sestdiena, 2017. gada 19. augusts

Svasjans

Turpinot gatavot tekstu „Špenglera katedrai”, ieskatījos krievu „Wikipedia”. Karena Svasjana fundamentālais ieguldījums tiek noklusēts. Viņa vārds neeksistē materiālā par Špengleru un materiālā par viņa slaveno grāmatu, kas bez Svasjana fundamentālās līdzdalības nav iedomājama krievu kultūrā. Tas ir ļoti nepatīkami. Bet tas nav negaidīti. Noklusēšana nav pazīstama tikai latviešu inteliģencei. Tā ir etniski universāla parādība. Tai ir savi starptautiskie principi. Pirmais princips – noklusēt visvērtīgāko, vistalantīgāko. Otrais princips – noklusēt to, no kā pats visvairāk esi mācījies, pārņemot gan terminoloģiju, gan idejiski saturiskos risinājumus (idejas, tēzes, konceptus, teorijas), kā saka, bez pēdiņām un bez atsaucēm. Protams, noklusēšanai mēdz būt arī ideoloģiskie iemesli. To var saprast un pat var attaisnot. Teiksim, noklusēt latviešu jaunaudzes intelektuālo pederastu postmodernistiskos perversos murgojums pašlaik Latvijā ir svēts ideoloģiskais pienākums, ko latviešu inteliģence diemžēl nav spējīga izpildīt. Deģenerāti nav spējīgi realizēt vitāli nepieciešamu ideoloģiju sabiedrības apziņas un sabiedriskās domas formēšanā. Noteikti eksistē noklusēšanas sava veida etniskā specifika. Piem., ebreji noklusē tos, kuri ir antisemītiski kaut ko pateikuši. Ebreji slavē un citē galvenokārt savējos. Ebreju darbos var neatspoguļoties citu tautu pārstāvju ieguldījums.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana