piektdiena, 2018. gada 13. jūlijs

Mantojums





Latviešiem, saprotams, pirmajā vietā ir jautājums par latviešu kultūras mantojumu, kas sākas ar baltu cilšu kultūras mantojumu un noslēdzas ar postmodernisma un neoliberālisma laikmeta kultūras mantojumu nacionāli reakcionārajā un krimināli oligarhiskajā pēcpadomju iekārtā. Jautājums par latviešu kultūras mantojuma pētniecību ir drūms jautājums. Līdz XX gs. sākumam latviešu (baltu cilšu) mantojumu galvenokārt pētīja cittauši – baltvācieši, krievi. Krievi izdeva latviešu tautas dziesmas, organizēja etnogrāfiskās ekspedīcijas Latvijas teritorijā. Pēc I Pasaules kara latviešu kultūras mantojuma apzināšanā un pētniecībā masveidā iesaistījās latviešu  izcelsmes inteliģence - zinātnieki un entuziasti. Latviešu arheologi, piemēram, izpētīja daudzus pilskalnus un senos kapulaukus. Tika apzināta latviešu literatūras vēsture, latviešu valodas izcelsme un lingvistiskā specifika. Padomju laikā latviešu kultūras mantojums tika plaši pētīts. Tas notika vairākos institūtos Zinātņu akadēmijā, kā arī augstākajās mācību iestādēs. Savu darbību pamatīgi izvērsa arheologi, kuri saņēma uzdevumu izpētīt Daugavas baseinu sakarā ar spēkstaciju būvēšanu. Padomju laikā iznāca daudzas grāmatas par latviešu kultūras mantojumu, sniedzot vispusīgu faktoloģisko izklāstu, bet manāmi atpaliekot ideju ģenēzes un attīstības interpretācijā saistībā ar attiecīgā laika intelektuālo saturu relatīvi plašākā sociālajā kontekstā. Zināmu ieguldījumu sniedza krievu speciālisti; piemēram, sagatavojot zinātniski visvērtīgākos darbus par latviešu folkloru un mitoloģiju (pagānismu). Latviešu tautas vēsturi pēc II Pasaules kara pētīja trimdas vēsturnieki. Īpaši uzsverams Indriķa Šterna ieguldījums. Padomju laika pētījumu objektivitāti būtiski ietekmēja kompartijas ideoloģiskās prasības. Humanitārā mantojuma pētījumu kvalitāti nepatīkami ietekmēja vietējo speciālistu niecīgā zinātniskā kompetence un talanta trūkums. Visvairāk tas atsaucās uz tēlotājas mākslas un literatūras mantojuma apguvi. Savukārt pēcpadomju laikā vispār iestājās traģisks stāvoklis latviešu kultūras mantojuma apguvē. Zinātnes un augstākās izglītības sabrukums, postmodernisma ņirdzīgā attieksme pret kultūras mantojumu, neoliberālismam tipiskais naudas un baudas kults, latviešu inteliģences fundamentālais pagrimums, apzināti musinātā negatīvā izturēšanās pret padomju laika mākslas izcilajiem sasniegumiem un vēl citi negatīvi faktori ļoti bezcerīgi atsaucas uz latviešu kultūras mantojuma pētniecību. Tā vien liekas, ka šarlatānisma, pseidointelektuālisma, postmodernisma, zinātniskās un literārās neapdāvinātības pārņemtās LR humanitārās zinātnes nekad nespēs zinātniski adekvāti izturēties pret latviešu kultūras mantojumu. Turklāt kultūras mantojuma pētniecībai latviešu sociumā nevar būt tas, ko dēvē par sociālo pasūtījumu. Deģenerātu, postcilvēku, homoseksuālistu īpatsvars strauji pieaug un pārvalda sabiedrisko apziņu un sabiedrisko domu. Tāds sociums nespēj formulēt nevienu saprātīgu sociālo pasūtījumu un tajā skaitā sociālo pasūtījumu pētīt kultūras mantojumu. Tādam sociumam kultūras mantojums patiesībā ir traucēklis, jo atgādina par sociuma kolosālo cilvēcisko nevērtību un nespēju pašiem kaut ko dot labu garīgajai kultūrai. Tradicionālais mazvērtības komplekss stimulē vēlēšanos atriebties „krieviem”, kas ir sekmējis vēl lielāku pētījumu (īpaši vēsturē) neobjektivitāti nekā padomju laikā. Kultūras mantojums tiek traktēts saskaņā ar „nacionālajām interesēm”, kas izvēršas aprobežotā antizinātniskumā un vēsturiskās patiesības šausmīgos izkropļojumos.














ceturtdiena, 2018. gada 12. jūlijs

Tautas bendes



Latviešu tautas apziņas lielākais kropļotājs pašlaik ir portāls „Delfi”. Latviešu tautas apziņu drausmīgi kropļo arī portāls „Satori”. Taču „satoristu” perversijas bauda galvenokārt tādi paši cilvēciskie izdzimteņi, kādi ir portāla autori ar šļāpinviepli priekšgalā. „Delfi” turpretī lasa tie visi, kuriem ir vajadzīga informācija par notikumiem Latvijā, pasaulē. Jau senāk esmu dzirdējis, ka „Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš ir pederasts un redakcijā tādi ir daudzi jaunieši.  Vai tā ir patiesība, vislabāk zina viņi paši. Taču viņu saprātīgajiem lasītājiem ir pilnīgi skaidrs, ka „Delfi” veido morālie un intelektuālie pederasti, piemeklējot savām deģenerātu smadzenēm adekvātus materiālus un ar tiem šausmīgi kropļojot latviešu tautas garīgo satvaru. Tā, piemēram, par „Delfi” mentālo pederastību liecina attieksme pret komentāriem. Tā ir specifiska attieksme; tajā nelietība iet vienā solī ar prāta stulbumu. „Delfi” dzēš komentārus, kuros netiek laizīta valdošā kliķe. Tādus komentārus ne reti naidīgi komentē „Delfi” „troļļi”, nolamājot tos komentētājus, kuri neglauda pa spalvai pastāvošajam nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam režīmam. „Delfi” pederasti komentāru dzēšanu veic nelietīgi stulbi. Viņi izdzēš pirmo komentāru, bet neizdzēš „troļļu” komentārus, kuros ir nolamāts pirmā komentāra autors. Tāda rīcība, protams, ir ne tikai dziļi amorāla, bet arī neprofesionāla. Profesionāli redaktori dzēš visu attiecīgā nolamātā komentāra „komplektu”, jo, to nedarot, iznāk redakcijas solidarizēšanās ar lamātājiem. Saprotams, „Delfi” pederasti nevar nesolidarizēties ar „troļļiem”, kuri nepieļauj valdošās kliķes kritiku. „Delfi” pederastus finansē budžets; latviešu tauta finansē savas apziņas lielākos kropļotājus.

piektdiena, 2018. gada 6. jūlijs

„Aitu bara” perspektīvas




„Aitu bars” ir sena metafora tautas masu apzīmēšanai. Metaforu ir izmantojuši ļoti daudzi rakstnieki un publicisti, sākot ar Rablē viņa slavenajā romānā „Gargantija un Pantagriels” un beidzot ar sociālo parādību kritiķiem interneta portālos. Metaforu vienmēr atceras, ja runa ir par masu sabiedrības bezierunu pakļaušanos antihumānai un noziedzīgai politiskajai varai („ganam”). Vēstures pieredze liecina par „aitu bara” nespēju patstāvīgi uzvarēt „ganu”. „Aitu bars” ir uzvarējis tikai tad, ja tam ir bijis spēcīgs avangards – politiskā partija, kaujinieku grupa, inteliģence un tās šaurāka vienība – pasionāra elite. Vēsturiski tradicionāli populārākais avangards ir inteliģence un tās pasionārā elite. Lai „aitu bars” uzvarētu, inteliģencei/elitei ir jābūt patriotiski, humānistiski, sociāli atbildīgi, nacionāli atbildīgi orientētai. Inteliģencei/elitei nedrīkst būt antropoloģiskā augstprātība (t.s. vienkāršā cilvēka necieņa) un sociālā augstprātība (zemāko šķiru necieņa). Vēsture, protams, zina daudzus piemērus, kad „aitu bars” sadumpojās pret savu „ganu”, tā teikt, no apakšas, bet nevis no augšas. „Aitu bara” sadumpošanās no apakšas, procesu vadot kādam no „aitu bara” aprindām, ir guvusi vienīgi īslaicīgu uzvaru, ja vispār ir guvusi kaut kādus panākumus. „Aitu bara” sadumpošanās no apakšas vienmēr agrāk vai vēlāk ir cietusi pilnīgu sagrāvi. Antihumānas un noziedzīgas politiskās varas likvidēšana ir iespējama tikai no augšas, kā tas XX gs. sākumā bija Krievijā, kad krievu inteliģences grupa nostājās tautas masu pusē un uzņēmās tautas masu ekspluatācijas likvidēšanu. Latviešu „aitu baram” pašlaik nav tādas inteliģences grupas. Latviešu šodienas varas inteliģences gars nav rezervuārs nepieciešamajai enerģijai tautas traģēdijas pārvarēšanai. Latviešu šodienas varas inteliģencē vispār nav enerģijas tautas mobilizācijai pret „ganu” – valdošo kliķi. Latviešu šodienas varas inteligence ir idejiski aprobežota, vāji izglītota, šarlatāniski tendēta, konformistiska, nekaunīgi alkātīga, iestigusi hēdonismā un verdziskā pakalpībā. Latviešu šodienas varas inteliģencē dominē šizofrēniskā polifonija. Šizofrēniskā polifonija (daudzbalsība) iestājas tad, kad cilvēks sāk pūt un sairt; proti, notiek personības dubultošanās, trīskārtošanās utt. Latviešu šodienas varas inteliģence latviešu tautu ir novedusi līdz katastrofai. Tas ir tautas Absolūts Sabrukums, pie kā vainīgi ir LKP un VDK nomenklatūras nodevēju latviešu „elite”, kura 30 gados ir izaudzinājusi sev adekvātu maiņu - ideoloģisko, politisko, ekonomisko, sociālo un metafizisko mutantu baru. Absolūts Sabrukums vienmēr ir tautas krahs un valsts krahs. Ja valstī valdošo virslāni neieredz tauta, tad tāda valsts nevar ilgi pastāvēt. Inteliģencei ir tautai jāpalīdz neieredzēt valdošo virslāni, ja tas ir nacionāli reakcionārs, kā tas ir LR. Taču šodienas latviešu varas inteliģence iet pretējo ceļu – morāli atbalsta nacionāli reakcionāro valdošo virslāni. Šodienas latviešu varas inteliģencei ir fanātisks spīdums acīs. Tikai tas nav saistīts ar velmi palīdzēt tautai. Fanātiskais spīdums ir nomērķēts uz naudu, karjeru, konformismu, nacionālo nodevību. Šodienas latviešu varas inteliģence nav spējīga ne uz vienu džihādu – ne dvēseles džihādu, ne zobena džihādu. Kāda tauta, tāda tās inteliģence. Šī sentence loģiski kalpo kā zināms refrēns analītiskajā simfonijā par latviešu tautu. Latviešu inteliģenci ir radījuši latvieši, bet nevis krievi, ebreji, poļi, igauņi, abāzi, aguli, jezīdi, tati, beludži u.c., kuri arī dzīvo Latvijā un rada pēcnācējus savai inteliģencei.






trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs

Par vēstuli



Neesmu vēstules autors, neesmu to parakstījis. Vēstules autors ir zināms. Tas ir viens no „Facebook” mana konta „draugiem”. Viņš atsūtīja vēstules tekstu. Ieteicu vēstuli publicēt kādā no mūsu drosmīgajiem portāliem un piedāvāju palīdzību publikācijas sagatavošanā. Romas pāvests nav mans pāvests. Esmu kristīts Nurmuižas luterāņu baznīcā. Tomēr interese par Romas pāvestu ir sastopama. Tā ir analītiskā interese. Romas pāvests ļoti spilgti ilustrē viņa uzskatu un viņa darbības ideālo atbilstību šodienas eiropeīdu intelektuālā un morālā pagrimuma pakāpei. Proti, Romas pāvests pilnā mērā ir piemērots šodienas garīgā pagrimuma atmosfērai Rietumu civilizācijā. Tāds sinhronisms vienmēr ir analītiskās domas cienīgs priekšmets. Viņš koķetē ar homoseksuālistiem, migrantiem, cenšas „modernizēt” baznīcas tehnoloģijas.  Portālā „Pietiek” 2017.gada 5.jūnijā publicēta mana eseja „Epohālā publikācija” par pasaules sabiedrības ļoti kritisko attieksmi pret Romas pāvestu.  Atbildi uz latviešu septiņu patriotu vēstuli nav jāgaida! Atbilde nevar būt dažādu iemeslu dēļ. Ja Vatikāns sniegtu atbildi, tad būtu jāatceļ pāvesta vizīte Latvijā, bet Pujats un Stankēvičs titulāri jādegradē un Aglonā jāpiekaļ pie kauna staba par trauksmes necelšanu sakarā ar latviešu varas kliķes noziegumiem pret tautu. Tas ir loģiski. Atbilde nevar būt arī tādēļ, ka "pasaules valdība" (tajā gudri un zinoši cilvēki iekļauj arī Romas pāvestu un viņa padomniekus) ir akceptējusi krimināli oligarhisko iekārtu Krievijā, Latvijā. 2000.g. Baltais nams („pasaules valdība”) nebūtu pretojies, ja Putins pārskatītu nelietīgo "prihvatizāciju". Taču viņš to nedarīja. Kādēļ? Vai tikai tādēļ, ka nebija domubiedru, pienācīga atbalsta armijā, FDD? Baltais nams un visi pārējie pasaulē ir samierinājušies ar unikāli noziedzīgo valstiskumu Krievijā un tādā "sīkumā" kā LR. Ļoti priecājos, ka internetā bija pieejama izteiksmīga ilustrācija! Romas pāvests atbrauks un, iespējams, šoreiz pacels īkšķi par godu LR nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam „veiksmes stāstam”. Ja būtu iespējams, tad viņam gribētos jautāt: Vai Jums nav kauna par Latvijas valdības lēmumu Jūsu vizītei iztērēt gandrīz miljonu – 806 202 eiro? Vai Jums nešķiet, ka patiesībā Jums vajadzētu bojāejošajai latviešu tautai uzdāvināt kādu miljonu no Vatikāna bezizmēra naudas līdzekļiem?

Vēstule Romas pāvestam



Alla Sua Santità Papa Francesco
Casa Santa Marta
00120 Città del Vaticano
ITALIA*

Jūsu Svētība!

   Latvijas Katoļu baznīca un valsts augstākās amatpersonas ir aicinājuši Jūsu Svētību apmeklēt Latviju tās neatkarīgās republikas 100.gadadienā. Mēs ļoti gaidām Jūsu ierašanos. Visus pozitīvi domājošos cilvēkus pasaulē un arī Latvijā apvieno skaidra taisnīguma apziņa un vēlēšanās mainīt klaji netaisnīgo, uz mantas un varas kāri balstīto varas paradigmu. Atsevišķs cilvēks vienatnē nevar uzvarēt ilgstoši veidotu amorālu un alkatīgu varas pārvaldes aparātu, kaut gan vienmēr atradīsies nedaudzi, kas nebaidīsies publiski nosaukt problēmas īstajos vārdos. Tam apstiprinājums ir arī Jūsu Svētības rīcība aktīvi nosodot korupciju (ar nepacietību gaidām Jūsu grāmatas tulkojumu latviski) un citus noziegumus, sniedzot spilgtu pilsoniskās drosmes piemēru.
Uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem, kā ļoti senai Eiropas tautai, kuras vairums Kristus baznīcu pieņēmusi jau XII-XIII gadsimtā un kas līdz šodienai ir izdzīvojusi neskaitāmos karos, ir paredzēts cilvēka cienīgs liktenis. Tomēr faktiskā situācija mūsu valstī līdzinās Gianni Rodari grāmatā "Gelsomino nel paese dei bugiardi" (1959), aprakstītajam, kā jūras laupītāji sameklēja veselu valsti ar visiem iedzīvotājiem, bankām, avīzēm un teātriem, kur apmesties un pārvaldīt.
   Pēc būtības Latvijā nepastāv demokrātijai raksturīgais likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas nodalījums, jo visu varu neleģitīmi savās rokās sakoncentrējušas šauras personu grupas, kas efektīvi apkaro viedokļu dažādību, tai skaitā izmantojot sev piederošos sabiedriskajos medijus.
   Latvijas biznesā tiek kropļota rietumu civilizācijai raksturīgā tirgus ekonomika, ir iznīcinātas pat veselas tradicionālās ražošanas un zinātnes nozares.
   Tikai pateicoties galvenokārt žurnālistu aktivitātēm, atklātībā nākušas daudzos simtos miljonu eiro mērāmas budžeta naudas izkrāpšanas shēmas, kas saistītas tieši ar valsts kapitālsabiedrībām.
Šo vēstuli rakstām to Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju vārdā, kas asi izjūt netaisnību un grib dzīvot godīgā valstī. Uzskatām, ka Jūsu Svētībai jāuzzina lietu patiesais stāvoklis Latvijas valstī un jāierauga, cik ļoti tas ir atšķirīgs no oficiālās varas propagandas, cik dramatisks ir lielākās iedzīvotāju daļas demogrāfiskais, morālais un materiālais stāvoklis. XX gadsimtā bija virkne piemēru, kad valstis ilgstoši slēpa no starptautiskās sabiedrības varas pārstāvju nepieļaujamu rīcību pret iedzīvotājiem. Mēs visi kopā nedrīkstam pieļaut līdzīgas situācijas atkārtošanos XXI gadsimtā! Pēdējo 15 gadu laikā Latviju pametusi trešdaļa iedzīvotāju, bet katoļu apdzīvotajā Latgales reģionā, kurā atrodas Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika, iedzīvotāju skaita samazinājums pārsniedz pat pusi, no 425 000 iedzīvotāju 1990.gadā, šodien atlikuši tikai 193 000.
   Latvijā šobrīd kopumā ir aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju (1990.gadā bija 2,663 miljoni): uzskaitītie bezdarbnieki ap 70 000; vecuma pensionāri ap 457 000, bērni, skolēni, studenti ap 417 000, ap 6 000 ieslodzīto, bet kopējais darba ņēmēju skaits ir apmēram 800 000, no tiem aptuveni 300 000 strādā sabiedriskā sektorā un saņem algu no kopējā valsts un pašvaldību budžeta. Tikai 30% no kopējā iedzīvotāju skaita ar savu darbu uztur visu valsti.
   Valsts vidējai darba algai piemēro četras reizes lielāku nodokļu slogu nekā, piemēram, Lielbritānijā vai Īrijā. Kopējais nodokļu slogs algai pārsniedz 70%. Lielākā daļa strādājošo saņem necienīgi mazas algas, vairums veco cilvēku saņem nesamērīgi mazas pensijas, kas bieži nesedz pat pamata izdevumus izdzīvošanai un medicīnas pakalpojumiem.
   Vienlaikus ar valsti iznīcinošu ekonomisko politiku, Latvijā amorālā veidā tiek izplatīts azartspēļu kults – spēļu zāles izvietotas gandrīz pie katras baznīcas vai skolas un nepārtrauktās uzmācīgās reklāmās iedzīvotāji tiek vedināti aizņemties ātros kredītus ar likmi pat 100% gadā. Daudzos gadījumos ātrajos kredītos iegūtie līdzekļi tūlīt tiek nospēlēti. Sabiedrībai plašsaziņas līdzekļos tiek uzspiesti netradicionāli priekštati par ģimeni un tikumību. Valsts vara pavirši rūpējas par bērnu, invalīdu un pensionāru tiesībām, bieži pat tīši maldinot un ierobežojot likumīgās atbalsta iespējas. Liels ir bezcerības izraisīts pašnāvību skaits.
   Simtiem tūkstoši cilvēku neredz iespēju izdzīvot savā dzimtenē un spiesti meklēt iespējas citās valstīs. Savukārt no valsts budžeta labi apmaksātā milzīgā ierēdņu armija – balsotāji, palīdz vēlēšanu rezultātu regulēšanai varu sagrābušo interesēs.
   Daudzi Latvijas iedzīvotāji apliecinās, ka tiem zināmi fakti vai paši ir tieši saskarušies ar korupciju valstī.
   Ar negaidītām normatīvās bāzes un nodokļu politikas izmaiņām par labu kādai šaurai interešu grupai un banku savtīgajām interesēm, tiek grauta privātā uzņēmējdarbība un iedzīvotāju labklājība. Latvijā notiekošais tā apmēra un seku dēļ nav izskaidrojams tikai ar varas pārstāvju nezināšanu vai negribēšanu, bet liecina par mērķtiecīgi izveidotas, merkantilas mazākuma varas sistēmas darbības rezultātiem.
   Latvijā lielākās iedzīvotāju daļas brīvība slēpti ir ierobežota izmantojot tiešu ekonomisku vardarbību un netaisnu-autoritāru pārvaldi, sagraujot ģimenes ar bērniem un radot smagas demogrāfiskas, ekonomiskas un morālas sekas. Tikai valsts amatpersonām un tām pietuvinātajiem strauji tiek uzlabots dzīves līmenis uz kopējā valsts budžeta un starptautisko aizņēmumu izmantošanas rēķina.
   Lieki atgādināt, ka Latvijā valdošās politiskās partijas, kas faktiski pieder jau minētajām slēptajām varas grupām, lai noturētu varu centīsies negodprātīgi izmantot savā labā Jūsu Svētības ierašanos vēlēšanu kampaņas ietvaros, un visticamāk centīsies nozagt lielāko daļu Jūsu Svētības uzņemšanai paredzēto valsts līdzekļu. (Latvijas parlamenta – Saeimas vēlēšanas notiks 2018.gada 6.oktobrī). **
   Jūsu Svētība, tieši Jūsu vārdiem reizēm ir milzīga, pat izšķiroša nozīme visas pasaules cilvēku prātos. Tie nepieciešami ticības Dievam uzturēšanai vai daudziem cilvēkiem pat Dieva atrašanai pilnīgi no jauna. Jūsu tiešs atbalsts var kalpot par katalizatoru gudrai cilvēku rīcībai, kas izbeigs valstiskā mērogā izplatītos melus, krāpšanu un korupciju! Lūdzam Jūs sniegt garīgo un morālo palīdzību gan tiem, kuri spiesti smagi ciest no pastāvošās netaisnīgās sistēmas kroplajām izpausmēm, gan tiem, kuri, iespējams, ir tikai apmaldījušies vai iemānīti korumpētās varas gaiteņos, bet kurus tomēr var iedrošināt mainīties Jūsu Dieva patiesības pilnie vārdi!
   Lūdzam Jūs rūpīgi iepazīties ar situāciju Latvijā, pievērst kompetentu organizāciju uzmanību notiekošajam un iniciēt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar katastrofiskos apmēros radīto nabadzību, kas likusi cilvēkiem pamest savu dzimteni – Latviju. Mums, atgūstot neatkarīgu valsti, bija milzīga vēlēšanās un iespēja to izveidot par labklājības zemi visiem iedzīvotājiem, bet šī iespēja, šaurām interešu grupām uzurpējot varu, tika nozagta un šobrīd smagu sirdi jālūdz palīdzība pārbaudīt, vai Latvijā nav ticis izdarīts noziegums pret cilvēci, kur vainīgo saukšanai pie atbildības nevar būt noilguma.
   Lūdzam Jūsu Svētību publiski aizlūgt par Latviju un tās iedzīvotājiem!

Latvija, Rīga 2018.gada 9.februārī

Vēlot svētību Jūsu misijai un tālajam ceļojumam uz Baltijas valstīm,
patiesā cieņā: [seko 7 cilvēku paraksti].

*Romas pāvestam Latvijas patriotu kolektīvā vēstule latviešu un angļu valodā pirmo reizi tika nosūtīta 2018.gada 15.februārī. Vēstule atkārtoti tika nosūtīta Romas pāvestam 2018.gada 3.jūlijā. Vēstules kopija ir nosūtīta arī Romas pāvesta pārstāvim Baltijas valstīs arhibīskatam Pedro Lopez Quintana, kura rezidence atrodas Viļņā.
** 2018.gada 2.jūlijā medijos tika publicēta ziņa, ka LR valdība Romas pāvesta vizītes organizēšanai ir piešķīrusi 806 202 eiro – kolosāli neadekvātu summu.













svētdiena, 2018. gada 1. jūlijs

Pēdējā cerība



Grūzijas parlamentā ir sagatavots lēmuma projekts, Saakašvili režīmu atzīstot par noziedzīgu. Vai latviešu garīgi veselā daļa arī sagaidīs kaut ko līdzīgu? Vai pie mums nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais režīms arī kādreiz tiks pasludināts par noziedzīgu? Nav ticams, jo tad par noziedzniekiem būtu jāpasludina latviešu "miljons" - LKP/VDK nomenklatūras alkātīgo izdzimteņu atbalstītāju masa. Krievijā, kriminālās oligarhijas valstiskuma dzemdētavā, stāvoklis ir citādāks. Krievu "miljons" atbalsta Putinu kā pēdējo cerību, bet neatbalsta valdību, oligarhiju. Protams, krievu "miljons" ir pakļauts pašapmānam, naivai ilūzijai. Putins ir divkosīgs. Tā ir šķietama pēdējā cerība. Taču kopumā stāvoklis ir cits. Latviešu "miljons" ir monolīts - eksistē tikai viena mānija. Latviešu "miljonam" nav vajadzīga pēdējā cerība. Latviešu „miljonam” neeksistē morālās prasības, neeksistē nacionālās suverenitātes prasība, neeksistē cilvēciski cienīgas dzīves prasība. Eksistē vienīgi prasība saglabāt zagšanas iespējas, iespējas muļķiem un negodīgajiem saglabāt prioritāro pozīciju. Jaunā Saeima nebūs parlamentārā apvērsuma produkts. Jaunā Saeima būs vēl destruktīvāka, tajā dominēs homoseksuālisti, Latvija iegūs homoseksuālistu valdību. Nekas nemainīsies, kamēr kāds ārējais spēks (antropoloģiskais vai kosmiskais) nenoslaucīs patoloģisko zagļu un stulbeņu baru no planētas.









pirmdiena, 2018. gada 25. jūnijs

Stulbuma perspektīvas



Latviešu „miljons” cītīgi pierāda stulbuma grandiozās perspektīvas: stulbuma aplaimotā mentalitāte, „tautas gars” un „tautas prāts” izvēršas nacionālā nelaimē, kas savukārt reāli izvēršas nacionālā katastrofā etnosa kultūrā, praktiski pārklājot kultūras visus segmentus. Visjaunākajā laikā (2018.gada jūnijā) stulbuma pamatīgo porciju demonstrē latviešu baptisti, Vaļņu ielas izglītības un zinātnes bendes, valsts drošības struktūras ar savām reti brutālajām metodēm, jezga ap Rīgas daunu mīluli daunu no Suņu būdas, tiekamies ar „tautas” fundamentālo neizpratni valsts drošības jomā sakarā ar „melnajiem maisiem” un melno Kangeri, kādas „domātavas” Dauna kunga reti nelietīgo attieksmi pret zinātni, varas partiju pārvēršanos pederastu partijās. Praktiski stulbumu demonstrē visi un viss, ar ko tiekamies publiskajā telpā, jo bez stulbuma nekas nenotiek. Stulbuma izpausmes veidi ir visdažādākie, sākot ar nespēju uztvert un izmantot galveno jebkurā notikumā un procesā, un beidzot ar stulbu pieeju visniecīgākajā kultūras elementā. Vārdi „latviešu „miljons”” un „stulbeņi” ir kļuvuši sinonīmi. Protams, publiskajā telpā stulbuma fani ir latviešu „miljona” visnevērtīgākā formācija – latviešu varas inteliģence, kuras enerģiskākie un nekaunīgākie stulbeņi idejiski un organizatoriski virza un kontrolē latviešu kultūru, ārprātīgā naidā konsekventi nekur nepielaižot gudrus, talantīgus, lietpratīgus, godīgus cilvēkus. Kā tas notiek izglītībā, radies uzskatāms piemērs sakarā ar cienījamā un pieredzējušā skolotāja A.Upenieka drosmīgo „kompetenču izglītības” kritiku. Upenieka vieta būtu ministrijā. Taču ministriju vienmēr ir nekaunīgi okupējuši kretīni, stulbeņi, nejēgas šadurski, oliņas, kiopes, druvietes, koķes, rivžas, catlaki, vaivadi, gaigali, grīnblati, celmiņi, makarovi, goldes, vītoli, greiškalni, radzēviči, broki, ķīļi, kozlovski, dombrovski, seiles. Kretīnu, stulbeņu, nejēgu panākumi ir maksimāli, sagraujot zinātni un augstāko izglītību, degradējot vispārējo izglītību.


sestdiena, 2018. gada 23. jūnijs

Kāpēc atbalsta?




Kāpēc latvieši masveidā atbalsta nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko iekārtu ar noziegumu brīvību? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Uz šo jautājumu noteikti nākas noskaidrot atbildi. Atbildes noskaidrošanā ir jāiesaistās visiem – zinātniekiem, publicistiem, rakstniekiem, skolotājiem, politiķiem; respektīvi, visiem domājošiem cilvēkiem, kuriem nav vienaldzīga tauta, tās valsts. Tautas esamības visjaunākajā laikā un varbūt pat tautas pastāvēšanas visā laikā tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Bez atbildes uz šo jautājumu nav izprotama latviešu tauta, tās identitāte, attīstības pakāpe, nākotnē gaidāmais, valstiskuma perspektīvas Latvijā. Zināma atbilde jau ir sastopama. Latvieši masveidā atbalsta noziedzīgo režīmu tāpēc, ka tajā var netraucēti zagt, ja ievēro zagšanas lokālos nosacījumus. Latvieši tik labi kā tagad nekad neesot dzīvojuši, jo agrāk masveida zagšana netika pieļauta. Dotā atbilde ir ļoti ticama. Tā var saglabāties un to nākas ņemt vērā. Bet tas noteikti vēl nav viss. Zagšanas iespējas nav vienīgais iemesls noziedzīgās iekārtas masveida atbalstīšanā. Noteikti ir vēl citi iemesli. Varbūt pat psiholoģiski dziļāki, psiholoģiski apslēptāki un tāpēc netiek manifestēti, cenšoties noskaidrot atbildi uz minēto svarīgo jautājumu. Domājams, par vienu dziļu psiholoģisko iemeslu var droši runāt. LR formālā atjaunošana (tika atjaunota vienīgi LR valstiskā simbolika, varas institūtu struktūra, jo politisko un ekonomisko varu saglabāja LKP, VDK nomenklatūras kadri) latviešiem bija savdabīga „oktobra revolūcija” – zemāko slāņu sacelšanās pret eliti, inteliģenci; kā zināms, LR atjaunošanas rezultātā tie latvieši, kuri padomju laikā savas cilvēciskās un profesionālās zemās kvalitātes dēļ netika vadošos amatos, augsti kvalificētā darbā, tūlīt pēc PSRS sabrukuma nonāca „virspusē”, jo neskaitījās „bijušie”. LR atjaunošana un tās noziedzīgais režīms ir ļoti labvēlīgs zemas kvalitātes cilvēku masām. Vispār jāsaka vēl kategoriskāk: noziedzīgais režīms var balstīties tikai uz ļoti zemas kvalitātes tipiem. Protams, latviešu aprindās vienmēr darbojās etniski svētais princips neļaut dzīvot, strādāt otram latvietim. Īpaši tad, ja otrs latvietis ir gudrs, godīgs, taisnīgs. Padomju laikā šis princips funkcionēja, bet tikai ierobežotā veidā, jo Maskava prasīja balstīties uz spējīgiem cilvēkiem. Padomju varas latviešu tautības priekšniekiem nācās izpildīt Maskavas prasību kadru jautājumā, un gudriem un spējīgiem latviešiem tika ieslēgta zaļā gaisma. Un, lūk, LR noziedzīgās iekārtas faniem tāpēc ir divkārtējs iemesls atbalstīt vietējo nelietīgo valstiskumu. Pirmkārt, noziedzīgais valstiskums ieslēdz zaļo gaismu cilvēciskajiem atkritumiem (tas ir loģiski, jo noziedzniekiem gudrs un godīgs cilvēks neder). Otrkārt, šodienas latviešu masu (cilvēcisko un profesionālo atkritumu) jūsma par noziedzīgo iekārtu ir atriebība par padomju laikā izjusto "apspiestību", jo padomju laikā viņiem bija vieta tikai žogmalē, bet nevis kā tagad ministrijas klerku krēslos, parlamenta krēslos, valdības krēslos un citos vairāk vai mazāk atbildīgos krēslos. Žogmales ļaudis LR ir topā! Skaidrs, ka viņi ir skaļākie aplaudētāji noziedzīgajai iekārtai. Tāpēc LR neapdraudēti funkcionē kā žogmales masu atkritumu valsts. Kriminālā oligarhija latviešu tautas vairākumu ir pārvērtusi par amorāliem žogmales atkritumiem, nespējot izprast neapskaužamo un nožēlojamo stāvokli.












ceturtdiena, 2018. gada 14. jūnijs

Bailes no patiesības



Mūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām izpausmēm ir bailes no patiesības, veicinot konsekventu patiesības noklusēšanu. Bailes no patiesības dominē ne tikai inteliģencē. Droši var teikt, ka patiesības noklusēšana ir kļuvusi latviešu tautas ideoloģija. Sociālā šizofrēnija ir viegli konstatējama: cilvēki redz vienu patiesību, taču tic un pakļaujas pavisam citai patiesībai. Patiesības noklusēšana ir izdevīga sociuma lielai daļai. Pirmkārt un galvenokārt tā ir izdevīga inteliģences mazasinīgākajai daļai, nodrošinot labu dzīvi muļķiem, nekauņām, sliņķiem, pielīdējiem, netalantīgajiem, negodīgajiem, aprobežotajiem, paklausīgajiem, zaglīgajiem, alkātīgajiem. Patiesības noklusēšanas iemesls ir fundamentāli negodīgā dzīves kārtība. Patiesība par šodienas Latviju ir drausmīga. Pat negribas ticēt, ka tik lielā mērā var apmuļķot tautu un tauta tik lielā mērā piekrīt būt traģiski apmuļķotai un nekādā gadījumā nevēlas dzirdēt patiesību. Intuitīvi visu saprot pareizi, taču atklāti nevēlas dzirdēt patiesību par to, ka komunistiskās partijas un valsts drošības iestāžu vietējie hameleoni ir aplaupījuši, nodevuši, iedzinuši postā paši savus tautiešus un izliekas, ka nekas nav noticis, izliekas, ka viņu vara nav saglabājusies un viņi nevienu nav aplaupījuši, tautu un valsti nav nacionāli nodevuši savās nelietīgajās interesēs. Bailēm no patiesības, patiesības noklusēšanai ir vēl viens iemesls. Ja atzīst patiesību par šodienas Latviju, tad ir jāatzīst pārāk lielas latviešu daļas tiešā ieinteresētība dzīvot noziegumu brīvībā, kad dzīves galvenais formāts ir zagšana. Saprotams, ka to atzīt ir ļoti grūti. Vieglāk ir turpināt patiesības noklusēšanu – šodienas latviešu ideoloģiju.










pirmdiena, 2018. gada 11. jūnijs

Hronika


Domāju, uz Zemes noteikti ir kāds cilvēks, kurš veido „balto” rases elites degradācijas un deģenerācijas hroniku, cītīgi fiksējot katru jauno sasniegumu minētajos lieliskajos procesos. Nupat (2018.g.10.VI) tāds sasniegums ir Kanādas premjerministra „novietošana” elles īpašā nodalījumā, ko publiski veica Trampa padomnieks. Elle vēl netika izmantota otra politiķa nogānīšanā. Tas ir jauns līmenis, un cienīgs ieņemt goda vietu hronikā. Diemžēl hronikas veidošanā būs jāiesaistās vairāku paaudžu pārstāvjiem. Degradācijas un deģenerācijas procesi turpināsies līdz XXI gs. vidum, kad pēc demogrāfiskās pārejas dzīve uz planētas stabilizēsies un, domājams, „baltās” rases elites pagrimums pierims.


svētdiena, 2018. gada 10. jūnijs

Faktori



Latvijā uz izglītību tāpat kā uz visu pārējo (politiku, ekonomiku, zinātni utt.) atsaucas divi faktori: objektīvais faktors un subjektīvais faktors. Objektīvais faktors ir valstiskuma forma. Kā zināms, forma ir unikāla - krimināli oligarhiskais valstiskums ar noziegumu brīvību. Tādā valstiskumā nekas nevar pastāvēt adekvāti. Var pastāvēt tikai haosa, pirmsnāves agonijas veidā. Subjektīvais faktors ir latviešu mentalitātē dominējošā naidīgā attieksme pret gudriem un godīgiem latviešiem. Tā rezultātā visur komandē muļķi, pelēcības, nekompetenti pielīdēji. Nopietnā sarunā par stāvokli un perspektīvām Latvijā abi faktori ir obligāti jāņem vērā. Abi faktori ir galvenais šķērslis Latvijas normālai nākotnei. Katra saruna bez abu faktoru klātbūtnes ir pašapmāns, vairīšanās no patiesības, patiesības noklusēšana.


Kompetence

Jēdzienu "kompetence" vispār nevajadzētu lietot vispārējās izglītības kontekstā. Turklāt "kompetence" nav tikai lietpratība. Lietpratība semantiski asociējas ar prasmi vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, ar reālu praktisku darbību un reālu prasmi veikt šo praktisko darbību. "Kompetence" ir ne tikai lietpratība, bet arī zināšanas, teorētiskā un metodoloģiskā izpratne. Lietojot jēdzienu "kompetence", var fiksēt atbilstību (piem., amatam, konkrētam uzdevumam). Vēl ar jēdzienu "kompetence" var raksturot spējīgumu; tātad zināma potenciāla esamību vai neesamību. Ar jēdzienu "kompetence" apstiprina pilnvarotību kaut ko veikt, par kaut ko atbildēt. Vispārējā izglītība nebūt nav process, kurā iemāca vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, būt kompetentam kādā jomā. Kompetences apgūšana ir vienvirziena darbība (zupas vārīšanas darbība, darbība braukšanā ar traktoru). Vispārējā izglītība nav vienvirziena darbība, bet kognitīvi universāla darbība.

sestdiena, 2018. gada 9. jūnijs

Brīvības izpratne



Pederastu praids atspoguļo brīvības izpratni. Pederasti, kā zināms, „cīnās” par savu „brīvību”. Pederastu ideologi izsakās par „dažādības brīvību”, ar dažādību saprotot savu kroplo identitāti. Šajā sakarā ir vairākas idiotijas – fundamentālas aplamības. Pirmkārt, pederastu brīvību nav iespējams ierobežot. Pederastija ir bioloģiskā izpausme. To nav iespējams ierobežot, apvaldīt, atņemt tai brīvību. Pederastija ir organiski dabiska izpausme, kura realizējas neatkarīgi no kāda ārējā spēka gribas. Par pederastiem piedzimst un tur neviens neko nevar darīt. Var vienīgi neļaut attiecīgajai sievietei dzemdēt pederastu. Ja pederasts tomēr ir piedzimis, tad viņa eksistenciālo brīvību neviens nevar ierobežot, atņemt. Pederasta eksistence ir pederasta brīvības pamatforma. Pederastiem ir eksistenciālā brīvība tāpat kā normāliem cilvēkiem. Otrkārt, pederastu „cīņa” par „dažādības brīvību” faktiski ir cīņa par publicitāti – pederastu vēlēšanos būt populāriem sabiedrībā, gūt iespēju publiski reklamēt sevi, diktēt sabiedrībai savas perversās vērtības un normas. Tā ir tāda pati tendētība uz publicitāti, kāda ir raksturīga politiķiem, radošajai inteliģencei, zinātnieku kādai daļai. Katrā gadījumā runa ir par pederastu publicitātes brīvību, bet nevis eksistenciālo brīvību. Pederastu eksistenciālo brīvību, atkārtoju, neviens nav spējīgs ierobežot, atņemt. Pederastu eksistenciālās brīvības atņemšana ir iespējama vienīgi nogalinot pederastus. Cita lieta ir pederastu publicitātes brīvības ierobežošana. Tā tiek ierobežota atbilstoši noteiktai cilvēciskajai loģikai; proti, saskaņā ar cilvēciski negatīvo attieksmi pret dažādām patoloģijām, amorālām parādībām, pretdabiskām izpausmēm, antisociālām un antihumānām kampaņām, u.tml. Pederastu publicitāte tiek liegta tāpat kā mūsdienās tiek liegta nacisma, antisemītisma, šovinisma, sociālā darvinisma, rasisma publicitāte. Pederastu galvenā interese ir publicitāte. Ne velti pederastu praids ir tipiska publicitātes forma. Treškārt, ir konstatējama idiotiska situācija: latvieši enerģiskāk aizstāv pederastu „brīvību” nekā valsts brīvību – nacionālo neatkarību, valstisko suverenitāti. 2003.gadā referendumā tautas vairākums balsoja pret LR suverenitāti. Pret praidiem vispār neviens organizatoriski nevēršas. Latviešu varas inteliģence kaunās par to, ka latviešu sabiedrība nemīl pederastus.