2018.gada maija sākuma dienās portālā „Pietiek”
publicēti trīs fantastiki neadekvāti teksti par Latvijas nākotni. Ko tas
nozīmē? Vai tā ir apzināti organizēta provokācija? Vai tā ir apzināti
organizēta kampaņa degradēt, devalvēt, izsmiet Latvijas nākotnes ideju? Bet
varbūt tā ir tikai nejauša sagadīšanās, kad bez speciāla nolūka vienā nelielā
laika posmā koncentrējas diletantisma un šarlatānisma potenciāls? Tāds
potenciāls mums vienmēr ir bijis nevajadzīgi liels. Šī potenciāla grandiozums
vienmēr ir atklājies izdzertā šnabja, izdzertā alus rezultātā. Pēcpadomju laikā
šo potenciālu noteikti ir vairojis ne tikai masveida alkoholisms, bet arī
kroplības izglītības iestādēs, „uzskatu plurālisms”, iespēja internetā anonīmi
murgot par politiku, valsti, izplatīt dzērumā sasmērētus uzsaukumus. Visos
trijos tekstos ir šausmīgi kroplas zināšanas par Latvijas vēsturi,
Rietumeiropas valstu vēsturi, Rietumu kultūru, Krievijas vēsturi un kultūru. Ne
mazāk kropls ir priekšstats par šodienas Latviju. Piemēram, naivā paļaušanās uz
Valsts prezidentu, Valsts prezidenta institūtu. Vai tiešām cilvēks nezina par
visu Valsts prezidentu organisko saistību ar nacionāli reakcionāro un krimināli
oligarhisko režīmu? Vai tiešām cilvēks nezina, ka Valsts prezidents ir viens no
lielākajiem likumu pārkāpējiem? Par to „Pietiek” raksta regulāri. Ja arī tas
nav speciāls uzbrukums valsts nākotnes idejai, tad tomēr tāda tumsonības un
šarlatānisma invāzija nelabvēlīgi atsaucas uz sabiedrisko domu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru