Negaidītais secinājums

“Negaidīto secinājumu” stimulēja “Delfos” 2019.gada 25.janvārī izlasītā ziņa: "Esam rekordisti ar publisko iepirkumu karteļiem, izskatās, ka visas nozares ir ar to inficētas," piektdien preses konferencē par Konkurences padomes (KP) pērn paveikto teica KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama”. Dotā ziņa nav pārsteigums. Bet vai tad varēja būt savādāk? Nevarēja! Kriminālajā kapitālismā, kas ļoti sajūsmina latviešu gaiši pelēko un pašlepno varas inteliģenci, var būt tikai organizētā noziedzība (karteļi). Kriminālajā kapitālismā noziedzība ir visu valstisko izdarību pamatā. Turklāt ir izdiedzēta jauna noziedznieku paaudze. "6.oktobra paaudzē", kura ir nākusi pie varas, ir ne tikai dauni, pederasti, šarlatāni, bet arī patoloģiski noziedznieki - bordāni, juraši, strīķvieples, kaimiņi, gobzemblēži, petravičblēdes. Var droši apgalvot, ka latvieši ir pelnījuši noziedznieku karteļus, jo latvieši nekad nav cienījuši un atbalstījuši gudrus un godīgus cilvēkus. Latvieši atbalsta tikai cilvēciskos atkritumus. Tāpēc pelnīti ir dzīvot atkritumu dižkartelī. Protams, nākas domāt par izeju no tāda stāvokļa. Un, lūk, šajās pārdomās ir radies “negaidītais secinājums”. Kriminālā kapitālisma iespējamību nodrošina inteliģences masveidīgais atbalsts. Savukārt tāds melns atbalsts ir iespējams vienīgi relatīvi neattīstītā populācijā – amorālā un intelektuāli bālā populācijā, kurai organizētā noziedzība (karteļi) nesagādā nekādus pašpārmetumus, vainas un kauna apziņu, bailes no soda. Faktiski organizēto noziedzību (vispār – masveida noziedzību) veicina LR pastāvošā “demokrātiskā” iekārta un tās funkcionēšanas formas. Šajā gadījumā valsts iepirkuma forma, kas pašlaik eksistē Latvijā un ko latvieši ir pārvērtuši par noziedzības placdarmu. Tāds noziedzības placdarms nebija padomju laikā – sociālistiskajā valstiskumā. Padomju laikā latvieši nevarēja lepoties ar masveida zagšanu, masveida organizēto noziedzību. “Negaidītais secinājums” ir šāds: relatīvi neattīstītai etniskajai populācijai piemērotākā pārvaldīšanas forma ir sociālistiskais valstiskums, kad visu kārto pati valsts – veic iepirkumus, organizē ražošanu utt. Relatīvi neattīstītām populācijām neder “demokrātiskais” valstiskums, kuru tagad imitē Latvijā. “Demokrātiskais” valstiskums ir veicinājis masveida noziedzību. Cilvēkiem nevar ļaut pašiem kārtot dažāda veida valstiskos darījumus bez pašas valsts tiešas līdzdalības. “Demokrātiskajā” valstiskumā cilvēki nespēj nodrošināt godīgu konkurenci valstisko funkciju realizācijā. Tātad loģisks ir šāds negaidīts secinājums: jo relatīvi neattīstītāka populācija, jo lielākai ir jābūt valsts tiešajai darbībai bez “demokrātiskuma” tēlošanas, kas nenotiek sociālistiskajā valstiskumā un tādējādi nepieļauj etnosa masveida morālo deģenerāciju. Relatīvi neattīstītai tautai piemērotāks ir sociālisms, bet nevis kapitālisms. Tas varētu būt valstiski nacionālais sociālisms; atšifrējumā tas būtu valsts realizēts sociālisms (kā sociālā taisnīguma doktrīna) nacionālo (tautas) interešu labā.