Nelabā specifika

Krimināli oligarhiskais valstiskums ir jauna parādība cilvēces vēsturē. To XX gs. nogalē radīja PSKP/VDK nelietīgākie prāti Krievijā, Latvijā, Ukrainā, tam gatavojoties jau labu laiku pirms PSRS formālās likvidācijas. Savlaicīgi apmācīja kadrus no specdienestu atlasītiem attiecīgi piemērotiem indivīdiem. Viņus speciālās mācību iestādēs gatavoja darbībai krimināli oligarhiskā valstiskumā. No Latvijas apmācīja Godmani un noteikti vēl dažus. Tā kā tiekamies ar jaunu parādību un neko par to nezinām, šo unikālo valstiskumu nākas iepazīt, tā teikt, procesā. Publikācijas portālā „Pietiek” un vēl dažos portālos, kā arī vairāku grāmatu („Bailes”, „Vara”) saturs vedina pieņemt, ka krimināli oligarhiskajā valstiskumā politiskās varas institūtos praktiski eksistē tikai dažāda veida nelietības un neeksistē nekas labs, kas eksistē parastā oligarhijā. Kriminālā oligarhijā eksistē tikai sliktais. Tas acīmredzot ir tāpēc, ka parastajā oligarhijā oligarhi un viņu ielikteņi principā domā arī par valsti, sabiedrību. Viņi jūt zināmu atbildību un pienākumu pret tautu, kurai paši pieder. Turpretī oligarhija ar unikālo epitetu "kriminālā" balstās tikai uz cilvēciskajām padibenēm, kuras nav spējīgas darīt kaut ko labu. Padibenes tikai spēj pastrādāt nelietības. Kriminālajā oligarhijā nekas labs nav sastopams. Bet tāpēc nezūd analītiskā interese par unikālo parādību. Kriminālās oligarhijas prakse ir jāfiksē, jāapkopo, jāanalizē tāpat kā jebkura cita tipa valstiskums ir ticis fiksēts, apkopots, analizēts cilvēces politiskajā vēsturē. Tas nav neinteresants darbs. Tā, piemēram, interesanti ir saskatīt atšķirības kriminālās oligarhijas praksē Krievijā un Latvijā. Tāpat interesanti ir atšķirības konfrontēt ar etniskajām, vēsturiskajām, mentālajām, intelektuālajām atšķirībām krievos un latviešos. Gribas pat teikt, ka unikālais krimināli oligarhiskais valstiskums ir viens no interesantākajiem pētnieciskajiem priekšmetiem mūsdienu globālo sociālo problēmu analītikā.