Terminoloģiskā nesaudzība

Jau labu laiku pirms “6.oktobra paaudzes” politiski prioritārās pozīcijas ieņemšanas Latvijas nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums ar noziegumu brīvību nebija pelnījis terminoloģisko saudzību – korektu, politkorektu, tolerantu, taktisku, pieklājīgu  vārdu izvēli. Jau agrāk Latvijas kriminālā kapitālisma vērtējumos neiederējās eifēmismi – vārdi vai teicieni, kurus lieto kāda rupja vārda vietā. Tagad, kad bezjēdzīgajā praktiskajā darbībā katru dienu sevi apliecina “6.oktobra paaudze”, konkrēti atspoguļojot savu fundamentālo nevērtību valsts lietās un, visnepatīkamākais, nepārtraukti demonstrējot savu morāli netikumisko seju, par elementāri pieklājīgu valodu vairs nekādā gadījumā nevar būt runas. Lietas un parādības ir jāsauc visnesaudzīgākajos vārdos, kādus drīkst lietot publiskajā telpā, neizmantojot vienīgi necenzētu leksiku. Tāpat atklāti un nesaudzīgi ir jāraksturo latviešu tautas kolektīvais stāvoklis. To liek darīt “6.oktobra paudze” un tās atbalstītāju masas. Nekādā gadījumā vairs ilgāk nedrīkst ignorēt to apstākli, ka latviešu tauta tagad sastāv no vienas pilnīgi nevērtīgas paaudzes, vienas pusnevērtīgas paaudzes un tikai no vienas paaudzes, kuras darbībā, uzvedībā un komunikācijā ir saglabājusies cilvēciski cienījama stāja. Terminoloģiskā divkosība, terminoloģiskā demagoģija, terminoloģiskā neprecizitāte un amoralitāte var vienīgi pasliktināt latviešu tautas stāvokli.