Alkātīgā tipa dzīves kriminālā noslēguma
atspoguļojums medijos 2018.gada 30.maijā spilgti liecina par pēcpadomju Latvijā
valdošās kriminalitātes noteikumu ievērošanu visplašākajās sabiedrības masās.
Sabiedriskās domas tēmas, saturu, prioritātes, akcentus, vērtējumus, versijas,
viedokļus pamatā nosaka kriminalitātes iedibinātā faktūra. Kriminalitāte ir
pieradinājusi (nozombējusi) Latvijas tautu uz dzīvi lūkoties kā uz dzīvi
normālā valstī, bet nevis kriminālā mēslu bedrē. Alkātīgā tipa nošaušana tiek
analizēta, apspriesta tādā pašā veidā, it kā runa būtu par kaut kādu konstruktīvu
notikumu valsts norisēs. Kriminalitātes smirdoņa tiek uztverta un interpretēta,
it kā tā būtu sabiedrībai, valstij normāla un cienīga parādība. Gandrīz nekas
neliecina, ka sociums izturētos pret alkātīgā tipa nāvi kā noziedznieka nāvi noziedzīgā
valstiskumā. Tātad nošaušanu Meža parkā vērtētu pastāvošā noziedzīgā režīma kontekstā,
bet nevis it kā normālas valsts kontekstā. Iespējams, jānošauj kādi 100
tūkstoši, lai vietējā sabiedrība sāktu domāt, kādā mēslu bedrē tā dzīvo, un
pārtrauktu analizēt notikumus LR kā notikumus normālā valstī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru