Valsts mācība

Latvijā ir vēlams ieviest mācību priekšmetu ar nosaukumu „Valsts pamati” jeb „Valsts mācība”. Šis priekšmets ir jāapgūst katram pavalstniekam. Priekšmetam ir jāsniedz zināšanas par valsti un tās funkcionēšanas pamatnosacījumiem. Priekšmets pozitīvi ietekmēs tautas politisko apziņu, un tajā nostiprināsies pareiza informācija par valsti. Latviešu politiskā apziņa nevar lepoties ar zināšanu dziļumu un precizitāti. Tas izraisa dažādas kroplības un vispār fundamentālu neizpratni par valsts jēgu, bet galvenais – totāli neadekvātu LR vērtējumu. Masveida nezināšana ir viens no galvenajiem iemesliem pamatotajai tēzei par latviešu valsts nespēju; proti, nespēju uzturēt savu valsti. Ja latviešiem būtu adekvātas zināšanas par valsti, LR seja būtu pareizāka, tīrāka, glītāka, sakoptāka. LR vispār nebūtu pretīgs monstrs ar nacionāli noziedzīgu valstiskumu un šausmīgs šķērslis tautas bioloģiskajai pastāvēšanai un tautas kultūras virzībai. Ne tikai aplamā attieksme pret dezinformāciju liecina par minētā mācību priekšmeta nepieciešamību. Aplama ir attieksme pret daudziem (visiem) valsts aspektiem – to būtību, rašanos, praktisko darbību utt. Faktiski katru dienu medijos tiekamies ar neizpratni par valsti. Izpratnes trūkumu demonstrē gan politiķi, gan citi cilvēki, kuri iesaistās sarunā par valsti. Visus līdz šim greizi traktētos valsts pastāvēšanas aspektus nav iespējams atcerēties un tagad uzskaitīt. Uzskaitījumu noteikti ir jāsāk ar tādu svarīgu jautājumu kā valsts suverenitāte. Latviešu vairākuma izpratne par valsts suverenitāti ir idiotiska. Daudzi pilnīgi dumji uzskata, ka LR paliek suverēna (nacionāli neatkarīga) valsts arī pēc iestāšanās ES. Troksnis ap „Rīdzenes sarunām” liecināja par neizpratni valsts problēmu risināšanas tehnoloģijā. Troksnis neliecināja par neformālo diskusiju lomas izpratni valstī. Melnā Kangera saceltie nelietīgie dubļi ap „čekas maisiem” atklāja masveida neizpratni par speciālo dienestu vietu valstī, kā arī klaju neizpratni par katra pilsoņa pienākumu sargāt savu valsti un palīdzēt to darīt jebkurai valsts drošības iestādei. Idiotiska ir vispārējā attieksme pret ideoloģijas vietu valstī. Netiek saprasts, ka parlamentārā opozīcija ietilpst varas struktūrā. Pavalstnieki pret valsti neizturas kā pret sistēmisku veidojumu. Tas traucē objektīvi vērtēt LR institūciju darbu, atsevišķu amatpersonu darbu. Naivi tiek gaidīts un prasīts tas, ko ir bezjēdzīgi gaidīt un prasīt, jo valstiskās nebūšanas atsaucas uz visiem valsts elementiem. Kardināli neadekvāta ir izturēšanās pret politiku kā profesionālās darbības sfēru. No politikas un politiķiem vispār netiek prasīta politiski idejiskā konceptualitāte un tās konsekvence dzīves reālajos procesos. Ieviesusies norma savtīgā nolūkā nemitīgi mainīt partejisko piederību.