Latvijas universitātes drausmīgā skandāla sakarā aktuāls
ir kļuvis viens varas metodoloģijas elements. Varai ir sava metodoloģiskā bāze –
metožu kopums, vispārīgo principu sistēma, kas palīdz iegūt varu un saglabāt
varu. Ja šo kopumu, sistēmu vai tās atsevišķus elementus neņem vērā, tad varu
var ātri zaudēt. Runa ir varas metodoloģisko elementu vārdā “apdraudējuma
likvidācija”. Ja vara sastopas ar apdraudējumu (iespēju zaudēt varu), tad
nekavējoties ir jālikvidē apdraudējums. Tas ir jādara bez kavēšanās, bez žēlastības
un maksimālā veidā, lai tiktu pilnīgi izslēgta apdraudējuma restaurācija.
Jārīkojas ir ātri, bez liekas vilcināšanās, nevajadzīgiem disputiem. Ja tas tā nenotiek, tad tas liecina par varas elites degradāciju. Dotajam elementam
(“apdraudējuma likvidācijai”) ir plaša vēsturiskā prakse - gan ar pozitīviem
piemēriem, gan ar negatīviem piemēriem. Visjaunākajos laikos negatīvs piemērs
ir Krievijas impērija. Tā gāja bojā 1917.gadā pamatā tāpēc, ka netika izmantots
elements “apdraudējuma likvidācija”. Cars vilcinājās, izrādīja mazdūšību,
nelikvidēja liberālās kompradoru buržuāzijas līderus, partijas utt. Cara
neizlēmība noveda Krievijas impēriju līdz sabrukumam. Pozitīvs piemērs ir Ķīna,
kuras varas struktūras nekavējoties un bez žēlastības likvidēja varas apdraudējumu
– sava veida “perestroiku” (Rietumos saka – “demokratizāciju”) 1989.gadā. Kā
zināms, visai drīz sākās Ķīnas ekonomiskās attīstības bums. LU skandāla sakarā
vajadzēja nekavējoties likvidēt varas morālo apdraudējumu. LU skandāls apdraud
varas morālo autoritāti. Un tas ir sen zināms, ka vara bez morālās autoritātes
var pastāvēt vienīgi ar zobenu, automātu, tanku palīdzību. Latvijā valdošā
kliķe pastāv ar latviešu tautas “miljona” uzpirkšanas palīdzību (masveida
zagšanas pieļaušanu). Tāpēc vara neizmanto elementu “apdraudējuma likvidācija”.
LR valdošā kliķe nebaidās zaudēt autoritāti, jo tai nekad nav bijusi
autoritāte. LU skandāla operatīvā nelikvidēšana neapdraud varu. LU skandālam visnepatīkamākās
sekas ir tautas deģenerācijas kāpināšana, veicinot tautas morālā pagrimuma
intensitāti un apjomu. Tauta mācās no “akadēmiskās sabiedrības”. Par to var
nešaubīties. Tauta ir talantīga un jau ir tik daudz apguvusi, ka grūti ir
pateikt, kuri Latvijā pašlaik ir procentuāli vairāk – nelietības atbalstītāji
jeb nelietības nosodītāji.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru