu noziedzību. Visus pēcpadomju gadus sabiedriskās domas tematiskajā centrā bija latviešu noziedzība. Par to katru dienu informēja Latvijas mediji gan uz avīžu papīra, TV programmās un radio pārraidēs, gan interneta portālos un interneta sociālo tīklu individuālajos kontos. Latvijas sabiedrība vienmēr ir tikusi vairāk vai mazāk detalizēti informēta par noziedzību. Taču mediju sniegtā informācija sabiedriskajā apziņā figurē tikai kā noziegumu vēsturiskā mozaīka bez dziļākas izpratnes. Tātad figurē kā kaut kas tāds, kas ir veidots no daudzām dažādām sastāvdaļām un galu galā ir raibs sajaukums. Noziedzības subjekta (latviešu tautas) analīzei netika veltīta nekāda analītiskā uzmanība. Noziedzības psiholoģiski antropoloģiskie cēloņi un sociāli politiskās sekas netika noskaidrotas. Analītiskās darbības augstākais sasniegums ir vienīgi kriminālā kapitālisma konstatācija, kriminālā kapitālisma būtības izskaidrošana un kritika (no 2013.g. sākuma). Tiek apspriestas tādas kriminālā kapitālisma specifiskās iezīmes kā organizētā noziedzība, noziegumu brīvība, kriminālā oligarhija. Un tas arī ir viss. Netiek apspriesta noziegumu subjekta mentālā būtība un tās adekvātums kriminālā kapitālisma valstiskumam. Tāpēc Latvijas psiholoģiski antropoloģiskajai un sociāli politiskajai analītikai beidzot ir jāpievēršas uzdevumam izvērtēt latviešu tautu kriminālā kapitālisma kontekstā. Jātiecas atbildēt uz ļoti svarīgiem jautājumiem. Vai kriminālā kapitālisma pastāvēšanu nosaka latviešu mentalitātes adekvātums dotajam noziedzīgajam valstiskumam? Vai latviešu tautas ētoss atbilst noziegumu brīvības iespējamībai? Vai latviešu oligarhijas (praktiski inteliģences noteikta slāņa) nacionālo nodevību un nacionālo laupīšanu izraisa ģenētiski determinēts amorāls un tikumiski nestabils domāšanas veids, morāli kropla dzīves uztvere un emocionālā ievirze? Vai latviešu kultūra vēlas un ir spējīga pozitīvi pārveidot kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā izlutinātā subjekta (latviešu tautas) mentalitāti? Vai pats subjekts (latviešu tauta) apzinās mentālās pozitīvās transformācijas nepieciešamību? Vai latviešu tautā progresē mentālā degradācija un deģenerācija? Vai latviešu tautā ir iespējams sociāli politisks spēks, kas vēlētos un spētu apturēt tautas bojāeju kriminālā kapitālisma pastāvēšanas rezultātā? 
   Jaunā uzdevuma izpildē zināms sākotnējais pieturas materiāls varētu būt dotā publikācija: