svētdiena, 2019. gada 13. janvāris

Etniskā bezcerība



13.Saeimas vēlēšanas sevi pieteica ne tikai kā politiski vēsturisku pavērsienu latviešu etnosa gaitās. 13.Saeimas vēlēšanas sevi pieteica arī kā etniskās bezcerības ieganstu. “6.oktobra paaudzes” uzvara 13.Saeimas vēlēšanās liecina par fiziski un garīgi infantilu masu īpatsvaru latviešu etnosā. Tā jau ir masa, kura ir spējīga diktēt dzīves noteikumus visai tautai, nesniedzot sociumam nekādas manevrēšanas un pretestības iespējas. Kļūst redzams, ka latviešiem nākotnē nebūs ne dzejnieku, ne strēlnieku. Saprotams, nebūs arī elites. Būs vienīgi kaut kāds mežonīgs hominīdu bars minotauru izskatā, kura likvidācijai negribēs smērēt rokas neviens Tēsejs uz Zemes. Elites neiespējamība ir etniskās bezcerības svarīgākais moments. Etnoss bez elites ir akls, kurls, mēms. Etnoss bez elites faktiski nav etnoss, bet ir tikai molusks-bezmugurkaulnieks. Elite ir etnosa mugurkauls, kas balsta etnosu tā esamības visos parametros. Etnosam bez elites nav ne gribas, ne mobilizācijas spējas, tiecoties izrauties no sava stagnantā un mizerablā (nožēlojamā, niecīgā, nenozīmīgā) stāvokļa. Tas viss, kas pēc 2018.gada 6.oktobra Saeimas vēlēšanām notiek ar valdības sastādīšanu pilnā mērā attiecas uz latviešu etnisko eliti. Proti, liecina ne tikai par elites neesamību, bet, galvenais, bezcerīgi liecina par elites rašanās neiespējamību ne tuvākajā laikā (XXI gs. pirmajā pusē), ne vēlākajā laikā (pēc apm. trijām latviešu paaudzēm). Ja stāvoklis ar elites esamību un turpmāko ģenēzi nebūtu tik bezcerīgs, tad pašlaik (2019.g.janvārī) Latvijā būtu sastopams pilnīgi cits politiskais diskurss. Respektīvi, būtu pilnīgi savādāka politiskā diskursa tematika un terminoloģija. Ja Latvijā būtu elite, tad pašlaik Latvijā būtu domu apmaiņa par valsts elites arhitektūru, politisko kadru rotācijas institūtu un tā metodoloģiju, politisko kadru rotācijas principiem un kritērijiem. Ja Latvijā būtu elite, tad Latvijā pastāvētu stingri noteikti mehānismi iekļūšanai elitē, būtu stingri noteiktas elites mobilitātes prasības. Tāpat tiktu analizēta meritokrātijas prakse utt. Ja Latvijā būtu elite, tad katrā ziņā Latvijā būtu noteikta politiskā kultūra, un latviešu etnoss varētu lepoties ar stabilu un gudru politisko apziņu, ko savā tautā ir mērķtiecīgi un nesavtīgi formējusi etniskā elite.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru