Apogejs

Ebreja enerģiskā bīdīšana Valsts prezidenta krēslā noteikti ir latviešu nacionālo nodevēju subkultūras noziedzības apogejs – augstākā virsotne. Tas ir nacionāli viens no visreakcionārākajiem noziegumiem, ko līdz šim ir izdarījusi latviešu nacionālo nodevēju subkultūra. Ar reakcionāro rīcību Valsts prezidenta jautājumā var konkurēt vienīgi atsacīšanās no valsts suverenitātes 2003.gada referendumā, kas arī uzskatāms par nacionāli ļoti reakcionāru rīcību – šausmīgu nacionālo noziegumu. Pasaulē visam ir sākums, un pasaulē visam ir arī beigas. Tas attiecas arī uz tautu/valsti/impēriju/civilizāciju. Katrā ziņā latviešu nacionālo nodevēju subkultūras noziedzības apogejs ir organiski vienots ar latviešu tautas beigu fāzi. Nacionālās noziedzības apogejs nekādā ziņā nav sākums kaut kam jaunam un pozitīvam, kā arī nav vitāls turpinājums kaut kam vērtīgam no agrāk aizsāktā. Nacionālās noziedzības apogejs ir latviešu beigu, pēdējās fāzes, elements. Tas ir jāapzinās pilnā mērā. Tā kā jau agrāk ir pastrādāti šausmīgi nacionālie noziegumi, aizvadītie 30 gadi bija noziegumu brīvības un organizētās noziedzības gadi, pilnīgi nevērtīgās “6.oktobra paaudzes” izauklēšanas gadi, tautas izmiršanas un vērtīgāko cilvēku Latvijas pamešanas gadi, dotais apogejs apliecina, ka latviešu tautas beigas ir sasniegušas “finiša taisni” – pēdējos metrus. Latviešu sabiedriskajā apziņā jau ir pārāk liela disonanse starp saprātu un bezprātu, ko acīmredzot vairs nespēj glābt apziņas dezinfekcija, dezinsekcija, dezaktivācija. Latviešu nacionālo nodevēju subkultūras figuranti melo pat tad, kad melo, un melo pat tad, kad saka patiesību. Viņiem ir imunitāte pret godīgumu, gudrību, veselo saprātu, zināšanām, profesionālo kompetenci, cieņu, godu, atbildību. Viņu prātu un morāli pārvalda haosa, degradācijas un deģenerācijas baznīca, kura nenosaka nekādas sankcijas bezprātam un amoralitātei, nacionālajai bezatbildībai un nacionālajai izvirtībai.