Tā saucamo jauno partiju dibinātāji un viņu atbalstītāji (domubiedri,
partijas biedru kontingents), 13.Saeimas vēlēšanu rezultāti, latviešu
politiskajā vēsturē agrāk nesastaptās odiozās politiskās programmas, mēnešiem
ilgā haotiskā valdības veidošana skaidri un nepārprotami liecina par radikālām
izmaiņām ne tikai kriminālo oligarhiju apkalpojošajā valdošajā kliķē, bet galvenokārt
liecina par latviešu jaunās paaudzes nostāšanos tautas kultūras priekšgalā.
Latviešu tautas dzīve turpmāk būs atkarīga no jaunās paaudzes. 2018.gada
6.oktobrī (13.Saeimas vēlēšanu dienā) sākas jauns vēsturiskais etaps latviešu tautas
gaitās. No vienas puses viss būtu saprotams un pieņemams. Paaudžu maiņa
relatīvi krasā formā nav jaunums cilvēces vēsturē. Taču no otras puses mūsu
paaudžu maiņa dara uzmanīgu un piesardzīgu. Faktiski tā teikt ir maigi teikt. Faktiski
paaudžu maiņa liecina par tautas nākotnes fundamentālu apdraudējumu. Jaunās
paaudzes vadībā tautas kultūra virzīsies pilnīgi pretējā virzienā. No kultūras
līdzšinējā virziena nekas netiks saglabāts un turpināts. Tautu gaida jauns
kultūras tips ar jauniem kultūras kodiem, simboliem, normām, vērtībām, jauniem
kultūras virzības organizatoriskajiem mehānismiem, institūcijām, jaunu
terminoloģiju, jaunu kultūras valodu vispār. Tā tas notiks tāpēc, ka latviešu
jaunās paaudzes majoritāte (jauno partiju biedri, fani, atbalstītāji vēlēšanās, klerki valsts iestādēs u.c.)
konsekventi, daudzpusīgi, bezbailīgi, pašlepni, pašpārliecināti demonstrē tādu
morālo un intelektuālo līmeni, kas spēj izraisīt vienīgi dziļu satraukumu.
Jaunās paaudzes majoritātes garīgajā esamībā prevalē aloģiskums, dogmātisms,
iracionālisms, ideoloģiskā sensibilitāte – pilnīga nespēja pretoties zombēšanai
un cita veida psihiskajai ietekmēšanai. Tātad prevalē tādas iezīmes, kuras liecina
par garīgo atpalicību kā bioloģiskās transformācijas sekas latviešu tautas
evolūcijā. Jaunajā paaudzē ietilpst 70.gadu beigās un 80.gados dzimušie indivīdi.
Acīmredzot minētajā laikā latviešu tautā bija kaut kas tāds, kas sekmēja “6.oktobra
paaudzes” rašanos, piespiežot lietot tādus apzīmējumus kā dauni, idioti,
pederasti, šarlatāni, gobzemblēži. Jēdzieniskais ieteikums “6.oktobra paaudze”
ir tik tikko uzskaitīto apzīmējumu summa. “6.oktobra paaudzes” cēlonis ir jānoskaidro. Iespējams, cēlonis ir šādā hipotēzē. Hipotētiski var
pieņemt, ka “6.oktobra paaudzes” rašanos nosacīja fenilketonūrija (speciālisti lieto abreviatūru FKU). Tas ir
medicīnas termins. Citēju skaidrojumu internetā: “Fenilketonūrija ir reta
iedzimta vielmaiņas slimība, kam raksturīga
traucēta organisma spēja fenilalanīnu pārveidot tirozīnā, izraisot fenilalanīna un fenilpirovīnogskābes uzkrāšanos
audos, kas var izraisīt smadzeņu bojājumus vai galējā gadījumā
pat plānprātību”. Vēl ir šāds priekš latviešiem ļoti
būtisks paskaidrojums: “Eiropā tā sastopama vidēji 1 no 10 000
jaundzimušo. Latvijā FKU biežums ir ap 1 no 8000 jaundzimušo. Aptuveni
diviem procentiem Eiropas iedzīvotāju viena no divām FAH gēna kopijām ir
bojāta. Šie cilvēki ir fenilketonūrijas nēsātāji. Ja divi nēsātāji izveido
ģimeni, pastāv divdesmit piecu procentu [ceturtā daļa !!!] iespējamība, ka
viņiem piedzims bērns ar FKU”. Citiem vārdiem sakot, fenilketonūrija (prāta
atpalicība) ir atkarīga no lietotā uztura. Internetā par to viena sieviete
stāsta: “Kopš dzimšanas nedrīkstu lietot uzturā gaļu, soju, pienu, sieru, maizi
un riekstus, jo tie satur daudz olbaltumvielu. Rīsus, griķus, brokastu pārslas
un citus produktus, kur to ir mazāk, varu ēst ierobežotā daudzumā. Cik tīk, man
ļauts mieloties vien ar dārzeņiem un augļiem, taču arī ne visiem. Dienā drīkstu
notiesāt tikai divus vidēja izmēra kartupeļus vai vienu prāvu banānu”. Kā
redzam, runa ir par produktiem, bez kuriem nav iedomājama latviešu ēdienkarte. Noteikti var skanēt jautājums: "Bet kā tas saistās ar jaunās paaudzes piedzimšanas gadiem?". Saistās vienkārši!
XX gadsimta 70.-80.gados latviešu tauta dzīvoja lielā pārticībā. Latvieši nekad savā vēsturē masveidā tik pārticīgi nebija dzīvojuši. Materiālā labklājība bija masveidīga. Materiālā labklājība būtiski atsaucās uz
latviešu uztura sastāvu un apjomu. Gaļa, piens, siers, maize, kartupeļi bija
lēti un bija pieejami ikdienā visiem sociālajiem stratiem. Un, lūk, vēl kas! Citāts
no kāda medija par tipisku parādību XX gs. nogalē un tagad: “Cilvēki ēd,
piemēram, milzīgas porcijas ar ceptu gaļu un kartupeļiem, kas peld taukos, un
pa virsu vēl uzlej treknu miltu mērci, lai gan nestrādā smagu fizisku darbu ["6.oktobra paaudze" kā inteliģences atvases !?],
kurā uzņemtās kalorijas varētu sadedzināt. Tad nav jābrīnās, ka ķermeņa svars
pieaug un piemeklē citas nedienas”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru