Atšķirība

Rietumu zemēs un tajā skaitā tādā patīkamā zemē kā Latvija rūgti konstatējamā radikālā atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem joprojām strauji progresē ārprātīgi sliktās cilvēciskās kvalitātes dēļ. Rietumos t.s. finansu kapitālisma autori (jaunbagātnieki) pamatā ir apšaubāmas izcelsmes jauni cilvēki ar ļoti zemu morālo slieksni un atklāti naidīgu attieksmi pret sociālo atbildību. Holivūda un drosmīgi sociālie filosofi tādu jaunbagātnieku portretu popularizē nepārtraukti. Kipras finansu krīzes laikā savu nepatiku pret jaunajiem finansu iznireļiem-spekulantiem neslēpa arī „rokfelleri”. Savukārt Austrumeiropā “perestroika” (specdienesti kā tās vadošais organizatoriskais spēks) dienas gaismā izvilka sabiedrības (katras attiecīgās tautas) plebejiskās padibenes. Tāpēc Austrumeiropas pieredze īpaši spilgti izkrāso cilvēciskās kvalitātes aspektu. Izrādījās, ka sociālā taisnīguma adepti (proletariāts) sociumā ir viszemākās kvalitātes hominīdi – bez minimāla morālā sliekšņa. Tas sociālais slānis, kas savā laikā (XX gs.sākumā) sociālā taisnīguma vārdā aplaupīja aristokrātiju un buržuāziju, visjaunākajā laikā nekaunējās ārprātīgi aplaupīt savus pēcnācējus. XX gs. beigās to izdarīja XX gs.sākuma proletārisko laupītāju atvases, kuru gēnos acīmredzot ir notikusi šausmīga mutācija noziegumu brīvības virzienā. Atvasēm ir vēl sliktāka cilvēciskā kvalitāte nekā viņu senčiem.