Rotācija

Rotācija, kuru vietējie mēsli pašlaik muļķu tautai pasniedz kā savu jaunizgudrojumu un konstruktīvu risinājumu zaglīgo un uzpērkamo „valsts” ierēdņu savaldīšanā, ir sena menedžmenta tehnoloģija. To prasmīgi pielietoja arī LPSR. Gudri vadītāji vienmēr zināja, ka pēc trešā nostrādātā gada jebkurā amatā sākās stagnācija. Amatpersona zaudē vajadzīgo darba produktivitāti. Cilvēks joprojām visu dara labi un pareizi, bet bez sākonējā entuziasma un sākotnējās izdomas. Īsts amatvīrs parasti to pats saprot un necenšās sēdēt vienā amatkrēslā visu mūžu. Pie mums tagad „rotācijai” patiesībā ir cits mērķis. „Rotācijas” mērķis ir mazināt ierēdņu, latviešu patoloģisko zagļu un blēžu, aprindās pieaugošo spriedzi un savstarpējo naidīgumu, kas ir radies sakarā ar neiespējamību visiem vienādā apjomā zagt un ņemt kukuļus. Katram amatam, tā teikt, ir savs zagšanas un blēdību limits. Tas veicina latviešiem dārgo skaudību vienam pret otru. Lai to mazinātu, „rotācijas” mērķis ir zagļus un blēžus pamainīt vietām, lai nivelētu radušās materiālās atšķirības starp zagļiem un blēžiem. Saprotams, latviešu noziegumu brīvības smirdošajā bedrē tāda pieeja ir attaisnojama. Jāļauj ir visiem latviešu brāļiem un māsām daudzmaz  vienādā līmenī zagt un blēdīties. LR „rotācija” ir kriminālās valsts sociālās politikas organisks elements.