2016.26.04. Spānijas piemērs nāca pašā laikā. Par to vienā Latvijas medijā teikts: “Izgāžoties pēdējam mēģinājumam atdzīvināt sarunas par koalīcijas veidošanu, Spānijas karalis Felipe VI otrdienas vakarā paziņojis par abu parlamenta palātu atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. Pēc sarunām ar dažādu politisko partiju līderiem karalis secinājis, ka nav neviena iespējamā kandidāta uz premjerministra amatu, kas varētu izturēt uzticības balsojumu, un tāpēc viņš izlēmis ķerties pie konstitūcijā paredzētajām pilnvarām jaunu vēlēšanu izsludināšanai. Iepriekšējās vēlēšanas notika pagājušā gada decembrī, taču tajās neviena partija nespēja izcīnīt vairākumu, kas ļautu kādai no tām veidot valdību bez koalīcijas partneru pieaicināšanas. Visi mēģinājumi izveidot koalīciju, kam būtu vairākums parlamentā, arī izrādījās neveiksmīgi.” Pie mums bija tas pats. Valsts prezidents-lupata izrādījās nekompetents lupata: neatlaida Saeimu, kad tās mēsli nenosauca premjera kandidātu. Vai latvieši ir spējīgi vadīt valsti? Atkal esam guvuši salīdzinājumu, ka tas ir retorisks jautājums. Skaidrs, ka nav spējīgi pārvaldīt valsti. Par mūsu Valsts prezidenta neizlēmību/nezināšanu rakstīju esejā “Valsts hinrīdapvērsums” (publicēja “pietiek.com” 22.03.). Medijos nemanīju, ka kāds būtu izteicies par nepieciešamību atlaist Saeimu, ja tā nevar deleģēt premjerministra kandidātu. Pie mums tāds klusums ir saprotams. Vispārējā neizglītotība sintezē ar bailīgumu un nespēju konstatēt galveno ir latviešiem tipiska iezīme.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru