Latviešu inteliģence ir noskatījusi reti nekaunīgu,
nelietīgu un intelektuāli aprobežotu ebreju. Tāds tips ir izvēlēts nevis no
latviešu sētas, bet no cittautiešu sētas, kas ir ne visai saprotami. Saprotami
būtu, ja tiktu izvēlēts dumjš un negodīgs latvietis. Tāda izvēle latviešu
aprindās būtu saprotama un gaidīta. Latvieši nekad neizvēlētos no savējiem
gudru un godīgu latvieti. Bet tagad arī no cittautiešu sētas latvieši ir
izvēlējušies nekur nederīgu indivīdu. Kāpēc tas tā ir noticis? Varbūt latviešu
inteliģence nemaz nav spējīga identificēt gudru un godīgu cilvēku vienalga kādā
etnosā? Varbūt latviešu inteliģence nemaz nezina, kāds ir gudrs un godīgs
cilvēks, un kādi ir intelektuālās un morālās cilvēciskās kvalitātes kritēriji?
Varbūt latviešu inteliģence spēj identificēt vienīgi dažādas modifikācijas
cilvēciskos atkritumus, kuri tagad ir visur pie stūres "brīvajā"
Latvijā? Jautājums ir interesants, un arī svarīgs.
pirmdiena, 2019. gada 29. aprīlis
sestdiena, 2019. gada 27. aprīlis
Protestu neiespējamība
Vai ir gaidāmi protesti - piketi, tautas sapulces u.c.
protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents var būt
cittautietis un pie tam ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura ebreju
tauta ir sen jau novērsusies un kurš jau tagad demonstrē šausmīgu savas ebreju
tautas necieņu, lai tiktu ievēlēts? Tik reti nekaunīgs un nelietīgs kandidāts
vēl nav bijis Latvijā. Latviešu ierēdņu, biznesmeņu, zagļu miljons neprotestēs,
jo redz, ka ebreju bīda priekšniecība. Kā vienmēr latviešiem, pielīšana
priekšniecībai būs svarīgāka par protestēšanu pret tautas pašcieņas zākāšanu un
nacionālo nodevību. Studenti arī neprotestēs, jo zina, ka nekaunīgo ebreju
atbalsta profesūra. Pensionāri arī neprotestēs, jo nekas taču nemainās - himna
paliek, karogs paliek...Protesti būtu ne tikai tautas goda aizstāvēšana, bet
arī vēršanās pret LKP/VDK morālo kastrātu un viņu sulaiņu ("levitu")
varu. Levits ir viens no šīs varas sulaiņiem jau no 80.gadiem. Viņa ievēlēšana
ir LKP/VDK morālo kastrātu varas kārtējā leģitimācija, kas atkal notiks,
pateicoties latviešu tautas politiskai un morālajai impotencei, samierinoties
ar jebkura veida nacionālo pazemojumu.
otrdiena, 2019. gada 23. aprīlis
Jocīgā aina
Izveidojusies ir jocīga aina. 90.-91.g., kad tika sagrauta
PSRS, padomju inteliģence noteikti bija garīgi, morāli, intelektuāli veselāka nekā
Rietumeiropas inteliģence, kura tika degradēta jau no 68.gada. Tagad ir otrādi.
Bijušā padomju inteliģence tagad ir nenormālāka nekā Rietumeiropas inteliģence.
Pārliekā cenšanās "atgriezties Eiropā" un dzīvot kā
"Rietumos" ir izvērtusies kolosālā degradācijā. Ukrainas piemērs ir
visjaunākais šajā ziņā un pagaidām arī visriebīgākais. Āksts, šova darbonis bez jebkādas pieredzes politikā un
administratīvā darbā var kļūt valsts prezidents tikai fundamentāli sabrukušā
sociumā, kad inteliģenci ir pārņēmusi pilnīga degradācija un deģenerācija.
Latvijā jaunākais drūmākais piemērs ir "6.oktobra paaudzes" nonākšana
parlamentā, valdībā, reti lielā muļķa Kariņa atrašanās premjera krēslā. Taču
pats lielākais latviešu inteliģences sasniegums ir LKP/VDK morālo kastrātu
sulaiņa ebreja stumšana valsts prezidenta tronī. Šajā stumšanā latviešu
inteliģence demonstrē sasniegto degradācijā un deģenerācijā. Un sasniegtais
līmenis ir šaušalīgs. Patentētais visu varu pēcpuses laizītājs Avotiņš
2019.gada 24.aprīlī publicētā tekstā patētiski lielās par aprobežotā un
nekaunīgā ebreja ietekmi: “Uzskatu, ka viņš manu domāšanu ir darījis
krietni kvalitatīvāku un organizētāku”. Tas faktiski ir vēl šaušalīgāks
pēcpuses laizījums nekā rūdītās šarlatānes dagmārbeitneres “šodienas nācijas
tēvs”. Tas liecina par dziļu patoloģiju, kuras reālo stāvokli precizēt var vienīgi
patopsihologi. Noteikti tiekamies ar sava veida patofobiju – sakarsētu baidīšanos
varas pēcpuses laizīšanā atpalikt no pārējiem laizītājiem un tāpēc tiek zaudēta
jebkāda mēra sajūta.
piektdiena, 2019. gada 19. aprīlis
Tautas reputācijas balināšana
2019.gada 19.aprīlī portālā “Diena” bija lasāms: “Trīs
politiskie spēki - Attīstībai/Par!, Zaļo un zemnieku savienība, kā
arī Jaunā Vienotība - uzskata, ka ir nepieciešama lielāka integrācija
Eiropas Savienībā (ES), liecina aģentūras LETA veiktā partiju aptauja.” Prasība
vairāk integrēties ES ir prasība vēl vairāk atsacīties no patstāvīgas dzīves.
Vai to mūsu "politiķi" saprot? Latvieši jau 2003.g. atsacījās no
politiskās suverenitātes, kas reizē bija arī atsacīšanās no ekonomiskās,
finansu u.c. veida suverenitātes. Tātad kādam ar to ir par maz. LKP/VDK morālo
kastrātu sulaiņi vēlas vēl lielāku atkarību no Briseles, kas praktiski ir vēl
lielāka koloniālā pakļautība Eiropas lielajām valstīm (Vācijai, Francijai,
Lielbr.), kurām ES faktiski ir sava veida mazo valstu ekspluatācijas avots, jo
lielās valstis cenšas dzīvot maksimāli suverēni un maksimāli aizsargā nacionālās
intereses, ES normatīvo bāzi pieskaņojot sev par labu. Kā izskaidrot latviešu
inteliģences totālo intereses trūkumu dzīvot nacionāli patstāvīgā valstī? Vai
tas ir saistāms ar tautas vispārējās attīstības līmeni jeb tam ir
antropoloģiskās attīstības vēsturiski temporāls izskaidrojums; proti, pašlaik
tā ir sanācis, ka ir sliktu cilvēku dzīves periods, kuram var sekot pozitīvas cilvēciskās
kvalitātes izmaiņas? Vai latviešu tauta un tās inteliģence zina/saprot, ka
valsts un brīvība ir tautas galvenie kritēriji? Tautas attīstības mērķis ir
sava valsts; tautas attieksme pret brīvību ir tautas morālā brieduma pazīme. Un
galvenais jautājums: “Vai latviešu tauta un tās politiķi apzinās tautas reputācijas
graušanu?”. Tauta, kura nevēlas dzīvot suverēnā valstī un kurai brīvībai nav nekādas
vērtības, nevar pretendēt uz labu reputāciju. Tādu tautu neviens nekad
necienīs. Tādas tautas novērtējums ļaužu apziņā vienmēr būs negatīvs. Pret tādu
tautu vienmēr izturēsies kā pret neizdevušos tautu un nevērtīgu tautu.
trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis
Garīgās nāves klienti
Latvijā viss notiek, kā saka, “pēc grāmatas”. Tautas
garīgā bojāeja pilnā mērā notiek saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto
cilvēces vēsturisko pieredzi šajā jomā. Pagātnē ir garīgi gājušas bojā daudzas
tautas, savu vēsturi noslēdzot ar izšķīšanu citu tautu sastāvā. Tie, kuri zina
“grāmatas” par tautas garīgās bojāejas pazīmēm un fāzēm, tagad var skaidri un
neglābjami fiksēt tautas bojāejas pazīmes un fāzes latviešu etnosā. Latvieši ir
sasnieguši pēdējo fāzi. Pēdējā
fāzē tautas garīgais sabrukums ir nenovēršams, un tauta izbeidz pastāvēt kā
kolektīvs subjekts. Turpina dzīvot indivīdi ar attiecīgu etnisko identitāti,
taču nenovēršami pārtrauc eksistēt tauta kā garīgi pilnvērtīgs etniskais
kolektīvs. Pēdējā fāzē strauji degradējas visi garīgie procesi un nemitīgi devalvējas
visi parametri, kuri tautu raksturo kā radošu un organizatoriski spējīgu
cilvēku kopumu. Tautas pēdējā fāzē vairs netiekamies ar tautu, bet tiekamies ar
pūli, iedzīvotājiem, populāciju. Tautas kā etnosociālas sistēmas vietā ir
radies sava veida antropoloģiskais molusks – veģetējoša mīkstmiešu grupa bez
sociāli konsolidējoša un politiski integrējoša mugurkaula. Tautas saliedētības
un vienotības vietā ir tapis idejiski nesaistītu hominīdu bars, kuram nepiemīt
nedalāmība un veselums. Tautas pēdējā fāze nav tautas fiziskās esamības pēdējā
fāze. Kad publikācijās tiekamies ar sinonīmiski lietotiem vārdiem “tautas
bojāeja”, “tautas katastrofa”, “tautas gals”, “tautas traģēdija”, “tautas
beigas”, tad faktiski runa nav par tautas nonākšanu kapsētā. Ar tik tikko
minētajiem vārdiem vienmēr apzīmē tautas garīgo nāvi arī tad, ja tas netiek
speciāli akcentēts. Turklāt tautas garīgās nāves klienti nav visi tautas pārstāvji.
Tautas garīgā bojāeja vienādā mērā neattiecas uz visiem latviešiem. Tautas
garīgās bojāejas klienti ir tikai īpaša latviešu tautas daļa. Pirmkārt, tie ir
cilvēki ar garīgajām vajadzībām un garīgajām prasībām. Šiem cilvēkiem garīgums
ir ļoti liela vērtība, un viņi bez garīguma nevar dzīvot. Garīgums ir viņu
esamības organiska sastāvdaļa. Otrkārt, tie ir cilvēki, kuri vēlas arī latviešu
tautu vērtēt no garīguma viedokļa. Viņi vēlas latviešu tautu redzēt kā garīgi
bagātu tautu. Tātad tie ir cilvēki ar augstu patriotiskumu, un patriotiskuma
saturs ir garīgums. Rūpes par tautas kvalitāti ir viņu morāles un sociālās
atbildības izpausme. Tautas pēdējā fāzē latviešu tautas garīgo bojāeju izjūt un
pārdzīvo tikai garīgi bagāti cilvēki. Viņi ir tautas garīgās bojāejas klienti.
Tautas garīgās bojāejas klienti nav tā tautas daļa, kurai ir svešas garīgās
vajadzības un garīgās prasības. Šī tautas daļa rūpējas tikai par savu materiālo
labklājību, un šīs tautas daļas garīgās intereses apmierina bezgarīgās masu
kultūras saturs un formāti. Šī daļa nemaz nesaprot, ko nozīmē tautas garīgā
bojāeja.Viņi smiesies: “Viss taču
notiek – kāda bojāeja!”. Viņi netic tās iespējamībai, jo visi taču ir paēduši un joprojām ir
pieejamas dažādas izpriecas un dzīves baudīšana. Aktuāls ir jautājums, cik
liela daļa latviešu tautā ir tautas garīgās bojāejas klienti un cik liela daļa
ir to latviešu, kuri nav tautas garīgās bojāejas klienti. Noteikti ir jāņem
vērā sekojošais: tautas pēdējā fāzē strauji samazinās to cilvēku skaits, kuriem
garīgums ir viņu esamības organiska sastāvdaļa. Tautas pēdējā fāzē strauji samazinās tautas garīgās nāves klietu skaits.
otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis
REABILITĀCIJA
Jaunākā tautai piedāvātā odiozā tēma "Ebrejs Rīgas
pilī" faktiski ir izvērtusies Viktora Ārāja un viņa "komandas"
psiholoģiskajā reabilitācijā; proti, liekot saprast un atzīt Ārāja u.c.
psiholoģisko motivāciju attieksmē pret ebrejiem. Tagad noteikti tiekamies ar
aprobežotā ebreja dziļu nekaunību. Turklāt ir arī ebreju kolektīvā nekaunība.
Noteikti ir kolektīvā nekaunība Latvijas mērogā, bet varbūt pat starptautiskajā
mērogā. Bet kam tas ir vajadzīgs? Kuriem ir izdevīgi
restaurēt senas drausmīgas psiholoģiskās kaislības un stimulēt jaunas
drausmīgas psiholoģiskās kaislības? Kāpēc to pieļauj Latvijas ebreji? Kāpēc to
pieļauj Latvijas specdienesti? Par latviešu varas inteliģences aktīvo lomu šīs
odiozās tēmas risinājumā viss ir vieglāk saprotams - tiek izpildīta kāda
konkrēta spēka pavēle un, kā parasti, prāta trūkums traucē izprast savas
noziedzīgās darbības sekas.
Vēlreiz par valsts drošību
Ja mūsu etnosam pārmet nenovīdību, skaudību, neiecietību,
tad tādā gadījumā parasti vienmēr runa ir par naidīgo attieksmi pret gudru un
godīgu tautieti - otru latvieti. Naidīgā attieksme pret gudriem un godīgiem
tautas brāļiem un māsām latviešu mentalitātē ir visnepatīkamākā iezīme, kas
reizē ir tautas attīstības vislielākais šķērslis, liedzot izveidot īstu eliti -
tautas garīgo vadītāju, tautas kuratoru. Tas nav tikai mans viedoklis. Tāds
viedoklis eksistē cittautiešos, kuru dzīve paiet latviešu vidē. Latviešu
kultūras attīstības vēsturiskā kulminācija 70.gados bija iespējama vienīgi
tāpēc, ka latviešu mentalitātes sliktākajai iezīmei neļāva izvērsties
"Maskava", kura pavēlēja visās jomās meklēt un atbalstīt labākos.
Latviešu priekšnieki bija spiesti izpildīt pavēli, kaut gan tālu no Rīgas tas
ne vienmēr notika simtprocentīgi. Minētā mentalitātes nelaime, starp citu, ir
organiski saistīta ar "stučīšanas" māniju, apmelojot un nomelnojot
otru latvieti. Tas ļoti riebās VDK cittautiešu štata kadriem Latvijā. Politiski
pliekaniem indivīdiem nevar būt nekāda priekšstata par valsts drošības
sargāšanu. Tādi primāti nemaz nav spējīgi saprast, ar ko nodarbojas drošības
dienestu aģenti visās valstīs un visos laikos, tajā skaitā LR. Tādiem primātiem
vienīgi ir ļauns prieks, visu saistot ar savai mentalitātei tuvo
"stučīšanu", un salds prieks par iespēju atkal kādu latvieti pazemot.
Un vēl nākas piebilst sekojošo. Nav nekāds brīnums, ka daudzi latvieši nesaprot
divas lietas: 1) arī šodien LR specdienestiem ir aģenti, un viņi tipoloģiski ne
ar ko neatšķiras no VDK, ISI, CIP, Mi6, RAW, MOSSAD, ASIS utt. aģentiem; 2)
sadarboties ar specdienestiem ir katra pilsoņa pienākums, kā tas ir visās
normālās zemēs. Stulbums daudziem to traucē saprast. Protams, to nekad
nesapratīs cilvēki, kuriem valsts suverenitāte nav nekāda vērtība un kuri ar
prieku savā zemē ielaiž svešu karaspēku atbilstoši okupācijas kritērijiem.
Cilvēkiem, kuriem nacionālā valsts nav nekāds svētums, nekad pareizi nespēs
izprast valsts drošības sargāšanas jautājumus. Viņi var tikai kaut ko debili
murgot atbilstoši savai melnajai dvēselei un bezprātam. Viņiem aģenti
asociēsies tikai ar latviešiem klasisko "stučīšanu" no baronu
laikiem, kaut gan pats galvenais ir intelektuālā palīdzība valsts drošības sargāšanā.
sestdiena, 2019. gada 13. aprīlis
Sociālā šizofrenizācija
Šodienas Latvijā tikšanās ar jocīgo laimi, kad dzīves
apstākļi katastrofāli pasliktinās un latviešu tautas garīgā nāve ir fakts, bet
tajā pašā laikā tautas laimes indekss regulāri sasniedz jaunas virsotnes,
liecinot par cilvēku laimīguma pieaugumu, ir tikšanās ar to, ko zinātnē sauc
par sociālo šizofrenizāciju jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizāciju. To
veicina noteikti sabiedrības dzīves apstākļi, kad viss notiek saskaņā ar
principu: jo psihiski pretrunīgāki (šizofrēniskāki) ir dzīves apstākļi, jo
psihiski pretrunīgāka (šizofrēniskāka) ir sabiedriskā apziņa. Latvijā nenormāli
sabiedrības dzīves apstākļi turpinās 30 un vairāk gadus. Nenormāla ir valsts
iekārta: politika un ideoloģija; nenormāli ir sabiedriskās apziņas visi veidi –
māksla, zinātne, reliģija, filosofija, morāle, tiesības. Nenormālības galvenā
izpausmes forma ir idejiskais pretrunīgums un pretdabiskums, idejiskā
pretišķība un pretdarbība. Piemēram, tādi aizvadītajos 30 gados latviešu tautā
tās sociāli bezatbildīgās inteliģences ievazātie Rietumu pagrimuma “koncepti”
kā “uzskatu plurālisms”, “vērtību plurālisms”, “patiesības plurālisms” spēj
izraisīt vienīgi sociālo šizofrenizāciju, kas tā arī praktiski ir noticis. Dzīves idejiskais pretrunīgums ir izraisījis idejisko pretrunīgumu
sabiedrības kolektīvajās smadzenēs un kolektīvajā sirdī. Cilvēki masveidā ir
zaudējuši dzīves realitātes adekvātu uztveri un izpratni. Viņi vairs nezina,
kas ir labs un kas ir slikts, kas godīgs un kas ir negodīgs, kas ir morāli
tikumisks un kas ir morāli netikumisks, jo idejisko vērtību un normu vēsturiski
tradicionālā sistēma tiek noliegta un tās vietā tiek piedāvāts “idejiskais
plurālisms”, kas praktiski nozīmē totāla idejiskā haosa rašanos. Sociālajai
šizofrenizācijai vienmēr ir arī objektīvs faktors – sociuma psihiskās veselības
līmenis. Jo psihiski stabilāks sociums, jo tas ir mazāk pakļauts
šizofrenizācijai (reāli – dažāda veida idejiskajai zombēšanai, apzināti
organizētai garīgajai destrukcijai). Tātad tas ir kompetentāks objektīvi
uztvert un skaidrot dzīves realitāti. Turpretī psihiski nestabilā sociumā
šizofrenizācijai ir lielāki panākumi. Par Latvijas sociuma psihiskās veselības
līmeni liecina konkrēti skaitļi. Tie ir par 2017.gadu pieejami internetā.
Domājams, drīz tiks publicēti dati par 2018.gadu, un tie apliecinās, ka
medicīnas iestādēs Latvijā uzskaitē ir apmēram 100 000 psihiski slimu cilvēku.
Skaidrs, ka ne visi psihiski nestabilie indivīdi ir uzskaitē un atpoguļojas
valsts statistikā. Iespējams, vēl tikpat liels cilvēku skaits (100 000) ir
“nelegālie” psihiski neveselie cilvēki. Masu komunikācijas saturs medijos,
piemēram, liecina, ka sabiedriskās apziņas kopējo līmeni publiski apliecina
galvenokārt psihiski neveseli indivīdi, demonstrējot “idejisko plurālismu” –
fundamentāli šizofrēnisku dzīves uztveri un izpratni. Runa nav tikai par jocīgo
laimi. Runa ir par visnopietnāko cilvēka dzīves procesu šizofrēnisko
interpretāciju. Noteikti mināms vēl viens objektīvs faktors sabiedrības
šizofrenizācijā – intelektuālais līmenis. Psihiski slimiem un intelektuāli
neattīstītiem indivīdiem ir daudz kopēja. Viņi ir aktīvi, nenogurdināmi,
neapturami, kas ne reti iet kopsolī ar dziļu nekaunību un dziļu nelietību.
Internets viņiem paver lielas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu – attiecīgajā laika
periodā sociumā aktuālo idejisko tematiku. Internetā viņi var netraucēti
izplatīt savu kroplo un amorālo dzīves notikumu izklāstu. Sabiedriskā doma relatīvi
nonāk viņu ietekmē, un tāpēc var tikt koriģēta sabiedriskā apziņa, tajā iesūcoties
dažāda satura idejiskajām anormālībām. Piemēram, psihiski slimie un reizē ļoti
nekaunīgie un nelietīgie troļļi (teiksim, portāla “Pietiek” žuļi, edges, feļi)
un intelektuāli drausmīgi aprobežotie “grantiņi”, “gedrovici” (atkal atsaucos
uz “Pietiek” gadiem ilgi sastopamo “publiku”) var atstāt zināmu ietekmi ne
tikai uz viņiem analoģiska psihiskā un intelekta līmeņa hominīdiem, bet arī uz patstāvīgi
domātnespējīgiem filistriem, vāji izglītotiem jauniešiem, t.s. masu cilvēkiem,
kuri tagad ļoti plaši izmanto internetu. Vai Latvijā ir iespējams mazināt
sociālās šizofrenizācijas tempu? Nav iespējams! Latviešiem nav īstas inteliģences,
bet ir tikai kaut kāda pseidointeliģences masa, kura pati nav spējīga adekvāti
reaģēt saskarsmē ar dzīves realitāti. Sociālo šizofrenizāciju var mazināt
vienīgi apzināta un speciāli organizēta darbība, ko veic inteliģence. Taču,
atkārtoju, latviešiem nav īstas inteliģences un nekas neliecina, ka tā varētu
izveidoties perspektīvā. Gluži pretēji! Viss liecina, ka Latvijā sociālās
šizofrenizācijas temps strauji pieaug.
otrdiena, 2019. gada 9. aprīlis
Apogejs
Ebreja enerģiskā bīdīšana Valsts prezidenta krēslā
noteikti ir latviešu nacionālo nodevēju subkultūras noziedzības apogejs –
augstākā virsotne. Tas ir nacionāli viens no visreakcionārākajiem noziegumiem,
ko līdz šim ir izdarījusi latviešu nacionālo nodevēju subkultūra. Ar
reakcionāro rīcību Valsts prezidenta jautājumā var konkurēt vienīgi atsacīšanās
no valsts suverenitātes 2003.gada referendumā, kas arī uzskatāms par nacionāli
ļoti reakcionāru rīcību – šausmīgu nacionālo noziegumu. Pasaulē visam ir sākums, un pasaulē visam ir arī beigas. Tas
attiecas arī uz tautu/valsti/impēriju/civilizāciju. Katrā ziņā latviešu
nacionālo nodevēju subkultūras noziedzības apogejs ir organiski vienots ar
latviešu tautas beigu fāzi. Nacionālās noziedzības apogejs nekādā ziņā nav
sākums kaut kam jaunam un pozitīvam, kā arī nav vitāls turpinājums kaut kam
vērtīgam no agrāk aizsāktā. Nacionālās noziedzības apogejs ir latviešu beigu,
pēdējās fāzes, elements. Tas ir jāapzinās pilnā mērā. Tā kā jau agrāk ir
pastrādāti šausmīgi nacionālie noziegumi, aizvadītie 30 gadi bija noziegumu
brīvības un organizētās noziedzības gadi, pilnīgi nevērtīgās “6.oktobra
paaudzes” izauklēšanas gadi, tautas izmiršanas un vērtīgāko cilvēku Latvijas
pamešanas gadi, dotais apogejs apliecina, ka latviešu tautas beigas ir
sasniegušas “finiša taisni” – pēdējos metrus. Latviešu sabiedriskajā apziņā jau
ir pārāk liela disonanse starp saprātu un bezprātu, ko acīmredzot vairs nespēj
glābt apziņas dezinfekcija, dezinsekcija, dezaktivācija. Latviešu nacionālo
nodevēju subkultūras figuranti melo pat tad, kad melo, un melo pat tad, kad
saka patiesību. Viņiem ir imunitāte pret godīgumu, gudrību, veselo saprātu,
zināšanām, profesionālo kompetenci, cieņu, godu, atbildību. Viņu prātu un
morāli pārvalda haosa, degradācijas un deģenerācijas baznīca, kura nenosaka
nekādas sankcijas bezprātam un amoralitātei, nacionālajai bezatbildībai un
nacionālajai izvirtībai.
svētdiena, 2019. gada 7. aprīlis
Nacionālais suicīds
Nākas atbildēt uz daudziem jautājumiem. Kādēļ latviešu
visriebīgākais strats naciķi tik enerģiski aizstāv ebreju? Ko tas nozīmē? Kas
aiz tā slēpjas? Kāpēc ebreju aizstāv tie, kuriem nav sveša antisemītisma
apliecināšana? Kāpēc tiek uzkurināts antisemītisms latviešu sabiedrībā, par ko uzskatāmi
liecina jaunākie interneta materiāli ? Kāpēc tas tiek pašlaik darīts? Ko ar to
vēlas retušēt sabiedrības virzībā? No kā vēlas novērst latviešu uzmanību? Vai
ir ticams, ka tiekamies nevis ar specoperāciju, bet atkal tiekamies vienīgi ar
latviešu tradicionālo stulbumu, kad prāta dabiskajai loģikai un veselajam
saprātam nav nekādas nozīmes? Austrumeiropā tāda politiskā līmeņa amatpersonu
izvēle kā valsts prezidents vienmēr ir specdienestu uzmanības lokā. Reāli
procesu vada specdienesti. Process ir ne tikai attiecīgās valsts specdienestu,
bet arī ārzemju specdienestu uzmanības lokā ģeopolitisko, ģeoekonomisko,
militāro interešu kontekstā. Tā tas noteikti ir arī tagad Latvijā, kurā pelēko
ebreju virza pat tādi politiskie spēki, kuru repertuārā antisemītisma tematika
ir tradicionāla. Tātad šie spēki ir saņēmuši
specdienestu attiecīgu rīkojumu. Aprobežoto ebreju virza kāds noteikts
specdienests. Tikai ir jautājums - kurš specdienests? Iespējams, ka virza pat
divu, trīs valstu specdienesti. Domājams, galvenais virzītājs ir tas
specdienests, kura uzdevumā Minsteres ebrejs tika norīkots uz Latviju LKP/VDK
morālo kastrātu rīcībā "demokrātiskuma", "neatkarības",
"brīvības" tēlošanai. Latvijā nav paredzēts mainīt LKP/VDK morālo
kastrātu varu. Tātad pamatā virza tas specdienests, kura misija ir aizstāvēt
LKP/VDK morālo kastrātu kriminālo kapitālismu. Nav speciāli jānosauc šis
specdienests. To katrs zina, kurš dzīvo ar prātu. Tāpat ir zināms, ka Latvijā
saglabāt kriminālo kapitālismu ir ieinteresēti ne tikai vietējie noziedznieki,
bet arī Krievijas, ASV, "Eiropas" valdošā kliķe. Protams, liela loma
kriminālā kapitālisma saglabāšanā ir latviešu miljonam, kas vairs nespētu
eksistēt bez zagšanas, organizētās noziedzības. Latviešu miljona morālais pagrimums aizvadītajos 30
gados ir būtisks faktors kriminālā kapitālisma turpinājumā. Tauta pati ir
izvēlējusies nacionālo suicīdu.
piektdiena, 2019. gada 5. aprīlis
Komunikācijas invaliditāte
Latvijā aktuāls ir jautājums par komunikācijas
invaliditāti. Sociuma pagrimums skar cilvēka darbību un uzvedību. Skar arī
komunikāciju, izraisot ilgstošu vai patstāvīgu normālas komunikācijas
neiespējamību. Piemēram, latviešu sabiedrības dziļais pagrimums nosaka katram
publiskās komunikācijas dalībniekam obligāti ņemt vērā, ka pēc ikvienas
komunikatīvās prezentācijas to momentā apsmies, nolamās, autoram kaut ko
visgudri pamācoši norādīs anonīmi “komentētāji”, kuru kroplā valoda, domas
bezjēdzīgais saturs un domas aloģiskums skaidri liecina par psihisko
neveselību, morālo deģenerāciju, neinteliģenci, neizglītotību, ārprātīgu
nekaunību un nelietību. Konstruktīvi, lietderīgi, informatīvi piesātināti
komentāri latviešu publiskajā telpā (piem., internetā) nemēdz būt. Mēdz būt
vienīgi kaut kāda maniakāla mānija noriet autoru un nozākāt viņa darbu. Latviešu
tautā tā ir jauna parādība. Komunikācijas invaliditāte vēsturiski vēl nesen Latvijā
nebija sastopama. Slimīgo stāvokli ir radījusi interneta līdzdalība
komunikācijā. Svarīga loma ir internetā iespējamajai anonimitātei. Šodienas
komunikācijas invaliditāte ir liela nelaime. Pie tam latviešu aprindās tai ir
strauji progresējošs vēriens (piem., portālā “Pietiek” jau labu laiku nav
komentāru, bet ir tikai psihiski slima “troļļa” Žuļa/Felis/Edge-peže
izdalījumi). Komunikācijas invaliditāte šodien liecina, ka latviešu tautas
lielas daļas apziņas funkcionēšanā dominē odiozs automātisms, reproducējot ieprogrammētu
rusofobiju, vēsturiskos melus un nepārprotami apliecinot nespēju vispār
saprātīgi piedalīties publiskajā diskursā. Pats par sevi saprotams, liecina par
cilvēciskuma zudumu, zaudējot saikni ar Homo
sapiens garīgajiem parametriem.
Par mūsdienu komunikāciju skat. grāmatā “Komunikācijas
planēta”, kuras priekšvārds un divi raksti lasāmi blogā: http://aptekstiintervijas.blogspot.com/
trešdiena, 2019. gada 3. aprīlis
Analītiskais poligons
Portāla “Pietiek”
žurnālisti 2019.gada 3.aprīlī raksta par dārgu automašīnu skaita palielināšanos
Latvijā aizvadītajā laikā. Nekā unikāla te nav! Dziļa sociālā pagrimuma
laikmetos tā notiek. I Pasaules kara gados Faberžē saņēma ievērojami daudz
vairāk pasūtījumu nekā miera laikā. Karš bija lielisks bizness. Tas, ka
Latvijā, "valstī" bez ekonomikas un ar psihiski slimu sociumu, ir tik
liels "miljonāru" skaits un dārgu automašīnu skaits, ir jāuztver kā
loģiska parādība sociuma kolosālas deģenerācijas un degradācijas laikmetā. Pie
tam laimes indekss latviešiem kāpj Stikla kalnā: jo amorālāka, noziedzīgāka,
nelietīgāka atmosfēra, jo latvieši jūtas laimīgāki. Pēc 6.oktobra vispār ir
iespējams vienīgi tautas vienas daļas "labklājības" progress.
Latvija ir lielisks analītiskais poligons destruktīva sociuma pētniecībai.
Krievija ir Latvijas māte un tēvs. Krievijā kriminālais kapitālisms ir
finansiāli alkātīgāks un apjomīgāks. Taču Krievijā ir sociāli organizatoriska
pretestība nacionālajiem laupītājiem. Krievijā ir patriotiski noskaņota
inteliģence. Turklāt ļoti spējīga, gudra, konsolidēta inteliģence. Krievijā ir
daudzi interneta resursi tautas aizsardzībai pret kriminālā kapitālisma
asinssūcējiem, maitasputniem.
Latvijā tas tā nav. Latvija ir ideālākā nacionālās katastrofas stāvoklī.
Pēc 6.oktobra vispār ir iestājies tautas izdzimteņu laikmets, pilnīgi bez
jebkādas kolektīvi organizētas pretestības un sociuma masveidīgas
neapmierinātības neadekvātiem Homo
sapiens iegūstot politisko varu. Nacionālās katastrofas jauna liecība kļūs
ebreja iestumšana Rīgas pilī. Latvija kā lielisks analītiskais poligons
destruktīva sociuma pētniecībai saglabāsies arī turpmāk.
Abonēt:
Ziņas (Atom)