Pašlaik kolaboracionista (dzimtenes nodevēja) statuss var
būt tikai tiem indivīdiem, kuri kalpo ārējam spēkam - Latvijas Republikas ģeopolitiskajiem
saimniekiem ASV, NATO un Eiropas Savienības valdībai. Šie indivīdi ir uzskatāmi
par dzimtenes nodevējiem, jo viņi apzināti nedarbojas savas tautas/dzimtenes
interesēs. Tos indivīdus, kuri darbojas Latvijas Republikas valsts, pašvaldības
un citās struktūrās par kolaboracionistiem nevar uzskatīt. Viņi nav dzimtenes
nodevēji. Viņi tagad kalpo dzimtenei tāpat kā to viena daļa darīja padomju
laikā. Un nav svarīgi, kā tiek vērtēta dzimtenes politiskā iekārta padomju
laikā un pēcpadomju laikā. Abos laika periodos dzimtene nemainās. Cita lieta,
kā cilvēks izturas pret kalpošanu dzimtenei, ņemot vērā politisko iekārtu. Ja cilvēks
neatzīst attiecīgo politisko iekārtu un nevēlas ar to sadarboties, tad viņš nav
dzimtenes nodevējs. Dzimtenes nodevējs iegūst skaisto statusu tikai tad, ja
kalpo ārējam spēkam tiešas (3.Reiha) okupācijas gadījumā jeb ģeopolitiskās
okupācijas gadījumā, kas attiecas uz pēcpadomju Latviju.
piektdiena, 2019. gada 29. novembris
ceturtdiena, 2019. gada 28. novembris
Tagadnes intonācija
Tiekoties ar vārdiem „antropoloģiskā katastrofa”, cilvēki
var domāt, ka tas uz viņiem neattiecas. Tas attiecas uz filosofiem un sociālo zinātņu
speciālistiem; varbūt attiecas uz trako māju iemītniekiem. Parasti cilvēki
domā, ka uz viņiem attiecas vienīgi tas, kam ir pievienota attiecīgā norāde –
informatīvs paziņojums. Tādējādi antropoloģiskā katastrofa uz viņiem attieksies
tikai tādā gadījumā, ja kādai parādībai būs pievienota uzlīme „Antropoloģiskā
katastrofa” vai kādam cilvēkam uz pieres būs uzrakstīts „Antropoloģiskā
katastrofa”. Tā ir naiva un pašapmānīga izpratne. Teiksim, ne “nācijas tēvam”
un Kariņam, ne VVF un Mūrniecei, ne Muižniekam un Druvietei, ne Kaimiņam un
Gobzemam, ne Rinkēvičam un Rimšēvičam, ne Kulei un Rozenvaldam, ne Kursītei un
Cimdiņai uz pieres nekad nekas netiks uzrakstīts. Mūsu valsts prezidenta
un ministru prezidenta, deputātu un ministru, profesoru un akadēmiķu lēmumus un
darbus nekad nerotās grifs „Antropoloģiskā katastrofa”. Par antropoloģisko
katastrofu reāli liecina viņu garīgā struktūra un viņu izdalījumu saturs un
forma. Latvijā ar antropoloģisko katastrofu tiekamies katru dienu. Tā ir sērga,
kas ir pārklājusi visu kultūru – cilvēku darbību, uzvedību, komunikāciju. Ar
antropoloģisko katastrofu katru dienu netiekas vienīgi prātīgie un laimīgie
cilvēki, kuri var atļauties dzīvot relatīvi izolēti dabas vidē un tāpēc
komunicē tikai ar dzīvniekiem, putniem. Ikdienā ar antropoloģisko katastrofu
tiekamies tad, kad lasām, klausāmies, skatāmies kādu vietējo mediju, darbā,
veikalā, iestādē, firmā, uz ielas nepatīkami saduramies ar iracionālu,
aloģisku, idiotisku, kretīnisku, šizofrēnisku, nekaunīgu, negodīgu, hēdonisku,
superpragmātisku un antigarīgu domu gaitu, rīcību, uzvedību. Tās visas ir
antropoloģiskās katastrofas spilgtākās izpausmes, kas ik uz soļa tagad
funkcionē bez paskaidrojošiem uzrakstiem un uzlīmēm visur tur, kur čupojas “kultūrnācijas”
ilgtspējīgi valstsgribošie hominīdi. Saprotams, Latvijā ar antropoloģisko
katastrofu vispamatīgāk un visregulārāk tiekas nelaimīgie, kuri ir spiesti
sekot līdzi un iedziļināties „valsts” politiskajos procesos un konkrētu politisko
kadru izdarībās. Šajā jomā antropoloģiskā katastrofa atspoguļojas ļoti
griezīgi. Tam, ar ko tagad sastopamies katru dienu, acīmredzot vispiemērotākais
ir transcendentālais izskaidrojums. Proti, Dievs latviešu tautai atmaksā par
tās mūžseno patoloģisko naidu pret godīgākajiem un gundrākajiem cilvēkiem.
Latvieši visvairāk ienīst un vajā godīgākos un gudrākos tautiešus, pret viņiem
agresīvi vēršoties jebkurā izdevīgā situācijā. Bet tas nevar palikt bez sekām.
Un sekas ir briesmīgas. Katras tautas dzīvi vada tās garīgais avangards –
inteliģence un intelektuālā elite. Avangards organizatoriski formē tautas
gaitas un piepilda ar saturu tautas apziņu. Tautas avangards ir tautas galva.
Ja tautai nav avangarda, tad tauta ir bez galvas. Ja tauta nerūpējas par avangarda
izveidošanu, tad tautai ir jāsamierinās ar dzīvi bez galvas. Latviešu tautas
dzīve ir dzīve bez galvas. Visur avangardu tēlo kretīni, muļķi, zagļi, blēži,
šarlatāni, alkātīgi parvēniji, nelimitēti karjeristi. Visur,- jebkurā dzīves
segmentā! Tajos vēsturiskajos periodos, kad latviešu tautu pieskatīja vācu un
krievu elite, latviešu tauta neizjuta galvas trūkumu. XX gs. 70. gados pat
sasniedza materiālās un garīgās kultūras kulmināciju tautas vēsturē. Tajos
periodos, kad latviešu tauta ir palaista savvaļā, galvas trūkums pārvēršas tautas
katastrofā. Citādāk tas nevarēja notikt, jo tauta pati ir vainīga, un Dievs
tagad tai liek dzīvot morālās un intelektuālās elles mocībās par tautas milzīgo
grēku – patoloģisko naidu pret etnosa godīgākajiem un gudrākajiem cilvēkiem.
pirmdiena, 2019. gada 25. novembris
Sekas
Kaislības ap emocionālajiem latviešiem jaunāko eksaltēto
tēmu "atlaist Saeimu" manāmi pierimst (2019.g.25.XI). Protams, saruna
nebija ne priekšmetiska, ne konceptuāla, ne analītiska. Bija tikai stulbs
kliedziens "atlaist Saeimu". Jautājumi, kas būs pēc tam, kuri nāks
viņu vietā, kā izmainīsies tautas dzīve, kāda būs valsts iekārta, neeksistē.
Tas ir loģiski. Latviešu inteliģence ir smirdīgs puveklis. Latviešu smirdošā
inteliģence nav spējīga ne atzīt kriminālo kapitālismu, ne fiksēt kriminālā kapitālisma traumātiskās sekas -
nacionālo katastrofu. Latviešu tauta kā sociāls kopums vairs neeksistē. Eksistē
tikai individuālistiskas grupas ar savu dažāda profila egoismu, varas tīksmi,
alkātību, stulbuma nokrāsu. Neeksistē sapratne, ka 85.-87.g. ievadītās katastrofas
sekas ir smirdīgā inteliģence un tās produkcijas fragments nekur nederīgā
"6.oktobra paaudze" ar tās "politisko avangardu"
(13.Saeimas gudro galvu vairākumu). Sekas ir acīmredzamas tiem, kuri vēlas
redzēt dzīves īstenību. Sekas ir garīgās, antropoloģiskās, sociālās, kultūras,
politiskās, valstiskās, reliģiskās. Vistraģiskākās sekas ir tas, ka par 13.Saeimas deputātu vairākuma
drausmīgo cilvēcisko kvalitāti nekas labāks nevar būt. Var būt tikai vēl
sliktāks vēlēšanu rezultāts.
sestdiena, 2019. gada 23. novembris
Tauta
2019.gada novembrī sakarā ar latviešu emocionāli ģenerēto
vēlēšanos atlaist Saeimu atkal uzvirmo senā kaite par tautas nevainību. Tautas
jēdziens ir viens no pretrunīgākajiem jēdzieniem. Tas ir demagoģijas klasisks
elements, sava veida mitologēma masu apziņā. Herders teica, ka “Tauta ir Dieva
domas”. Tiek atzīts, ka tautā ietilpst arī mirušās paaudzes un nākotnes
paaudzes. Galvenie politiski ideoloģiskie kompleksi ļoti rezervēti izturas pret
tautas jēdzienu. Marksisms priekšroku dod šķiras jēdzienam. Liberālisms akcentē
indivīdus, kuru summu var dēvēt par tautu. Mūsdienu demokrātija rūpējas par
minoritātēm un pret tautu izturas kā pret minoritāšu apspiedēju, totalitārisma
avotu. Speciālajā literatūrā ir dziļi kritizēta prakse konstitūcijās ierakstīt
tautu kā valsts suverēnu. Tāda rīcība ir izpatikšana masām un manipulatīvs
paņēmiens, un principā nekad reāli neeksistē, bet ir nevajadzīgu idejisko
kolīziju iegansts. Atruna “politiķi” ir vainīgi, bet “tauta” ir nevainīga ir
viena no odiozākajām atrunām neattīstītā politiskajā apziņā. Atrunas odiozumu
kāpina fakts, ka “politiķus” praktiski deleģē “tauta”, bet nevis “Pēteris
debesīs”, Putins, krievi, latviešu jaunie draugi hotentoti. Aizbildināšanās ar
“tautas” nevainību ir tipiska izvairīšanās no atbildības. 2018.g. 6.X nobalsoja 844925
vēlētāji. Sanāk, ka šis kopums (citiem vārdiem, tauta) nav ne pie kā vainīgs. Par tautas likteni esmu publicējis eseju ciklu “Tautas pēdējā
fāze” (2019.g., 1-5).
ceturtdiena, 2019. gada 21. novembris
Par 13.Saeimas atlaišanu
Tie nedaudzie latvieši, kuri “kultūrnācijas” nomācošā vairākuma
primitīvajās un zombētajās smadzenēs nebauda neviltotu patriotu cieņu, tiek
noklusēti, apsaukāti par “kremliniem” un pat lamāti par “valsts nodevējiem”,
saprotams, pret Saeimas atlaišanu izturas vēsturiski objektīvi; proti, viņi
Saeimas atlaišanas jēgu saskata vienīgi tad, ja tiek likvidēts LKP/VDK morālo
kastrātu, nacionālo nodevēju un nacionālo laupītāju Latvijas Republikas
simulakrs un tā vietā nodibināta suverēna un valstiski īsta Latvijas Republika,
pilnā mērā atsakoties no 30 gadus ilgā kriminālā kapitālisma noziegumu
brīvības, organizētās noziedzības, okupācijas karaspēka utt. Iegriba atlaist
13.Saeimas deputātus un viņu vietā ievēlēt jaunu parlamenta sastāvu,
neapšaubāmi, ir līdzšinējās politiskās iekārtas atbalstīšana, bet nevis velme
radikāli pārkārtot tautas dzīvi atbilstoši Homo sapiens esamības
elementāriem nosacījumiem. Kā rakstīju esejā, aktuāli ir divi
jautājumi. Vai latvieši ir spējīgi dzemdēt politisko spēku, kas gribētu
nodibināt īstu Latvijas Republiku, un vai latvieši sev vispār vēlas politisko
spēku, kas likvidētu tautas miljonam tīkamo masveida zagšanu, tautas miljonu morāli
veldzējošo politisko verdzību Briselei, NATO, ASV? Taču ne mazāk aktuāli
ir vēl divi jautājumi: vai latvieši vispār ir spējīgi savai pārvaldībai deleģēt
cilvēciski cienījamas personas? Ja tas nenotika 30 gadus, kā tas var notikt
2020.gadā? Viss liecina par noliedzošu atbildi uz dotajiem jautājumiem. Sabiedriskajā domā nekas
neliecina par latviešu tautas vēlēšanos tikt vaļā no kriminālā kapitālisma
iekārtas. Sabiedriskajā domā sastopamie “viedokļi” izraisa šausmas par tautas
miljona (inteliģences) garīgo stāvokli. Ne tikai “pietiek” komentārus un
aizvadītajā laikā arī tekstus pievemj kaut kādi latviešu himēriski briesmoņi.
Tādi himēriski briesmoņi ir arī citos medijos. Viņu jaunākais sasniegums ir
necenzētu vārdu plūdi. Prevalē idiotiska pozīcija: 13.Saeima jāpadzen, un tad
viss būs labi. Kriminālā kapitālisma kritika neeksistē un aicinājums to
likvidēt neeksistē. Netiek apspriesta nacionāli noziedzīgā valdošā politiskā
iekārta kā sistēma, kura ir jālikvidē, jo visu nelaimju sākums ir noziedzīgajā
sistēmā, bet nevis tās elementā – parlamenta sliktajā sastāvā. Netiek saprasts,
ka jauns parlamenta sastāvs neko nedos un viss turpināsies pa vecam.
Turpināsies organizētā noziedzība, LR joprojām nebūs neatkarīga valsts, Latvijā
atradīsies okupācijas karaspēks utt. Enerģiskā un gaišā “kultūrnācija” cer
savākt 154 865 parakstus. Taču tas nenotiks! Nekādi nav ticams, ka
“kultūrnācijā” pašlaik vispār ir 154 865 daudzmaz politiski aktīvu un politiski
saprātīgu cilvēku. Līdz 2019.g. 21.novembrim bija parakstījušies 33 tūkstoši,
un parakstītāju skaits sāka strauji sarukt. Noteikti ir jāņem vērā latviešu
mentalitātes specifika. Pirmkārt un galvenokārt ir jāņem vērā latviešu emociju
dinamika, emocionalitātes tādas īpašības kā afektācija un ekspansivitāte. Plaši
ir novērojama emocionalitātes prioritāte, draudoši apsteidzot prāta
racionālismu un prāta konstruktivitāti. Dzīves interpretācijā dominē emocijas,
bet nevis intelekts. Latvieši strauji reaģē, taču arī strauji zaudē interesi un
strauji pievēršas kādam citam emocionalitātes uzplūdu priekšmetam. Saprotams,
tādi cilvēki ir viegli zombējami un viegli ideoloģiski vadāmi. Praktiski nekādi
nav iespējams uzmanības centrā noturēt vienu tēmu veselu gadu. Tikai dažas
dienas, apmēram vienu nedēļu...
pirmdiena, 2019. gada 18. novembris
Jauna darba uzvara
Latviešu tautas lepnums, tautas lielākie
izdzimteņi, cilvēces kropļi interneta troļļi valsts svētkus sagaida ar jaunu
darba uzvaru – necenzētu vārdu plūdiem portālos “pietiek”, “nra.lv” un citur.
Vēl nesen necenzēti vārdi komentāros nebija. Acīmredzot portālu saimnieki ir
padevušies vispārējai latviešu tautas deģenerācijai. Tas ir saprotams, ja jau
psihiatru pārliecībā pat parlamentā ir daudz alkoholiķu un psihiski slimu
primātu. Latviešu tautas mēsli tagad ir lielākie latviešu tautas dzīves
noteicēji. Un kāpēc lai latviešu tautas mēsli nelietotu necenzētus vārdus! Kurš
viņiem to var aizliegt, ja latviešu tautas parlamentā ir impecili un dzērāji?
Lūk, neliela vienā dienā dažās stundās apkopota kolekcija (atvainojos
normālajiem lasītājiem, diemžēl ir jācitē “konkrēti” piemēri).
“Zajebal tu ar savu tiršanu! Vai tu ari domā, ka valsczsgribas kluci nositīs pie sinagogas Latvijā?
Freimantāl, tava d-i-r-s-a deg
klusē par to, ka Saeima nepilda likumu! Pizģec! Kas notiek?
Kaut tev metamais nestāvētu, mērgli!
Diždirsējs Kariņš un žids visu nodirsīs
Uh, kā man gribās pasūkāt tavu pim.. ! Drīkst?
pamēģini labāk pats savu!”
“Zajebal tu ar savu tiršanu! Vai tu ari domā, ka valsczsgribas kluci nositīs pie sinagogas Latvijā?
Freimantāl, tava d-i-r-s-a deg
klusē par to, ka Saeima nepilda likumu! Pizģec! Kas notiek?
Kaut tev metamais nestāvētu, mērgli!
Diždirsējs Kariņš un žids visu nodirsīs
Uh, kā man gribās pasūkāt tavu pim.. ! Drīkst?
pamēģini labāk pats savu!”
sestdiena, 2019. gada 16. novembris
Sociālā šizofrēnija
Sociālā šizofrēnija strauji kļūst latviešu etniskās
identitātes iezīme. “Prāta saskaldīšanās” loģiski un saturiski nesavienojamās
daļās kļūst masveidīga. Īpaši “6.oktobra paaudzē”. Liela nozīme ir ideoloģiskajiem
meliem izglītībā un medijos, nestāstot patiesību par dzīves realitāti un
vēstures notikumus atspoguļojot nepatiesā veidā. Lūk, daži 2019.gada novembra
piemēri. Interneta komentāros sakarā ar aptauju par attieksmi pret valsti: “Lepojos, ka esam brīvi (!?) no krievijas skavām, bet
sarūgtina tas, ka neesam atbrīvojušies no pēcokupācijas sekām.” Turpat līdzās
ir šāds materiāls: “Komercreģistrā reģistrēti 14 jauni uzņēmumi, deviņi no tiem
– Rīgā. Pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir
"Klauģu muiža Re", kura patiesā labuma guvējs norādīts krievu
miljardieris Pjotrs Avens, liecina "Lursoft" informācija.” Daudzi
sociālās šizofrēnijas fani nezina vai negrib atzīt faktu par Krievijas būtisko
klātbūtni LR arī pēc PSRS sagraušanas. Jurmālu jau sen ir “okupējuši” krievi,
Krievijas ebreji. Tādu smalku faktu, ka “otrajā” LR turpinājās PSKP/VDK morālo
kastrātu vara, arī ļoti daudzi cilvēki nesaprot vai negrib saprast, vēloties
dzīvot šizofrēniskā atmosfērā. Neapšaubāmi, sociālās šizofrēnijas spožākais
piemērs ir “valstsgribas” zemiskā tēlošana, kad īsta LR kā suverēna valsts
nemaz nav pastāvējusi pēc PSRS sagraušanas. Sociālā šizofrēnija jau pašlaik
sprēgā saistībā ar jaunāko kaislību atlaist Saeimu. Atlaidīs, bet tas, kas būs
pēc tam, nevienu neuztrauc. Nav centieni radīt jaunu politisko spēku. Bet bez
tā taču nekas nevar mainīties uz labo pusi. Būs atkal vēlēšanas, un tajās “kultūrnācija”
atkal atbalstīs kārtējo mēslu porciju.
trešdiena, 2019. gada 13. novembris
Portrets
Latviešu pelēko zvirbuļu (“caurmēra latviešu”) portrets ir
komplicēts. Tas nav vienvirziena, vienas krāsas un otas viena triepiena rezultāts.
Latviešu mietpilsoņi nav tikai mietpilsoņi – tā teikt, vienkārši muļķi ar
primitīvu apziņu. Latviešu muļķu satelīts ir kaut kāda idiotiska
pašpārliecinātība, iedomība, augstprātība, nelietība, savējo nicināšana un
graušana, agresīva visgudrība, stulba domāšana, nespēja saskatīt galveno,
nepateicība, zemiska gatavība atbalstīt jebkuru amoralitāti un tāpēc
nekaunēšanās apgalvot, ka 2+2=5. Latviešu mietpilsoņiem nekas nav svēts (arī
brīvība, neatkarība, suverenitāte), un viņi spēj vienīgi lišķīgi tēlot
svētuļus. Citās tautās muļķi parasti neatbaida, nekaitina, neizraisa pretīgumu,
dziļu nepatiku. Ar latviešiem tā nav. Muļķi atbaida, kaitina, izraisa
pretīgumu, dziļu nepatiku. Bet vispār – latvieši mostas! Sākusies latviešu īstā
“atmoda”! Latviešu pelēkie zvirbuļi ir sākuši masveidā apzināties, ka ir
principā nekur nederīgs antropoloģiskais materiāls, kas ir šķērslis cittautiešu
ceļā Latvijā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)