PROBLĒMA: “Pietiek” morālais noslīdējums

2020.gada 2. aprīlī “Eks-seržanta” tekstam tika pievienots šāds pamatots komentārs: “Lato Lapsa, tu savu biznesa/maizes portālu esi pārvērtis par vispretīgāko mēslu bedri! Vai tev garšo maize ar sūdu kārtu: "Kāds pateiks - nu ja, pusmūža vecim viegli runāt, bet, ja tev ir 25 un stāv 24 st./dn., ko tad? Atbildēšu – drāzies, kamēr daikts nepaliek jēls, ja citādāk nevari, un, kad apniks, tad dibini ģimeni, ja līdz tam laikam nesapūsi no HIV vai kāda līdzīga draņķa." Tādas rupjības pat "delfi" žļurnālisti neievieto, Lato Lapsa!” Es savukārt komentēju tik tikko citēto anonīmo komentāru: “Pilnīgi piekrītu! Portāls aizvadītajā laikā ir pamatīgi morāli noslīdējis. Tā jau ir tāda morālā noslīdējuma pakāpe šajā resursā, ar kuru ir necienīgi sadarboties – iesniegt publicēšanai savus darbus, komentēt tekstus. Radošajā sfērā sadarbības morālais aspekts vienmēr ir svarīgāks par idejisko un māksliniecisko aspektu. Viens ir portālā bieži ievietotie anonīmie “Pietiek lasītāju” teksti, kuru saturu automātiski diskreditē autora anonimitāte, kas var liecināt par denuncēšanu, nomelnošanu, apmelošanu u.tml. Viens ir portālā ievietotie sabiedrībā zināmo neliešu, pederastu, pseidopolitiķu, pseidovalstsvīru “teksti”. Taču pavisam kaut kas cits ir portālā strauji progresējošā necenzētu vārdu lietošana komentāros un tagad arī klajas rupjības tekstā, kas nekādi nav savienojams ar žurnālistikas ētiku un elementārām morāli tikumiskām normām publiskajā komunikācijā. Sadarbība ar portālu kļūst nevis gods, bet apkaunojums.” Sāpīgi! Nezinu, ko darīt! “Pietiek” iesniedzu katru nedēļu darbu no 2013.gada sākuma. Dažkārt pat divus darbus nedēļā. Tiem visiem esmu sameklējis ilustrācijas. Tātad sadarbībā pagājuši 7 gadi. Nav viegli šķirties! Taču turpmāk atrasties kaut kādā amorālā zaņķī arī nevēlos.