CURRICULUM
VITAE
(Ar paskaidrojumiem)
ARTURS PRIEDĪTIS
Personīgā informācija
Dzimšanas
laiks: 26.08.46.
Dzimšanas
vieta: Latvijas PSR, Talsu raj., Laucienas c. „Kalniekos”.
Precējies: sieva Klāra Priedīte, spāņu filol., maģ.
Autoidentifikācija:
žurnālists, literatūrzinātnieks, kulturologs, publicists.
Zinātnisko interešu virzieni: 1) kulturoloģija, 2)
komunikācijas teorija/starpkulturālā komunikācija/Interneta komunikācija, 3)
mūsdienu globālo sociālo procesu analītika, 4) kulturoloģiskā publicistika.
Izglītība: 1970
sept.-1977 jūnijs Latvijas Valsts universitātes Filol.fak.
1982
janv.-1984 nov. LPSR Zinātņu akadēmijas aspirantūra.
1984 nov.
- filoloģijas zinātņu kanditāts, LPSR ZA.
1992
maijs - filoloģijas doktors, Latvijas ZA.
Zinātniskā darba pieredze: 1979 nov.-1987 jūl. LPSR Zinātņu akadēmija:
zinātniskais
redaktors izdevniecībā "Zinātne", zinātniskais līdzstrādnieks Valodas
un literatūras inst., ZA Prezidija Redakciju un izdevumu padomes zinātniskais
sekretārs (atbild par zinātniskās literatūras izdošanu LPSR). Nozīmīgākais:
tekstoloģiski metodoloģiskās rekomendācijas Raiņa Akadēmisko (Latvijā pirmo)
kopotu rakstu sagatavošanā (sākot ar lugu sējumiem); Raiņa dienasgrāmatu
publikācija (24.sēj.) un pirmā disertācija par dienasgrāmatām (grām.1992);
J.Tiņanova rakstu krājuma izdošanas noorganizēšana un piedalīšanās
"J.Tiņanova lasījumos"(1982-2002, vienīgais latv.zinātnieks).
1987
sept.-1993 janv. docents,
Latviešu filoloģijas un kultūras katedras vadītājs, Daugavpils Pedagoģiskais
institūts.Nozīmīgākais: PSRS (arī Rietumos nebija sastopama attiecīga
studiju programma) pirmais sagatavo kultūras vēstures skolotāja specialitātes
studiju programmu (1988).
1991
sept.-1995 okt. Daugavpils
pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks valodas jautājumos. Nozīmīgākais:
valstī vienīgā tāda veida štata vieta; nodibina valstī pirmo Valodas inspekciju
(1991.g.17.X); valstī pirmie uzsāk latv.val.atestāciju (1992.g.20.II).
1993 apr.
– 2003 febr. Multinacionālās kultūras centrs, direktors. Nozīmīgākais:
skat.tālāk.
2004
maijs – 2005 febr. Biznesa augstskola „Turība”,
docents. Nozīmīgākais: skat.tālāk.
2005
febr. – 2013 marts. Baltijas Starptautiskā akadēmija, as.prof. Nozīmīgākais:
skat.tālāk.
2013 marts – „pensionārs”. Nozīmīgākais: skat. tālāk.
Publicēto grāmatu saraksts
1.
Priedītis A. Komentāri, priekšvārds, publikācija grām.:
Rainis J. Kop.raksti, 24.sēj. R., 1986
2.
Priedītis A. Tulkojums grām.: Ivanovs V. Pāris un
nepāris. Smadzeņu asimetrija un zīmju sistēmu dinamika. R., 1990
3.
Priedītis A. Rainis un simbolisms. Daugavpils, 1992
4.
Priedītis A. Raiņa dienasgrāmatas. Daugavpils, 1992
5.
Priedītis A. Rainis un viņa laikmets. Daugavpils, 1994
6.
Priedītis A. Mans Rainis. Daugavpils, 1996
7.
Priedītis A. Latvijas kultūras vēsture. 1.grāmata.
Daugavpils, 1996 (krievu val.)
8.
Priedītis A. Latvijas kultūras vēsture. No vissenākajiem
laikiem līdz mūsdienām. Daugavpils, 2000
9.
(Bez autora) 50 teksti eksāmeniem un atestācijai latviešu
valodā. Daugavpils, 2000, atk.izd.2001
10.
Priedītis A. Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un
kultūras vēsture. Daugavpils, 2003
11.
Priedītis A. Himēriskuma nesaulē. Kulturoloģiskas esejas
un studijas. Rīga, 2004; www.artursprieditis.lv
13. Priedītis A. Kultūru dialogs:
interkulturālās komunikācijas vēsture un
teorija. Rīga, 2006
14.
Priedītis A. Masu komunikācijas teorijas. Lekciju kursa konspekts.
15.
Priedītis A. Spīdolas telpa. Apceres par kultūru. R.,
2007;
16.
Priedītis A. Eiropas studijas: ģeopolitika, integrācija,
ideologija.
17.
Priedītis A. Komunikācijas planēta. Apceres par
komunikācijas
18.
Priedītis A. Iracionālā kapitālisma gramatika. Apceres
par
postindustriālā laikmeta kultūru. R., 2010;
21.
Priedītis A. Pūces horizonts. Esejas par globālajām
transformācijām. R., 2012; www.arturspriedītis.lv
*Internetā grāmatas ir
izvietotas arī citos saitos. Piem., „gramataselektroniski”.
24. Priedītis A. Etīdes
par kultūras monarhiju. Populārzinātniskā publicistika. R., 2015; www.artursprieditis.lv
27. Priedītis A. Tagadnes
seja. Esejas un refleksijas. 2015 VI-2016XII. R., 2017; www.artursprieditis.lv
Nozīmīgākais
no 1993.g.
1993-2003 Multinacionālās kultūras
centrs (MKC), direktors;
privāta
zinātniskā iestāde, dibināta 1993.g. 1 .aprīlī Daugavpilī;
juridiskais
statuss: A.Priedīša individuālais uzņēmums;
darbību
finansiāli nodrošina īpašnieka ģimenes personīgie naudas
līdzekļi
(1993.-2003.g. izlietoti vismaz 100 000.- Ls: grāmatu un
"Kultūra
un Vārds" izdošana, zinātniskie pasākumi, komandējumi, algas,
telpu
noma, orgtehnika, inventārs utt).
Nozīmīgākais: pirmā un vienīgā zinātniskā iestāde Austrumeiropā,
kas nodarbojas ar multikulturālismu; pirmā grāmata Austrumeiropā par
multikulturālismu (1996); pirmā grāmata par Daugavpils vēsturi(1998); saraksta pirmo grāmatu par Latvijas kultūras vēsturi (2000); divu valsts vidusskolu darbība saskaņā ar
interkulturālās izglītības koncepciju; darbība Starptautiskajā interkulturālās
izglītības asociācijā (no 1994); Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte MKC 1997.g.
15.VII; Ētikas un kristīgās tikumības padomes vadīšana (no 2000); sagatavo grāmatu
„Mans Rainis” (1996; dēvē: „gudrākā grāmata par Raini”) un grāmatu „Ievads
kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture” (2003; būtiski ietekmē
mācību priekšmeta „Kulturoloģija”izveidi valsts vidējā izglītībā).
2004-2005 Biznesa augstskola „Turība”; nozīmīgākais: sagatavo Baltijas valstīs pirmo maģistrantūras
programmu sabiedriskajās attiecībās; raksta grāmatu „Kultūru dialogs”.
2005-2013 Baltijas
Starptautiskā akadēmija; nozīmīgākais:
1)grāmatas:
1. Kultūru dialogs: interkulturālās komunikācijas vēsture un teorija
(2006); pirmā
grāmata ne tikai latviešu valodā par jauno sociāli metodoloģisko konceptu
„kultūru dialogs”;
2. Spīdolas telpa. Apceres par kultūru (2007); oriģināla koncepcija par kultūras determinismu; ne
tikai latviešu valodā speciālajā literatūrā ļoti reti sastopama politkorektuma
un multikulturālisma analīze; pirmais analītiskais darbs par „Latvijas
pārdošanu”(teritoriālo mārketingu);
3. Eiropas studijas: ģeopolitika, integrācija, ideoloģija. Lekciju kurss
(2007); ne tikai
latviešu valodā oriģināla pieeja Eiropas problēmām;
4. Komunikācijas planēta. Apceres par komunikācijas teoriju (2008); ne tikai latviešu valodā oriģināla jauno mediju,
komunikācijas transformāciju analīze, - īpaši par masu komunikācijas izmaiņām;
5. Iracionālā kapitālisma gramatika. Apceres par postindustriālā laikmeta
kultūru (2011); viena no
autora visnozīmīgākajām grāmatām; vairākas oriģinālas koncepcijas:
1)par iracionālo kapitālismu, 2)par masu fenomenu segmentāciju, 3)krīzes
neekonomiskajiem komponentiem, 4)rases teorijas aktualitāti, 5)„ceha teoriju”
ekonomikā, 6)subkulturāciju; kultūras determinisma koncepcijas argumentācijas
turpinājums; ne tikai latviešu valodā oriģināla jauno mediju, izglītības,
filosofijas identitātes analīze;
6. Pūces horizonts. Esejas par globālajām transformācijām (2012); ne tikai latviešu valodā oriģināla pieeja mūsdienu planetāri
globālo parādību interpretācijā;
7. Etīdes par multikulturālismu (2012);
8. Laikmeta gravitācija. Esejas un intervijas (2013); oriģināla pieeja mūsdienu planetāri globālo sociālo parādību
interpretācijā;
2013 marts „pensionārs”; nozīmīgākais:
1. Laikmeta gravitācija (2013);
2. Tagadnes baltā agonija: Latvija 2013 (2013);
3. Etīdes par kultūras monarhiju (2015);
4. Tagadnes melnā agonija (2015);
5. Etīdes par multikulturālismu. 2.daļa (2015);
6. Tagadnes seja (2017).
Aizvadītajos gados
(2004-2017.g.) sagatavotajos tekstos ir fiksēti sekojošie konceptuālie un
terminoloģiskie priekšlikumi, kurus ar smaidu nosaucu par priekšlikumiem tautas
vārdnīcai: 1) kulturoloģiskā paradigma, 2) masu fenomenu segmentācija, 3)
kultūras determinisms, 4) krīzes neekonomiskie (kulturoloģiskie) faktori, 5)
rases teorijas aktualitāte, 6) iracionālais kapitālisms, 7) subkulturācija, 8)
vadāmā haosa poētika, 9) noziegumu brīvība, 10) ģeokrātiskais valstiskums, 11)
gnozeoloģiskais ideāls, 12) politiskā orientācija, 13) kulturoloģiskā
imunitāte, 14) zināšanas kā ideoloģijas saturs, 15) idiotijas plurālisms, 16)
tolerances reabilitātes funkcija, 17) Rietumu civilizācijas iekšējā sadursme,
lūzums, Baltijas siena, 18) patiesība kā saprātīgo cilvēku identitātes pamats,
19) patiesīguma tabess, 20) tiesiskuma abioze, 21) stratēģiskā atbildība, 22)
intelektuālā infrastruktūra, 23) nacionālā stratēģiskā elite, 24) planetārā
stratēģiskā elite, 25) tautas pārvaldīšanas nepolitkorektā tehnoloģija, 26)
tautas svētākās politiskās vērtības, 27) valsts abrogācija, 28) sociālais
darvinisms kā jauna formāta genocīda metodoloģiskā platforma: nacionālā mēroga
genocīds, 29) haosa pamatošana postcilvēku historiogrāfijā, 30) metafizikas
pieprasījums, 31) psihiskā prosperitāte, 32) tautas madrigāls, 33) morālā
filantrofija, 34) sociālās lietderības koeficients, 35) latviešu favorītisms,
36) demogrāfiskais pasaules karš, 37) demogrāfijas ekonomiskais verdikts, 38)
labklājības anatomija, 39) ģeopolitiskais misionārs, 40) mākslas metafizika,
41) grēku habilitācija, 42) kognitīvā aprobežotība, 43) juvenālā banda, 44)
juvenālais laikmets, 45) postmodernistiskā mentalitāte, 46) analītiskais
infantilisms, 47) maniakālais finansiālisms, 48) valsts hibrīdapvērsums, 49)
kognitīvā drosme, 50) mentālais agresors, 51) kriminālā mentalitāte, 52)
alkātības loģistika, 53) hibrīdā mentalitāte, 54) patoloģiju socializācija, 55)
tautas loģistika, 56) grēku subkultūra, 57) sociālā horeogrāfija, 58)
intelektuālā gaume, 59) intelektuālā etnogrāfija, 60) ģeopolitiskais
fundamentālisms, 61) zagšanas habilitācija, 62) intelektuālais laikabiedrs, 63)
stulbuma ataraksija, 64) morālais garants, 65) postcilvēku sanācija, 66)
kriminālā ģenialitāte, 67) transcendentālais šarlatānisms, 68) etniskais
šarlatānisms, 69) intelektuālie bāreņi, 70) egoistiskais plurālisms, 71)
intelektuālā ambiciozitāte, 72) eksistenciālais fundamentālisms, 73)
postmodernisma fundamentālisms, 74) stihiskais genocīds, 75) terminoloģiskā
tolerance, 76) epistolārā idiotija, 77) tahogēnā atsvešinātība, 78) tuvuma
aberācija, 79) civilizācijas vārdnīca, 80) darba anihilizācija, 81)
demokrātiskais ideālisms, 82) nacionālā kauna hierarhija, 83) vēsturiskais
optimisms, 84) tautas/varas inteliģence, 85) tautas politiskā dvēsele, 86)
kosmiskā konspiroloģija, 87) politiskais deģenerāts, 88) sociālā publicistika,
89) sarkanie parvēniji, 90) brīvības fundamentālisms, 91) kontagiozā
debilitāte, 92) intelektuālais liriķis, 93) Ādama mantojums, 94) etniskais
sadisms, 95) patogēnais tārps, 96) humānā mietpilsonība, 97) sankcionēta
zagšana, 98) futuroloģiskā apātija, 99) intelektuālā epidēmija, 100)
ideoloģiskā verdzība, 101) kulturoloģiskā filosofija.
2) intervijas:
Vadāmā haosa poētika jeb kulturoloģiskās paradigmas evolūcija.- Kultūra un Vārds, 2011.g. sept.; oriģināla koncepcija
par kulturoloģisko paradigmu; latviešu valodā pirmo reizi plaši par
vadāmo haosu;
Augstskola mūsmājās.- Kultūra
un Vārds, 2012.g.augusts; (augstākās izglītības kritiska analīze);
Augstskola mūsmājās. Otrā sērija.-
Kultūra un Vārds, 2012.g.sept.; (turpinājums);
3)
studiju programmu projekti: (skat. mājas lapā);
4)
sadarbība ar ministriju mācību priekšmeta „Kulturoloģija” ieviešanā valsts
vidējā izglītībā;
5)
sadarbība ar Efektīvās politikas fondu un publikācijas russ.ru.(Maskava,
Krievijas valsts prezidenta struktūra);
2018.g.15.janvārī
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru