Komentēšanas bezjēdzība

Komentēšanas bezjēdzība ir sasniegusi kulmināciju. Vietējo politisko fīreru izteikumu komentēšana jau no paša sākuma nevarēja būt produktīva nodarbošanās, jo nebija nekādas izredzes uzlabot latviešu “politiķu” retorisko kvalitāti. Latvijas “politiķi” ir indivīdi bez spējas mācīties un labot pieļautās kļūdas. Tagad, kad uz politiskās skatuves ir uzlīdis ļoti aprobežots un profesionāli neizglītots ebrejs ar spēju vienīgi no sevis izdalīt pilnīgi aplamus un glamūrīgus pseidointelektuālos izdalījumus, Latvijā palikušo latviešu diagnosticētai oligofrēnijai ir masveida vēriens, interneta komentāri kļuvuši oligofrēnijas pacientu nacionālā klīnika, komentēšanas bezjēdzība ir sasniegusi galējo robežu un vispareizākais ir pārtraukt rakņāties “politiķu” atkritumu kalnā. Būtu labi, ja šī idiotiskā fragmenta komentārs būtu pēdējais, cenšoties no regulāras komentēšanas atturēties. No “Dienas” citētais idiotiskais fragments ir šāds: “Jaunievēlētais Valsts prezidents, kurš līdz šim pildīja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pienākumus, Egils Levits intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma dienā pēc ievēlēšanas norādīja: "Neraugoties uz to, ka daudzi cilvēki uzskata, ka Latvija nav tiesiska valsts, mēs esam tiesiska valsts. Ja mēs nebūtu tiesiska valsts mēs nevarētu būt ES. ES var būt tikai tiesiskas valstis." Tomēr Levits arī atzina - tiesiskumam ir dažādas kvalitātes, un "mums šī kvalitāte nav tā optimālākā". Pirmkārt, neviens normāls cilvēks XXI gs. nemēģinās pateikt, kas ir “tiesiska valsts”, jo šis salikums var noderēt tikai priekš filistriem kādā demagoģiskā izteikumā. Otrkārt, pilnīgas muļķības ir apgalvot, ka “tiesiska valsts” bija kritērijs LR uzņemšanai ES. Uzņemšana notika, izpildot ASV pavēli. Treškārt, tiesiskumam nevar būt “optimāla kvalitāte” un tiesiskums nedrīkst funkcionēt kā optimāls fenomens. Tātad izdevīgs (optimāls) attiecīgajos apstākļos; tātad tāds tiesiskums, kas kādam ir visizdevīgākais, visatbilstošākais, visefektīvākais tiesiskums. Ebreja tiesiskuma interpretācija liecina par dziļu amorālismu un profesionālo mežonību. Protams, liecina par manieri smalki, visgudri, eleganti izteikties, kas vienmēr ir totāli aprobežotu indivīdu mānija un atklāj viņu neizglītotību, neinteliģenci. Un pats par sevi saprotams, ka totāli aprobežots, neizglītots, neinteliģents tips valsts augstā amatā var būt tikai šīs valsts apkaunojums. Par tiesiskumu pēcpadomju Latvijā vispār nav vērts runāt, jo noziegumu brīvība triumfē jau 30 gadus.