Ilgu laiku jēdzienu „devalvācija” lietoja tikai finansiālā
sarunā. Tagad šo jēdzienu lieto ļoti plaši un neattiecina tikai uz konkrēto finansiālo
procesu – valūtas (naudas) kursa pazemināšanos attiecībā pret zelta vai citu
valūtu kursa. Tagad izsakās par devalvāciju, raksturojot dzīves īstenības jebkuras
parādības kritumu. Tāpēc droši var apspriest terminoloģisko devalvāciju, kad „kursu”
zaudē ilgu laiku pārmērīgi bieži lietoti jēdzieni un sarunvalodas leksiskās vienības.
Latvijas mūsdienu dzīves īstenībā devalvējas tādi populāri vārdi kā „idiots” un
„debils”. Šo vārdu devalvācijai ir divi aspekti. Pirmkārt, dotie vārdi
sabiedrībā zaudē semantisko spēku, asumu, kritisko vērienu, nosodošo būtību.
Sabiedrības terminoloģiskā uztvere notrulinās, kļūst vienaldzīga un pulsē bez
emocionālās sakāpinātības. Tā tas notiek tāpēc, ka dotos abus vārdus nākas
lietot katru dienu vismaz vidēji 10-15 reizes, kritiski analizējot un
terminoloģiski adekvāti vērtējot medijos atspoguļotās idiotiskās un debilās izdarības.
Sabiedrībai tas sāk apnikt. Sabiedrībā vārdi „idiots” un „debils” kļūst tik
pierasti, ka vairs neasociējas ar kaut ko ačgārnisku, anormālu un nepieņemamu.
Otrkārt, abi populārie vārdi devalvējas arī to lietotāju apziņā; proti,
publicistu, žurnālistu apziņā. Pie tam viņiem pret šiem populārajiem vārdiem
rodas alerģija – izkropļota reakcija. Tos nākas lietot dienu no dienas daudzas
reizes, un tas kļūst nepanesami. Diemžēl nav lielas iespējas terminoloģiski
manevrēt. Protams, svešvārda „idiots” vietā var lietot latvisko „muļķis” vai „nejēga”.
Svešvārdu „debils” latviskot vienā vārdā nav iespējams. Nākas veidot pagaru
teikumu: cilvēks, kam ir iedzimtas psihiskās atpalicības vieglākā forma. Tik
garš teikums stilistiski nesola neko labu. Nav efektīvi lietot arī svešvārda
(lat. debilis) tulkojumu latviešu
valodā – vājš, nevarīgs. Abiem iztulkotajiem vārdiem latviešu apziņā ir diezgan
stabila nozīme. Ja lasām „vājš cilvēks”, tad acīmredzot tas ir fiziski vājš
cilvēks. „Nevarīgs cilvēks” arī visbiežāk ir fiziski nevarīgs cilvēks, bet
nevis debils cilvēks - cilvēks, kam ir iedzimtas psihiskās atpalicības vieglākā
forma. Tātad atkal ir maģiskais jautājums „Ko darīt?”. Viena iespēja ir
mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā censties atrast piemērotus vārdus vārdiem „idiots”
un „debils”. Piemēram, vārdu „idiots” drīkstētu aizstāt ar tādiem vārdiem kā
nepraša, nemākulis, necienīgs, negantnieks, negausīgs, neģēlīgs, negudrs.
Savukārt vārda „debils” vietā varētu rakstīt „dulls”, „bezprātis”, „garīgi
slims”. Liekas, gandrīz visi piekritīs, ka „tas tomēr nav tas”, jo vārdi „idiots”
un „debils” ir sociāli daudz precīzāki un semantiski dzēlīgāki mūsdienu
laikmetā, ļoti bargi (drakoniski) norādot uz šodienas sociuma kādas daļas reālo
stāvokli. Ar abu populāro vārdu devalvāciju nāksies samierināties un izlikties
to nemanām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru