Komunikācijas invaliditāte

Latvijā aktuāls ir jautājums par komunikācijas invaliditāti. Sociuma pagrimums skar cilvēka darbību un uzvedību. Skar arī komunikāciju, izraisot ilgstošu vai patstāvīgu normālas komunikācijas neiespējamību. Piemēram, latviešu sabiedrības dziļais pagrimums nosaka katram publiskās komunikācijas dalībniekam obligāti ņemt vērā, ka pēc ikvienas komunikatīvās prezentācijas to momentā apsmies, nolamās, autoram kaut ko visgudri pamācoši norādīs anonīmi “komentētāji”, kuru kroplā valoda, domas bezjēdzīgais saturs un domas aloģiskums skaidri liecina par psihisko neveselību, morālo deģenerāciju, neinteliģenci, neizglītotību, ārprātīgu nekaunību un nelietību. Konstruktīvi, lietderīgi, informatīvi piesātināti komentāri latviešu publiskajā telpā (piem., internetā) nemēdz būt. Mēdz būt vienīgi kaut kāda maniakāla mānija noriet autoru un nozākāt viņa darbu. Latviešu tautā tā ir jauna parādība. Komunikācijas invaliditāte vēsturiski vēl nesen Latvijā nebija sastopama. Slimīgo stāvokli ir radījusi interneta līdzdalība komunikācijā. Svarīga loma ir internetā iespējamajai anonimitātei. Šodienas komunikācijas invaliditāte ir liela nelaime. Pie tam latviešu aprindās tai ir strauji progresējošs vēriens (piem., portālā “Pietiek” jau labu laiku nav komentāru, bet ir tikai psihiski slima “troļļa” Žuļa/Felis/Edge-peže izdalījumi). Komunikācijas invaliditāte šodien liecina, ka latviešu tautas lielas daļas apziņas funkcionēšanā dominē odiozs automātisms, reproducējot ieprogrammētu rusofobiju, vēsturiskos melus un nepārprotami apliecinot nespēju vispār saprātīgi piedalīties publiskajā diskursā. Pats par sevi saprotams, liecina par cilvēciskuma zudumu, zaudējot saikni ar Homo sapiens garīgajiem parametriem.

Par mūsdienu komunikāciju skat. grāmatā “Komunikācijas planēta”, kuras priekšvārds un divi raksti lasāmi blogā: http://aptekstiintervijas.blogspot.com/