Lai tauta savās izdarībās atbrīvotos no „pēdiņām”, jāņem ir vērā vēsturiski
determinēti faktori un zināmi mūsdienu nosacījumi. Tā tas, sākot ar tautas
vadošo daļu, spēku, līderi, formālo un neformālo vadoni; respektīvi, tautas vadošo
šķiru, kas kapitālismā skaitās buržuāzija, kaut gan jautājums par tās idejisko
un stratēģisko patstāvību ir diskutabls jautājums Rietumu civilizācijas tajās
zemēs, kurās netika iznīcināta aristokrātija. Buržuāzijas ģenēze zinātnē ir izprasta.
Buržuāzijas pamatlicēji neietilpa nevienā kastā vai bija zemākā stāvoklī par
zemniecību. Buržuāzija galvenokārt radās no karavīru kastas kalpiem – gļēviem un
slinkiem tipiem, parazītiem un liekuļiem, kuri uzurpēja starpnieku funkcijas
starp augstākajām kastām. Tipisks topošās buržuāzijas tēls ir Sančo Panso no
slavenā romāna. Vairāku paaudžu laikā buržuāzija ieguva to veidolu, kāds tas
tai ir mūsdienās. Buržuāzijai izdevās pārņemt varu un to saglabāt līdz šai
dienai. Demogrāfiskās pārejas laikā Rietumu civilizācijā sākās strauja sociālās
stratifikācijas pārkārtošanās. Tā būtiski attiecas arī uz buržuāzijas
perspektīvām, jo tai ir radies enerģisks konkurents – finansu spekulatīvā
kapitālisma ģenerētā jaunā sīkburžuāzija, kurai ir milzīgi finansu resursi un
kura tiecas dominēt sociumā, izmantojot sociumā konstatējamo negatīvo
konverģenci – dažādu sociālo grupu attālināšanos vienai no otras materiālā
stāvokļa kraso atšķirību rezultātā. Atsevišķa problēma Rietumu civilizācijā ir
bijušo sociālisma zemju sociālā stratifikācija. Tas visvairāk attiecas uz
tautām bez aristokrātijas un buržuāzijas. Šo tautu ģeopolitiskie saimnieki
uzspiež kapitālistisko dzīves modeli, kā ieviešana noteikti nevar būt gluds
process bez aristokrātiskām un buržuāziskām tradīcijām. Šīs tautas ir
dzīvojušas tikai saskaņā ar masu komunikācijas un masu kultūras normām un
vērtībām. Bet tas nozīmē aklu, ģenētiski nosacītu bezierunu paklausību jebkurai
politiskajai varai, kas ģeopolitiskā jūga apstākļos turklāt papildinās ar kompradoru
aktivitātēm, jo no bezkvalitatīvās biomasas nav grūti aicināt talkā ārvalstu
atbalstītājus un aģentus. Tautas izdarībās „pēdiņas” ir populāras dominējošās
divdomības dēļ: visi ir neapmierināti ar varu, taču visi balso par šo varu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru