Nelietības

Jaunākās publikācijas portālā „Pietiek” liecina par nelietību turpināšanos gan Rīgas pilī, gan citur. Katru dienu konstatējams nelietību progress. Valdošā kliķe kļūst arvien drošāka savās nelietībās; arvien biežāk atsakās žurnālistiem sniegt informāciju par finansu mahinācijām, budžeta līdzekļu un ES fondu zagšanu. Katrā ziņā nelietību progress ir arī „bruņojuma” pirkšanā, kam vispār nevar būt nekādas militārās jēgas. Mini valsts aizsardzība balstās pilnīgi uz citu pieeju, bet nevis uz ārzemju lūžņu savākšanu; it kā nepietiktu ar vietējiem lūžņiem pēc ekonomikas sagraušanas. Vai nelietībām ir redzams gals? Atbildot uz šo jautājumu, nākas atcerēties vienu momentu. Nacionālā mēroga nelietību gals (mūsu valdošās kliķes nelietības noteikti ir nacionālā mēroga nelietības: valsts suverenitātes nodevība, militārās okupācijas ieviešana, valsts krahs) vēsturiski visbiežāk ir bijis fizisks gals. Attieksme pret nāves soda atcelšanu nekad nav bijusi viendabīga. Nāves soda atcelšanā visieinteresētākā ir noziegumu brīvībā plaukstošā sabiedrības daļa. Tie cilvēki, kuriem patiesi interesē tautas labklājība un tautas godīga eksistence, ir kategoriski pret nāves soda atcelšanu. Bet vai mūsmājas nelietībām ir redzams gals? Nē! Nav redzams! Nelietību progresēšana turpināsies. Noteikti vēl straujākā tempā! Turpinājumu nosaka tautas mentalitātes pasliktināšanās. Nosaka ne tikai masveidīgā valstiskā vienaldzība, politiskais un sociālais infantilisms. Galvenokārt nosaka tautas mentalitātē ietilpstošā intelektuālā komponenta pasliktināšanās; cilvēki kļūst arvien iracionālāki. Sadzīvē sakām – klūst arvien muļķāki. Arī valdošā kliķe strauji kļūst arvien muļķāka, jo strauji mazinās tās kompetence slēpt savas nelietības. Kompetences mazināšanās nav izskaidrojama tikai ar nekaunības pieaugumu. Būtiska loma ir bezprāta pieaugumam. Valdošā kliķe nevar funkcionēt atrauti no tautas. Politisko kadru rotācijas rezultātā (skat. „suņu būdas” devumu; „Vienotības” līmenis nav salīdzināms ar „Latvijas ceļa” līmeni; jaunu pienesumu sola „bordāniešu” noziedznieku banda) uz valdošo kliķi atsaucās negatīvās izmaiņas tautas prātā, garā un dvēselē. Latviešu inteliģence varētu pamatīgi kavēt tautas mentalitātes pasliktināšanos. Taču visu pēcpadomju periodu ir rīkojusies pretēji – ievērojami pasliktinājusi tautas mentalitāti. Atkal nākas atcerēties vienu momentu. Latviešu inteliģence tēlo atsacīšanos no ideoloģijas. Patiesībā demonstratīvā atsacīšanās jau pati par sevi ir noteikta ideoloģija. Taču tai ir katastrofālas sekas, jo tā ir sociāli nevērtīga ideoloģija un neļauj izstrādāt un realizēt sociāli vērtīgu ideoloģiju. Nekas tā nebremzē tautas garīgo attīstību kā labas ideoloģijas trūkums, apvienojot un mobilizējot cilvēkus, saprātīgi formējot tautas mentalitāti (ja vēlaties – sabiedrisko apziņu).