sestdiena, 2017. gada 19. augusts

Viepļi

Latvieši nav pelnījuši ne mazāko cieņu. To tagad zina visi uz Zemes. Īpaši labi zina Rietumeiropā. Arī Krievijā. Ja vēl nesen rietumeiropieši neko nezināja pat latviešiem un viņus jauca ar lietuviešiem, tad tagad zina par šiem amerikāņu dibenu laizītājiem. Zina, ka uz latviešiem nevar paļauties Eiropas kopējā velmē atbrīvoties no amerikāņu ietekmes. Latvieši ir Eiropas nodevēji. Latvieši ir Eiropas ienaidnieki. Tāpat pasaulē tagad zina, ka latviešiem ir krimināla valsts, no vienas puses fundamentāla atpalicība visos statistiskajos rādītājos, bet no otras puses totāla noziegumu brīvība ne tikai vietējām salašņām, bet salašņām no visas pasaules, vēloties Latvijā atmazgāt noziedzīgi iegūto naudu, vēloties glabāt Latvijas bankās noziedzīgi iegūtos dolārus u.tml. Īpaši Rietumeiropa tagad zina par Latvijas un latviešu nevērtību. Latvija un latvieši netiek patiesi un dziļi cienīti. Bet, lai iegūtu cieņu, nevajag daudz. Katrā ziņā vajag pierādīt, ka tev ir kaut kas svēts un dārgs, no kā tu neatsacīsies nekādos draudīgos apstākļos. Vajag pierādīt savu konsekvento stāju un gribu attieksmē pret saviem svētumiem un dārgumiem. Ja tas tā nenotiek un ir nepārprotami redzams, ka tev faktiski nekas nav svēts un dārgs, tad nav ko gaidīt cieņu. Var sagaidīt vienīgi necieņu, riebumu. To ir sagaidījuši latvieši. Pelnīti sagaidījuši. Latviešu lielākā nelaime ir morālā nepatstāvība, morālās stabilitātes trūkums. Latviešiem nekas nav svēts. Latvieši ir gatavi pārdot visu, atsacīties no visa pat bez jebkāda apdraudējuma. Nekādā gadījumā latviešiem nav svēta viņu valsts, valstiskuma nacionālie atribūti, valsts institūti. Lai apmierinātu savas mežonīgās amorālās un alkātīgās velmes, latvietim LR neko patiesībā nenozīmē. Latvietim nav svēta Satversme. Valsts konstitūcija latvietim nav nacionālais svētums.  Latvietim tāpat neko nenozīmē citu valstu nodarītās pārestības, ja to nosodījums nesaskan ar viņa tumsoniskajām tieksmēm. Latvietis neizjūt nekādu pateicību pret tiem, kuri izglāba etnosu no simtprocentīgas iznīcināšanas pēc nacisma uzvaras. Latvietis savā mežonīgajā stulbumā nepārtraukti lamā savas dzīvības glābējus krievus un Krieviju. Latviešu nepateicībai, divkosībai ir patoloģisks vēriens. Tas tagad atspoguļojās odiozās Stambulas konvencijas sakarā. Atkal izpaužās tipiska latviešu viepļu divkosība. No vienas puses latviešu viepļi atzīst  Stambulas konvencijas neatbilstību Satversmei. Tātad atzīst, ka Satversme viņiem nav nekāds nacionālais svētums. No otras puses nespēj atsacīties no savām idiotiskajām iegribām un tāpēc demagoģiski atsaucās uz “vardarbību”. Lūk, tipiska latviešu viepļu domu gaita: „Apliecinām arī, ka nesaskatām Konvencijā iespēju ieviest tendenciozus izskaidrojumus, kas būtu pretrunā ar Latvijas republikas Satversmi. Ar Saeimas lēmumu, protams, ir iespējams atzīmēt pantus Konvencijā, kuras ir Latvijas kontekstā nevēlamas vai neatbilstošas. Tomēr neparakstīt pašu Konvenciju būtu signāls mūsu valsts no vardarbības nepasargātiem ļaudīm, ka valsts nav gatava iestāties par vardarbības apkarošanu, kā arī pastiprināti palīdzēt upuriem”. Citāta autori ir latviešu „kristiānisma viepļi”. Viņi vēršās pret saviem garīgajiem līderiem. Latvijas garīgie līderi publiski nosoda aicinājumu Latvijā ratificēt Stambulas konvenciju. Bet, lūk, latvieši nebūtu latvieši, ja starp viņiem neatrastos divkosīgi mēsli. Šiem mēsliem pat reliģija, Baznīca, kristiānisma ētika, garīgie līderi nav nekāds svētums. Lūk, viņu (citāta autoru) no interneta publikācijas nokopētais saraksts:
prof Dr Dace Balode (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne)
māc Varis Bitenieks (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Latvijā)
prāv Klāvs Bērziņš (Rīgas Evaņģēliskās draudzes mācītājs)
prof Dr Laima Geikina (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore)
prāv Ieva Graufelde (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas Eiropas prāveste)
Dr Ilze Jansone (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece)
bīsk.emer. Jāna Jēruma-Grīnberga
(Rīgas Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes mācītāja)
Irma Kalniņa (Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes Aizgādne)
Rudīte Losāne (Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente)
māc Guntars Rēboks (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Latvijā)
māc Markus Šohs (Schoch) (Vācu evaņġeliski-luteriskā baznīca Latvijā)
prof Dr Valdis Tēraudkalns (Latvijas Bībeles biedrība)
māc Mārtiņš Urdze (Latvijas ev.lut. baznīcas mācītājs)
māc Dr Kārlis Žols Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas prāvesta vietas izpildītājs Latvijā).
Nākas atcerēties citu gadījumu no divkosīgo latviešu viepļu repertuāra. Savā laikā latviešu pielīdēju (servilisma) klasiķi Stradiņu aicināja apbalvot ar LR ordeni, neskatoties pat uz to, ka viņš sadarbojās ar VDK un tas bija oficiāli apstiprinājies. Kad atklājās Stradiņa sadarbība ar VDK, viņš publiski solīja atsacīties no ordeņa. Sākās visnegaidītākais. Tā vietā, lai nosodītu „okupantu stukaču”, kvēlie latviešu viepļi ar Gunti Ulmani priekšgalā sāka histēriski gārkt, lai Stradiņš neatsakās no ordeņa, viņš ir goda vīrs un noteikti pelnījis ordeni. Tas nekas, ka sadarbojās ar VDK. Ordeni viņš esot godam nopelnījis. Nelietis Stradiņš, protams, ir latvietis. Viņš pieņēma ordeni. Viņam arī nekas nav svēts un dārgs. Latviešu viepļu divkosība nepazīst nekādus morālos, juridiskos ierobežojumus, konstitucionālos ierobežojumus. Nekas viņiem nav svēts. Skaidrs, ka latviešu viepļus nevar cienīt, mīlēt un pret viņiem izturēties kā pret cilvēkiem.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana