Aktuāls kļūst kriminālā kapitālisma salīdzinājums Krievijā un Latvijā.
Daudzi materiāli liecina, ka Latvija izvirzās priekšgalā kriminālā kapitālisma
saglabāšanā. Krievijā, piem., organizētā noziedzība ir manāmi apvaldīta,
oligarhi ir nostumti malā, ebreju ideoloģiskā un politiskā "5.kolonna"
tiek apspiesta, ebreju "biznesmeņi" ierobežoti, Krievijai nav valsts
parāda, kuru tā nevarētu tūlīt dzēst, Krievijā noziegumos pieķērts valsts
darbinieks momentā tiek atlaists no darba (LR Valsts bankas prezidents ir pasaulē
slavens noziedznieks), bet pats galvenais - Krievijai ir politiskā
suverenitāte, no kuras latvieši ar prieku atsacījās 2003.g. Vēl ir būtiski tas,
ka Krievijā ir stabila patriotiskā inteliģence ar ļoti gudriem un pat ģeniāliem
cilvēkiem, kā arī tautas masas neatbalsta neliešus, kas Latvijā ir liela un
strauji progresējoša nelaime. Krievijas valdībai, politiskajai elitei nevar
pārmest iracionālismu, absurda klātbūtni (mūsmājas “6.oktobra paaudzes” veiktos
“583 darāmos darbus”). Krievijas vadošā universitāte nekad nav atbalstījusi
“Boloņas procesu”, Krievijas vispārējā izglītībā netiek murgots par “kompetenču
izglītību”. Atšķirības ir paškritikas ziņā. Krievijā ir sastopams pamatīgs
slānis ar analītiski paškritiskiem materiāliem par elites darbības nepilnībām,
kļūdām. Latvijas varas inteliģencē paškritiskums neeksistē. Toties
pašslavināšanās jau ir ieguvusi kariķējošu pakāpi: “Улманис: пока
есть Бог на небе, будет существовать латышское государство и латышский народ”
(G.Ulmanis 2019.g.12.septembrī).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru