Iznīcināšana

Tagad ir grūti pateikt, kad bija drausmīgāka sabiedrības intelektuālās elites iznīcināšana – pēc 1917.gada vai pēc 1991.gada. Krievijā noteikti pēc 1917.gada, jo pašlaik (tātad – pēc 1991.g.) Krievijā ir saglabājusies ļoti gudru un talantīgu cilvēku grupa ar Sergeju Kurginjanu priekšgalā. Tām padibenēm (“kreatīvai šķirai”), kuras pēc 1991.gada sagrāba varu un nacionālās bagātības, neizdodās likvidēt morālo un intelektuālo opozīciju, ko veido īstā un patiesā šodienas elite. Tagad ir visiem skaidrs, ka t.s. kreatīvā šķira sastāv no deģenerātiem – cilvēkiem, kuriem svēta ir tikai nauda un dzīves baudīšana. Pašlaik tiek darīts viss, lai šīs padibenes novāktu no “vēstures skatuves”. Latvijā situācija ir cita. 1917.gada drūmie notikumi Krievijā uz Latviju šajā ziņā neattiecas. Pie tam Latvijā nebija izveidojusies vietējā intelektuālā elite. Tā izveidojās tikai padomju laikā no “proletariāta” ģenētiski vērtīgākās daļas. Atšķiras notikumi arī pēc 1991.gada. Padomju laikā izveidojusies elite tomēr izrādījās pārāk vāja, lai dotu pretspēku latviešu un citu tautu deģenerātiem, kas pie mums “perestroikas” laikā visu sagrāba savās rokās. Elites lielākā daļa aizbrauca no Latvijas. Tāpēc var droši teikt: pēc 1991.gada intelektuālā elite tika sagrauta un tiek darīts viss (piem., zinātnē, izglītībā), lai tā nerastos. Nav šaubu – tā neradīsies! Tautu salašņas var gulēt mierīgi.