otrdiena, 2018. gada 31. jūlijs

„Normāla cilvēka” viedoklis



30.07.2018 16:05 „Delfos” komentāru ierakstīja anonīms „normāls cilvēks”: „Jebkuram (!?) normālam cilvēkam tāpat ir skaidrs, ka nesāks latvieši pēkšņi (!?) un masveidā (!?) taisīt augšā pa 6+ (!?) bērniem! Tā nenotiek arī daudz bagātākās valstīs. Bērnus bariem ražo nabagi aiz garlaicības (!?) un citu interešu (!?) trūkuma. Tātad nav mums reāli savairoties (!?) pietiekami ātri, lai aizņemtu visu dzīves telpu un neatstātu vietu iebraucējiem. Tāda tendence ir visās pārtikušajās valstīs un arī mums tā jāuztver kā neizbēgamā (!?) perspektīva. Jautājums vairs nav kā neielaist iebraucējus, bet kā pašiem sev un saviem bērniem (!?) nosargāt iespējami vairāk labumu (!?). Tieši tik vienkārši...(!?) Piemēram, Anglijā, Norvēģijā, Vācijā utt. vietējie neviens neies strādāt par minimālo algu vai tuvu tai... Tas un valoda arī ir faktiski labākais (!?) ko varam izcīnīt ...”. Domājams, to raksta latviešu jaunās paaudzes pārstāvis, kurš zina, kas notiek pasaulē. Cilvēks zina, ko raksta. Viņš zina, ka tāds viedoklis ir daudziem, precīzāk – „jebkuram normālam cilvēkam”. Turklāt cilvēks zina, ka diskusijas nav iespējamas un nav vajadzīgas. Dotajam viedoklim ir maksimāla autoritāte. Par „normālā cilvēka” viedokli būtu daudz kas sakāms. Protams, vispirms nākas pievērst uzmanību frāzei „Bērnus bariem ražo nabagi aiz garlaicības un citu interešu trūkuma”. Jautājumu daudz. Vai „normālais cilvēks” apjēdz, ka arī pats tātad ir savu vecāku „garlaicības produkts” un dzimis tikai tāpēc, ka viņa vecākiem nav bijušas „citas intereses”? Vai tiek saprasts, ka „normālais cilvēks” noniecina savus vecākus, uzskata tos par muļķiem? Vai minētā amorālā, ciniskā, antihumānā izpratne ir eiropeīdu rases izmiršanas faktora nosacīts mentālais rezultāts jeb ģenētiski iedzimta necilvēciska izpratne? Vārdu sakot, kāds ir cēlonis tādam šausmīgam uzskatam? Vai to izraisa „baltās” rases izmiršanas apziņa jeb šausmīgais uzskats nav saistāms ar „baltās” rases izmiršanas apziņu un tā cēlonis ir elementāra cilvēciskā nevērtība – elementāra amoralitāte? Katrā ziņā komentārs ir analītiski ļoti vērtīgs. Tajā atspoguļojas konkrēti uzskati, kuri acīmredzot ir stereotipiski un spoži raksturo tagadnes t.s. globālo cilvēku.  


trešdiena, 2018. gada 25. jūlijs

Pretestības varianti




No vienas puses lasīt un komentēt „posthomo-partiju” pirmsvēlēšanu solījumus mūsu dzīves optimizēšanā ir naiva un nevajadzīga nodarbošanās. Tas tā ir tāpēc, ka mūsu dzīvei ir pilnīgi greizi pamati, kuriem ir bezcerīgi veltīt analītisko uzmanību. LR ir nacionāli reakcionāra un krimināli oligarhiska starptautiskas konfederācijas sastāvdaļa bez jebkāda veida suverenitātes un cieši integrēta analoģisku valstisko kroplību kolekcijā, kas radās PSRS vietā. Nevar būt nekādas runas par nacionāli nepatstāvīga noziedzīga režīma optimizēšanu. Tas ir bezcerīgi. Jēga ir tikai vienai tēmai: pēc iespējas ātrāka noziedzīgā valstiskuma likvidēšana. Arī „posthomo-partiju” solījumos jēga ir tikai minētajai tēmai, Latvijas tautai solot nekavējoties likvidēt nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko valstiskumu. Protams, tādu solījumu nedod neviena „posthomo-partija”. Tas vēl vairāk apliecina muļķību, uzsākot analītisku sarunu par optimizēšanu. LR sociāli politiskā vide ir labvēlīga nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam valstiskumam, kam ir latviešu masveida atbalsts. Taču no otras puses klusēšana arī nav pieļaujama. Nav pieļaujama tās sabiedrības daļas dēļ, kura neatzīst pastāvošo noziedzīgo valstiskumu. Tādi cilvēki latviešu tautā noteikti ir sastopami gan starp tiem, kuri ir aizceļojuši no Latvijas, gan starp palicējiem. Tādu cilvēku skaits nav liels. Bet tam nav nozīmes. Par LR fundamentālo nevērtību ir analītiski kritiski jārunā pat tad, ja par to vēlas dzirdēt un par to ir gatavs nosodoši izteikties tikai viens cilvēks. Saprotams, iespējami pretestības varianti. Var nesadarboties (nekalpot) ar LR noziedzīgā valstiskuma struktūrām; var klusēt, neuzskatot par vajadzību kritizēt noziedzīgo valstiskumu; var atstāt Latviju, protestējot pret noziedzīgo valstiskumu. Taču vēsturiski tradicionāli viscienījamākais variants, dzīvojot cilvēciski necienīgos valstiskajos apstākļos, ir nesadarboties un neklusēt. Turklāt ir jālieto tik skarba valoda, cik skarbu valodu ir pelnījuši noziedzīgā valstiskuma diriģenti un viņu koris.

otrdiena, 2018. gada 24. jūlijs

Izdzimteņu elle



Laiku pa laikam publiskajā telpā parādās izbrīns par latviešu t.s. nacionālās apvienības cilvēcisko un politisko nevērtību. Tāpēc jāatgādina galvenais cēlonis, un jāpatur prātā ir galvenais cēlonis. Kad PSKP/VDK organizēja nelietīgo "perestroiku", kādam vajadzēja tēlot agresīvu nacionālismu, kas parasti patīk neattīstītu aitu baram, kuru vajadzēja apdullināt ar "brīvību" un "neatkarību". (Mans klases biedrs rafinētais mietpilsonis Jānis Kārkliņš joprojām ir apdullis un portālā „Pietiek” izrāda savu dullumu ar segvārdu "Buba".) PSKP/VDK nelietību ideologi nebija muļķi. Viņi zināja, ka agresīvu nacionālismu spēj izrādīt tikai dziļi aprobežoti, dauniski stūrgalvīgi, idiotiski truli, neizglītoti, neinteliģenti tipi. Tādi, protams, latviešu populācijā tika atrasti un izvirzīti kā lāčplēši. Tāpēc nav jābrīnas, ka PSKP/VDK izveidotā "Helsinki" vietējā grupa sastāv no tāda līmeņa šausmīgiem deģenerātiem kā Grantiņš, kurš ir publiski sen atmaskots, bet joprojām ārprātīgi nekaunīgi un savā milzīgajā stulbumā turpina tēlot tautas varoni un tautas glābēju. Tas faktiski ir fantastiski! Ņemot vērā, ka LR aizvadītos 30 gadus turpina vadīt un uzraudzīt bijušie no PSKP/VDK, viņi saglabā sākotnējo tradīciju: grantiņu, kretīnu repšiku un citu mēslu mantojumu liek turpināt tāda paša līmeņa primātiem. Dzintaram viss jau viņa mūlī ir ierakstīts. Tas pats ir ierakstīts jebkura "naciķa" mūlī. Tāpēc nav jābrīnas, ka gaišo latviešu „nacionālā apvienība” ir latviešu izdzimteņu elle.

piektdiena, 2018. gada 20. jūlijs

Strādniecības mantojums



Latviešu inteliģences vēsturiski pirmā paaudze XIX gs. veidojās no zemniecības – viensētu saimnieku, krogus, dzirnavu, pusmuižu saimnieciski enerģisko rentnieku dēliem ar labu augstāko izglītību Krievijas, Vācijas universitātēs, konservatorijās un akadēmijās. Tāda izcelsme un tāda izglītība, piemēram, bija Purvītim, Rainim, Andrejam Jurjānam. Latviešu inteliģences pirmā paaudze intelektuālo un radošo briedumu sasniedza XX gs. sākumā. Līdz I Pasaules kara beigām šī vērtīgā (latviešu tautas vēsturē līdz šim visvērtīgākā) paaudze tika likvidēta un izkliedēta pasaulē 1905.-1907.g. terora laikā, kara frontēs un asiņainajos notikumos sakarā ar Krievijas, Vācijas impērijas sabrukumu. Daudziem nebija ģimenes, pēcnācēju. Aspazija un Rainis nebija vienīgie šajā ziņā. Pēc I Pasaules kara Latvijas Republikā sāka veidoties latviešu inteliģences jauna paaudze. Tās izcelsme bija strādniecība -  laukos un pilsētās algota darba veicēju dēli un meitas. Latviešu jaunās inteliģences cilvēciskā bāze pamatā bija proletariāts. Izglītība tika iegūta LR vietējās mācību iestādēs, kuras nevarēja balstīties uz vietējo zinātnisko potenciālu. Latvijā zinātnes pilnvērtīga attīstība sākās tikai pēc II Pasaules kara. Starpkaru posmā radusies latviešu inteliģences paaudze vispirms tika represēta 1941.gada deportācijā, bet kara beigās speciāli izvesta uz Vāciju, no kurienes tā līdz 50.gadiem izklīda pa visu pasauli. Pēc II Pasaules kara Latvijā atkal veidojās latviešu inteliģences jauna paaudze – speciālisti ar augstāko izglītību. Tās cilvēciskā bāze pamatā atkal bija proletariāts – kolhozu/sovhozu un rūpnīcu strādnieku atvases. Izglītību ieguva LPSR vietējās mācību iestādēs, kā arī Maskavas, Ļeningradas un citu pilsētu augstskolās. PSRS sabrukuma laikā 80.-90.gadu mijā latviešiem jau bija stabila otrās paaudzes inteliģence, kura tika iepīta „perestroikas” mahinācijās. To izdevās realizēt bez jebkādas pretestības tāpat kā bez jebkādas pretestības jau pēcpadomju pirmajā laikā latviešu inteliģenci izdevās ievilināt neoliberālisma un postmodernisma purvā. Tāpēc ir nepieciešama atbilde uz šādu jautājumu: „Kāpēc tik viegli izdevās latviešu inteliģenci apmuļķot ar „brīvības” un „neatkarības” solījumiem, un kāpēc latviešu inteliģence tik enerģiski sāka jūsmot par neoliberālisma un postmodernisma kloāku?”. Citiem vārdiem sakot, jautājums ir šāds: „Kāpēc latviešu inteliģenci var tik viegli zombēt?”. Atbildes noskaidrošanā var palīdzēt sekojošais. Cilvēka garīgo būtību nosaka divi faktori: 1.kultūra (dzīves vide) un 2.genotips (ģenētiskais mantojums). Zinātne nezina šo abu faktoru proporcionālo sadalījumu. Vieni uzskata, kas tas ir 50%+50%. Sastopams viedoklis, ka tikai kultūras (dzīves vides) faktors ietekmē cilvēku. Saprotams, padomju laika latviešu inteliģences jaunās paaudzes būtiski ietekmēja sociālisma ideoloģija, humānisma un garīguma akcentēšana sociālisma ideoloģijā. Tāpat būtiski ietekmēja garīguma caurstrāvotā māksla un literatūra, pasaulē slavenā teicamā padomju izglītība. Liela nozīme bija sociālajai politikai – bezmaksas izglītībai, medicīnai, bezdarba neiespējamībai utt. Dziļa atbalss cilvēkos bija tikumiskās audzināšanas un augstu morālo prasību pedagoģijai. Bez ietekmes nevarēju palikt masu komunikācijas saturs, pilnīgi atsakoties informēt sabiedrību par ārkārtējiem notikumiem ar psiholoģiski traumatisku iedarbību uz cilvēkiem. Principā padomju laika latviešu inteliģences paaudzes no kultūras (dzīves vides) saņēma tādu materiālu, kas spēja cilvēkos attīstīt garīgumu, morāli tikumisko stabilitāti, deva plašas un vispusīgas zināšanas, augstu profesionālo kompetenci atbilstoši attiecīgā cilvēka velmēm un spējām. Respektīvi, kultūras (dzīves vides) materiāls neveicināja vieglus panākumus zombēšanā. Inteliģences idejiskā patstāvība bija pamatīgi apbruņota. Taču, kā zināms, zombēšana tomēr ir guvusi lieliskus panākumus. Zombēšana ir guvusi vēl lieliskākus panākumus pēckara latviešu inteliģences trešajā paaudzē, kura radās pēcpadomju 30 gados. Kāpēc tā ir noticis? Iespējams, tāpēc, ka garīgi pilnvērtīgais kultūras materiāls nav ģenētiski nostiprināts. Kultūras materiāls vienmēr atbalsojas ģenētiskajā struktūrā. Kultūras materiāls tiek ģenētiski fiksēts. Un, lūk, pie mums tas nav noticis pietiekamā mērā. Nav nostiprināts nemaz vai nav nostiprināts gandrīz nemaz. Zinātne ir lietas kursā par ģenētisko transformāciju ilglaicīgumu. Kultūras materiāla ģenētiskā nostiprināšana prasa vairākas paaudzes. Ja nekas radikāli un kardināli nemainīsies, tad latviešu inteliģences turpmākajās paaudzēs ģenētiski nostiprināsies tas viss, kas pašlaik izraisa šausmas par inteliģences straujo degradāciju un deģenerāciju.





trešdiena, 2018. gada 18. jūlijs

Uzskatu plurālisma limits



Cilvēku dzīvē ir vairākas garīgās sfēras, kurās obligāti ir jābūt uzskatu plurālisma ierobežotībai – limitam. Tāda sfēra ir tautas politiskā sfēra. Šajā sfērā uzskatu plurālisms ir noderīgs tikai līdz zināmai robežai. Politiskajā sfērā eksistē jautājumi, par kuriem nevar būt diskusijas un kuru interpretācijā nedrīkst izpausties uzskatu plurālisms: dažādi viedokļi, dažāda pieeja, dažādi uzskati. Šajos jautājumos ir jāvalda ideālai uzskatu vienādībai. Respektīvi, tautā ir jāvalda vienam kolektīvajam uzskatam. Piemēram, tādi jautājumi ir jautājums par valstisko suverenitāti un jautājums par valstisko iekārtu. Šajos jautājumos nevar būt „divu domu”. Ja sākas uzskatu plurālisms, tad sākas idejiskā nekonsekvence, kas momentā izvēršas politiskajā nekonsekvencē, tautai nodarot lielu postu. Uzskatu plurālisma limita nepieciešamība noteiktās sfērās tautai ir jāizprot. Ja nav šīs izpratnes, tad tauta pati ir vainīga par to postu, ko ir radījis kaitīgais uzskatu plurālisms. Tautu ir jāpārliecina par uzskatu plurālisma limita nepieciešamību. Pārliecināšanu ir jāveic tautas elitei. Īsta elite saprot minēto problēmu un zina par uzskatu plurālisma kaitīgumu. Īsta elite to zina no vēstures pieredzes, no politisko tehnoloģiju teorijas un prakses. Vēsturē ir neskaitāmi daudz piemēru, kad ir izpaudusies tautas uzskatu vienādība, katram tautas sociāli aktīvam pārstāvim protot piebremzēt individuālās ambīcijas uzskatu jomā un pievienoties kolektīvajiem uzskatiem. Latviešu dzīvē nekas nemainīsies tikmēr, kamēr nebūs tautas kolektīvo uzskatu vienādība attieksmē pret neatkarību, suverenitāti, valsts iekārtu. Kamēr visi latvieši nevienosies par to, ka LR valsts iekārta ir nacionāli reakcionāra un krimināli ologarhiska, un tāpēc pilnā mērā likvidējama valsts iekārta, tikmēr latviešu tauta dzīvos cilvēciski necienīgos apstākļos. Tas pats attiecas uz valstisko suverenitāti. Visai tautai ir ideāli vienoti jāsaprot, ka LR nav suverēna (nacionāli neatkarīga) valsts. Tāpat visiem ir ideāli vienoti jāsaprot, ka LPSR bija nesalīdzināmi labāka iekārta nekā LR, un LR noziedzīgā režīma atbalstītāji ir nesalīdzināmi nevērtīgāki cilvēki nekā LPSR varas struktūrās strādājošie cilvēki.






piektdiena, 2018. gada 13. jūlijs

Mantojums





Latviešiem, saprotams, pirmajā vietā ir jautājums par latviešu kultūras mantojumu, kas sākas ar baltu cilšu kultūras mantojumu un noslēdzas ar postmodernisma un neoliberālisma laikmeta kultūras mantojumu nacionāli reakcionārajā un krimināli oligarhiskajā pēcpadomju iekārtā. Jautājums par latviešu kultūras mantojuma pētniecību ir drūms jautājums. Līdz XX gs. sākumam latviešu (baltu cilšu) mantojumu galvenokārt pētīja cittauši – baltvācieši, krievi. Krievi izdeva latviešu tautas dziesmas, organizēja etnogrāfiskās ekspedīcijas Latvijas teritorijā. Pēc I Pasaules kara latviešu kultūras mantojuma apzināšanā un pētniecībā masveidā iesaistījās latviešu  izcelsmes inteliģence - zinātnieki un entuziasti. Latviešu arheologi, piemēram, izpētīja daudzus pilskalnus un senos kapulaukus. Tika apzināta latviešu literatūras vēsture, latviešu valodas izcelsme un lingvistiskā specifika. Padomju laikā latviešu kultūras mantojums tika plaši pētīts. Tas notika vairākos institūtos Zinātņu akadēmijā, kā arī augstākajās mācību iestādēs. Savu darbību pamatīgi izvērsa arheologi, kuri saņēma uzdevumu izpētīt Daugavas baseinu sakarā ar spēkstaciju būvēšanu. Padomju laikā iznāca daudzas grāmatas par latviešu kultūras mantojumu, sniedzot vispusīgu faktoloģisko izklāstu, bet manāmi atpaliekot ideju ģenēzes un attīstības interpretācijā saistībā ar attiecīgā laika intelektuālo saturu relatīvi plašākā sociālajā kontekstā. Zināmu ieguldījumu sniedza krievu speciālisti; piemēram, sagatavojot zinātniski visvērtīgākos darbus par latviešu folkloru un mitoloģiju (pagānismu). Latviešu tautas vēsturi pēc II Pasaules kara pētīja trimdas vēsturnieki. Īpaši uzsverams Indriķa Šterna ieguldījums. Padomju laika pētījumu objektivitāti būtiski ietekmēja kompartijas ideoloģiskās prasības. Humanitārā mantojuma pētījumu kvalitāti nepatīkami ietekmēja vietējo speciālistu niecīgā zinātniskā kompetence un talanta trūkums. Visvairāk tas atsaucās uz tēlotājas mākslas un literatūras mantojuma apguvi. Savukārt pēcpadomju laikā vispār iestājās traģisks stāvoklis latviešu kultūras mantojuma apguvē. Zinātnes un augstākās izglītības sabrukums, postmodernisma ņirdzīgā attieksme pret kultūras mantojumu, neoliberālismam tipiskais naudas un baudas kults, latviešu inteliģences fundamentālais pagrimums, apzināti musinātā negatīvā izturēšanās pret padomju laika mākslas izcilajiem sasniegumiem un vēl citi negatīvi faktori ļoti bezcerīgi atsaucas uz latviešu kultūras mantojuma pētniecību. Tā vien liekas, ka šarlatānisma, pseidointelektuālisma, postmodernisma, zinātniskās un literārās neapdāvinātības pārņemtās LR humanitārās zinātnes nekad nespēs zinātniski adekvāti izturēties pret latviešu kultūras mantojumu. Turklāt kultūras mantojuma pētniecībai latviešu sociumā nevar būt tas, ko dēvē par sociālo pasūtījumu. Deģenerātu, postcilvēku, homoseksuālistu īpatsvars strauji pieaug un pārvalda sabiedrisko apziņu un sabiedrisko domu. Tāds sociums nespēj formulēt nevienu saprātīgu sociālo pasūtījumu un tajā skaitā sociālo pasūtījumu pētīt kultūras mantojumu. Tādam sociumam kultūras mantojums patiesībā ir traucēklis, jo atgādina par sociuma kolosālo cilvēcisko nevērtību un nespēju pašiem kaut ko dot labu garīgajai kultūrai. Tradicionālais mazvērtības komplekss stimulē vēlēšanos atriebties „krieviem”, kas ir sekmējis vēl lielāku pētījumu (īpaši vēsturē) neobjektivitāti nekā padomju laikā. Kultūras mantojums tiek traktēts saskaņā ar „nacionālajām interesēm”, kas izvēršas aprobežotā antizinātniskumā un vēsturiskās patiesības šausmīgos izkropļojumos.














ceturtdiena, 2018. gada 12. jūlijs

Tautas bendes



Latviešu tautas apziņas lielākais kropļotājs pašlaik ir portāls „Delfi”. Latviešu tautas apziņu drausmīgi kropļo arī portāls „Satori”. Taču „satoristu” perversijas bauda galvenokārt tādi paši cilvēciskie izdzimteņi, kādi ir portāla autori ar šļāpinviepli priekšgalā. „Delfi” turpretī lasa tie visi, kuriem ir vajadzīga informācija par notikumiem Latvijā, pasaulē. Jau senāk esmu dzirdējis, ka „Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš ir pederasts un redakcijā tādi ir daudzi jaunieši.  Vai tā ir patiesība, vislabāk zina viņi paši. Taču viņu saprātīgajiem lasītājiem ir pilnīgi skaidrs, ka „Delfi” veido morālie un intelektuālie pederasti, piemeklējot savām deģenerātu smadzenēm adekvātus materiālus un ar tiem šausmīgi kropļojot latviešu tautas garīgo satvaru. Tā, piemēram, par „Delfi” mentālo pederastību liecina attieksme pret komentāriem. Tā ir specifiska attieksme; tajā nelietība iet vienā solī ar prāta stulbumu. „Delfi” dzēš komentārus, kuros netiek laizīta valdošā kliķe. Tādus komentārus ne reti naidīgi komentē „Delfi” „troļļi”, nolamājot tos komentētājus, kuri neglauda pa spalvai pastāvošajam nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam režīmam. „Delfi” pederasti komentāru dzēšanu veic nelietīgi stulbi. Viņi izdzēš pirmo komentāru, bet neizdzēš „troļļu” komentārus, kuros ir nolamāts pirmā komentāra autors. Tāda rīcība, protams, ir ne tikai dziļi amorāla, bet arī neprofesionāla. Profesionāli redaktori dzēš visu attiecīgā nolamātā komentāra „komplektu”, jo, to nedarot, iznāk redakcijas solidarizēšanās ar lamātājiem. Saprotams, „Delfi” pederasti nevar nesolidarizēties ar „troļļiem”, kuri nepieļauj valdošās kliķes kritiku. „Delfi” pederastus finansē budžets; latviešu tauta finansē savas apziņas lielākos kropļotājus.

piektdiena, 2018. gada 6. jūlijs

„Aitu bara” perspektīvas




„Aitu bars” ir sena metafora tautas masu apzīmēšanai. Metaforu ir izmantojuši ļoti daudzi rakstnieki un publicisti, sākot ar Rablē viņa slavenajā romānā „Gargantija un Pantagriels” un beidzot ar sociālo parādību kritiķiem interneta portālos. Metaforu vienmēr atceras, ja runa ir par masu sabiedrības bezierunu pakļaušanos antihumānai un noziedzīgai politiskajai varai („ganam”). Vēstures pieredze liecina par „aitu bara” nespēju patstāvīgi uzvarēt „ganu”. „Aitu bars” ir uzvarējis tikai tad, ja tam ir bijis spēcīgs avangards – politiskā partija, kaujinieku grupa, inteliģence un tās šaurāka vienība – pasionāra elite. Vēsturiski tradicionāli populārākais avangards ir inteliģence un tās pasionārā elite. Lai „aitu bars” uzvarētu, inteliģencei/elitei ir jābūt patriotiski, humānistiski, sociāli atbildīgi, nacionāli atbildīgi orientētai. Inteliģencei/elitei nedrīkst būt antropoloģiskā augstprātība (t.s. vienkāršā cilvēka necieņa) un sociālā augstprātība (zemāko šķiru necieņa). Vēsture, protams, zina daudzus piemērus, kad „aitu bars” sadumpojās pret savu „ganu”, tā teikt, no apakšas, bet nevis no augšas. „Aitu bara” sadumpošanās no apakšas, procesu vadot kādam no „aitu bara” aprindām, ir guvusi vienīgi īslaicīgu uzvaru, ja vispār ir guvusi kaut kādus panākumus. „Aitu bara” sadumpošanās no apakšas vienmēr agrāk vai vēlāk ir cietusi pilnīgu sagrāvi. Antihumānas un noziedzīgas politiskās varas likvidēšana ir iespējama tikai no augšas, kā tas XX gs. sākumā bija Krievijā, kad krievu inteliģences grupa nostājās tautas masu pusē un uzņēmās tautas masu ekspluatācijas likvidēšanu. Latviešu „aitu baram” pašlaik nav tādas inteliģences grupas. Latviešu šodienas varas inteliģences gars nav rezervuārs nepieciešamajai enerģijai tautas traģēdijas pārvarēšanai. Latviešu šodienas varas inteliģencē vispār nav enerģijas tautas mobilizācijai pret „ganu” – valdošo kliķi. Latviešu šodienas varas inteligence ir idejiski aprobežota, vāji izglītota, šarlatāniski tendēta, konformistiska, nekaunīgi alkātīga, iestigusi hēdonismā un verdziskā pakalpībā. Latviešu šodienas varas inteliģencē dominē šizofrēniskā polifonija. Šizofrēniskā polifonija (daudzbalsība) iestājas tad, kad cilvēks sāk pūt un sairt; proti, notiek personības dubultošanās, trīskārtošanās utt. Latviešu šodienas varas inteliģence latviešu tautu ir novedusi līdz katastrofai. Tas ir tautas Absolūts Sabrukums, pie kā vainīgi ir LKP un VDK nomenklatūras nodevēju latviešu „elite”, kura 30 gados ir izaudzinājusi sev adekvātu maiņu - ideoloģisko, politisko, ekonomisko, sociālo un metafizisko mutantu baru. Absolūts Sabrukums vienmēr ir tautas krahs un valsts krahs. Ja valstī valdošo virslāni neieredz tauta, tad tāda valsts nevar ilgi pastāvēt. Inteliģencei ir tautai jāpalīdz neieredzēt valdošo virslāni, ja tas ir nacionāli reakcionārs, kā tas ir LR. Taču šodienas latviešu varas inteliģence iet pretējo ceļu – morāli atbalsta nacionāli reakcionāro valdošo virslāni. Šodienas latviešu varas inteliģencei ir fanātisks spīdums acīs. Tikai tas nav saistīts ar velmi palīdzēt tautai. Fanātiskais spīdums ir nomērķēts uz naudu, karjeru, konformismu, nacionālo nodevību. Šodienas latviešu varas inteliģence nav spējīga ne uz vienu džihādu – ne dvēseles džihādu, ne zobena džihādu. Kāda tauta, tāda tās inteliģence. Šī sentence loģiski kalpo kā zināms refrēns analītiskajā simfonijā par latviešu tautu. Latviešu inteliģenci ir radījuši latvieši, bet nevis krievi, ebreji, poļi, igauņi, abāzi, aguli, jezīdi, tati, beludži u.c., kuri arī dzīvo Latvijā un rada pēcnācējus savai inteliģencei.






trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs

Par vēstuli



Neesmu vēstules autors, neesmu to parakstījis. Vēstules autors ir zināms. Tas ir viens no „Facebook” mana konta „draugiem”. Viņš atsūtīja vēstules tekstu. Ieteicu vēstuli publicēt kādā no mūsu drosmīgajiem portāliem un piedāvāju palīdzību publikācijas sagatavošanā. Romas pāvests nav mans pāvests. Esmu kristīts Nurmuižas luterāņu baznīcā. Tomēr interese par Romas pāvestu ir sastopama. Tā ir analītiskā interese. Romas pāvests ļoti spilgti ilustrē viņa uzskatu un viņa darbības ideālo atbilstību šodienas eiropeīdu intelektuālā un morālā pagrimuma pakāpei. Proti, Romas pāvests pilnā mērā ir piemērots šodienas garīgā pagrimuma atmosfērai Rietumu civilizācijā. Tāds sinhronisms vienmēr ir analītiskās domas cienīgs priekšmets. Viņš koķetē ar homoseksuālistiem, migrantiem, cenšas „modernizēt” baznīcas tehnoloģijas.  Portālā „Pietiek” 2017.gada 5.jūnijā publicēta mana eseja „Epohālā publikācija” par pasaules sabiedrības ļoti kritisko attieksmi pret Romas pāvestu.  Atbildi uz latviešu septiņu patriotu vēstuli nav jāgaida! Atbilde nevar būt dažādu iemeslu dēļ. Ja Vatikāns sniegtu atbildi, tad būtu jāatceļ pāvesta vizīte Latvijā, bet Pujats un Stankēvičs titulāri jādegradē un Aglonā jāpiekaļ pie kauna staba par trauksmes necelšanu sakarā ar latviešu varas kliķes noziegumiem pret tautu. Tas ir loģiski. Atbilde nevar būt arī tādēļ, ka "pasaules valdība" (tajā gudri un zinoši cilvēki iekļauj arī Romas pāvestu un viņa padomniekus) ir akceptējusi krimināli oligarhisko iekārtu Krievijā, Latvijā. 2000.g. Baltais nams („pasaules valdība”) nebūtu pretojies, ja Putins pārskatītu nelietīgo "prihvatizāciju". Taču viņš to nedarīja. Kādēļ? Vai tikai tādēļ, ka nebija domubiedru, pienācīga atbalsta armijā, FDD? Baltais nams un visi pārējie pasaulē ir samierinājušies ar unikāli noziedzīgo valstiskumu Krievijā un tādā "sīkumā" kā LR. Ļoti priecājos, ka internetā bija pieejama izteiksmīga ilustrācija! Romas pāvests atbrauks un, iespējams, šoreiz pacels īkšķi par godu LR nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam „veiksmes stāstam”. Ja būtu iespējams, tad viņam gribētos jautāt: Vai Jums nav kauna par Latvijas valdības lēmumu Jūsu vizītei iztērēt gandrīz miljonu – 806 202 eiro? Vai Jums nešķiet, ka patiesībā Jums vajadzētu bojāejošajai latviešu tautai uzdāvināt kādu miljonu no Vatikāna bezizmēra naudas līdzekļiem?

Vēstule Romas pāvestam



Alla Sua Santità Papa Francesco
Casa Santa Marta
00120 Città del Vaticano
ITALIA*

Jūsu Svētība!

   Latvijas Katoļu baznīca un valsts augstākās amatpersonas ir aicinājuši Jūsu Svētību apmeklēt Latviju tās neatkarīgās republikas 100.gadadienā. Mēs ļoti gaidām Jūsu ierašanos. Visus pozitīvi domājošos cilvēkus pasaulē un arī Latvijā apvieno skaidra taisnīguma apziņa un vēlēšanās mainīt klaji netaisnīgo, uz mantas un varas kāri balstīto varas paradigmu. Atsevišķs cilvēks vienatnē nevar uzvarēt ilgstoši veidotu amorālu un alkatīgu varas pārvaldes aparātu, kaut gan vienmēr atradīsies nedaudzi, kas nebaidīsies publiski nosaukt problēmas īstajos vārdos. Tam apstiprinājums ir arī Jūsu Svētības rīcība aktīvi nosodot korupciju (ar nepacietību gaidām Jūsu grāmatas tulkojumu latviski) un citus noziegumus, sniedzot spilgtu pilsoniskās drosmes piemēru.
Uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem, kā ļoti senai Eiropas tautai, kuras vairums Kristus baznīcu pieņēmusi jau XII-XIII gadsimtā un kas līdz šodienai ir izdzīvojusi neskaitāmos karos, ir paredzēts cilvēka cienīgs liktenis. Tomēr faktiskā situācija mūsu valstī līdzinās Gianni Rodari grāmatā "Gelsomino nel paese dei bugiardi" (1959), aprakstītajam, kā jūras laupītāji sameklēja veselu valsti ar visiem iedzīvotājiem, bankām, avīzēm un teātriem, kur apmesties un pārvaldīt.
   Pēc būtības Latvijā nepastāv demokrātijai raksturīgais likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas nodalījums, jo visu varu neleģitīmi savās rokās sakoncentrējušas šauras personu grupas, kas efektīvi apkaro viedokļu dažādību, tai skaitā izmantojot sev piederošos sabiedriskajos medijus.
   Latvijas biznesā tiek kropļota rietumu civilizācijai raksturīgā tirgus ekonomika, ir iznīcinātas pat veselas tradicionālās ražošanas un zinātnes nozares.
   Tikai pateicoties galvenokārt žurnālistu aktivitātēm, atklātībā nākušas daudzos simtos miljonu eiro mērāmas budžeta naudas izkrāpšanas shēmas, kas saistītas tieši ar valsts kapitālsabiedrībām.
Šo vēstuli rakstām to Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju vārdā, kas asi izjūt netaisnību un grib dzīvot godīgā valstī. Uzskatām, ka Jūsu Svētībai jāuzzina lietu patiesais stāvoklis Latvijas valstī un jāierauga, cik ļoti tas ir atšķirīgs no oficiālās varas propagandas, cik dramatisks ir lielākās iedzīvotāju daļas demogrāfiskais, morālais un materiālais stāvoklis. XX gadsimtā bija virkne piemēru, kad valstis ilgstoši slēpa no starptautiskās sabiedrības varas pārstāvju nepieļaujamu rīcību pret iedzīvotājiem. Mēs visi kopā nedrīkstam pieļaut līdzīgas situācijas atkārtošanos XXI gadsimtā! Pēdējo 15 gadu laikā Latviju pametusi trešdaļa iedzīvotāju, bet katoļu apdzīvotajā Latgales reģionā, kurā atrodas Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika, iedzīvotāju skaita samazinājums pārsniedz pat pusi, no 425 000 iedzīvotāju 1990.gadā, šodien atlikuši tikai 193 000.
   Latvijā šobrīd kopumā ir aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju (1990.gadā bija 2,663 miljoni): uzskaitītie bezdarbnieki ap 70 000; vecuma pensionāri ap 457 000, bērni, skolēni, studenti ap 417 000, ap 6 000 ieslodzīto, bet kopējais darba ņēmēju skaits ir apmēram 800 000, no tiem aptuveni 300 000 strādā sabiedriskā sektorā un saņem algu no kopējā valsts un pašvaldību budžeta. Tikai 30% no kopējā iedzīvotāju skaita ar savu darbu uztur visu valsti.
   Valsts vidējai darba algai piemēro četras reizes lielāku nodokļu slogu nekā, piemēram, Lielbritānijā vai Īrijā. Kopējais nodokļu slogs algai pārsniedz 70%. Lielākā daļa strādājošo saņem necienīgi mazas algas, vairums veco cilvēku saņem nesamērīgi mazas pensijas, kas bieži nesedz pat pamata izdevumus izdzīvošanai un medicīnas pakalpojumiem.
   Vienlaikus ar valsti iznīcinošu ekonomisko politiku, Latvijā amorālā veidā tiek izplatīts azartspēļu kults – spēļu zāles izvietotas gandrīz pie katras baznīcas vai skolas un nepārtrauktās uzmācīgās reklāmās iedzīvotāji tiek vedināti aizņemties ātros kredītus ar likmi pat 100% gadā. Daudzos gadījumos ātrajos kredītos iegūtie līdzekļi tūlīt tiek nospēlēti. Sabiedrībai plašsaziņas līdzekļos tiek uzspiesti netradicionāli priekštati par ģimeni un tikumību. Valsts vara pavirši rūpējas par bērnu, invalīdu un pensionāru tiesībām, bieži pat tīši maldinot un ierobežojot likumīgās atbalsta iespējas. Liels ir bezcerības izraisīts pašnāvību skaits.
   Simtiem tūkstoši cilvēku neredz iespēju izdzīvot savā dzimtenē un spiesti meklēt iespējas citās valstīs. Savukārt no valsts budžeta labi apmaksātā milzīgā ierēdņu armija – balsotāji, palīdz vēlēšanu rezultātu regulēšanai varu sagrābušo interesēs.
   Daudzi Latvijas iedzīvotāji apliecinās, ka tiem zināmi fakti vai paši ir tieši saskarušies ar korupciju valstī.
   Ar negaidītām normatīvās bāzes un nodokļu politikas izmaiņām par labu kādai šaurai interešu grupai un banku savtīgajām interesēm, tiek grauta privātā uzņēmējdarbība un iedzīvotāju labklājība. Latvijā notiekošais tā apmēra un seku dēļ nav izskaidrojams tikai ar varas pārstāvju nezināšanu vai negribēšanu, bet liecina par mērķtiecīgi izveidotas, merkantilas mazākuma varas sistēmas darbības rezultātiem.
   Latvijā lielākās iedzīvotāju daļas brīvība slēpti ir ierobežota izmantojot tiešu ekonomisku vardarbību un netaisnu-autoritāru pārvaldi, sagraujot ģimenes ar bērniem un radot smagas demogrāfiskas, ekonomiskas un morālas sekas. Tikai valsts amatpersonām un tām pietuvinātajiem strauji tiek uzlabots dzīves līmenis uz kopējā valsts budžeta un starptautisko aizņēmumu izmantošanas rēķina.
   Lieki atgādināt, ka Latvijā valdošās politiskās partijas, kas faktiski pieder jau minētajām slēptajām varas grupām, lai noturētu varu centīsies negodprātīgi izmantot savā labā Jūsu Svētības ierašanos vēlēšanu kampaņas ietvaros, un visticamāk centīsies nozagt lielāko daļu Jūsu Svētības uzņemšanai paredzēto valsts līdzekļu. (Latvijas parlamenta – Saeimas vēlēšanas notiks 2018.gada 6.oktobrī). **
   Jūsu Svētība, tieši Jūsu vārdiem reizēm ir milzīga, pat izšķiroša nozīme visas pasaules cilvēku prātos. Tie nepieciešami ticības Dievam uzturēšanai vai daudziem cilvēkiem pat Dieva atrašanai pilnīgi no jauna. Jūsu tiešs atbalsts var kalpot par katalizatoru gudrai cilvēku rīcībai, kas izbeigs valstiskā mērogā izplatītos melus, krāpšanu un korupciju! Lūdzam Jūs sniegt garīgo un morālo palīdzību gan tiem, kuri spiesti smagi ciest no pastāvošās netaisnīgās sistēmas kroplajām izpausmēm, gan tiem, kuri, iespējams, ir tikai apmaldījušies vai iemānīti korumpētās varas gaiteņos, bet kurus tomēr var iedrošināt mainīties Jūsu Dieva patiesības pilnie vārdi!
   Lūdzam Jūs rūpīgi iepazīties ar situāciju Latvijā, pievērst kompetentu organizāciju uzmanību notiekošajam un iniciēt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar katastrofiskos apmēros radīto nabadzību, kas likusi cilvēkiem pamest savu dzimteni – Latviju. Mums, atgūstot neatkarīgu valsti, bija milzīga vēlēšanās un iespēja to izveidot par labklājības zemi visiem iedzīvotājiem, bet šī iespēja, šaurām interešu grupām uzurpējot varu, tika nozagta un šobrīd smagu sirdi jālūdz palīdzība pārbaudīt, vai Latvijā nav ticis izdarīts noziegums pret cilvēci, kur vainīgo saukšanai pie atbildības nevar būt noilguma.
   Lūdzam Jūsu Svētību publiski aizlūgt par Latviju un tās iedzīvotājiem!

Latvija, Rīga 2018.gada 9.februārī

Vēlot svētību Jūsu misijai un tālajam ceļojumam uz Baltijas valstīm,
patiesā cieņā: [seko 7 cilvēku paraksti].

*Romas pāvestam Latvijas patriotu kolektīvā vēstule latviešu un angļu valodā pirmo reizi tika nosūtīta 2018.gada 15.februārī. Vēstule atkārtoti tika nosūtīta Romas pāvestam 2018.gada 3.jūlijā. Vēstules kopija ir nosūtīta arī Romas pāvesta pārstāvim Baltijas valstīs arhibīskatam Pedro Lopez Quintana, kura rezidence atrodas Viļņā.
** 2018.gada 2.jūlijā medijos tika publicēta ziņa, ka LR valdība Romas pāvesta vizītes organizēšanai ir piešķīrusi 806 202 eiro – kolosāli neadekvātu summu.













svētdiena, 2018. gada 1. jūlijs

Pēdējā cerība



Grūzijas parlamentā ir sagatavots lēmuma projekts, Saakašvili režīmu atzīstot par noziedzīgu. Vai latviešu garīgi veselā daļa arī sagaidīs kaut ko līdzīgu? Vai pie mums nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais režīms arī kādreiz tiks pasludināts par noziedzīgu? Nav ticams, jo tad par noziedzniekiem būtu jāpasludina latviešu "miljons" - LKP/VDK nomenklatūras alkātīgo izdzimteņu atbalstītāju masa. Krievijā, kriminālās oligarhijas valstiskuma dzemdētavā, stāvoklis ir citādāks. Krievu "miljons" atbalsta Putinu kā pēdējo cerību, bet neatbalsta valdību, oligarhiju. Protams, krievu "miljons" ir pakļauts pašapmānam, naivai ilūzijai. Putins ir divkosīgs. Tā ir šķietama pēdējā cerība. Taču kopumā stāvoklis ir cits. Latviešu "miljons" ir monolīts - eksistē tikai viena mānija. Latviešu "miljonam" nav vajadzīga pēdējā cerība. Latviešu „miljonam” neeksistē morālās prasības, neeksistē nacionālās suverenitātes prasība, neeksistē cilvēciski cienīgas dzīves prasība. Eksistē vienīgi prasība saglabāt zagšanas iespējas, iespējas muļķiem un negodīgajiem saglabāt prioritāro pozīciju. Jaunā Saeima nebūs parlamentārā apvērsuma produkts. Jaunā Saeima būs vēl destruktīvāka, tajā dominēs homoseksuālisti, Latvija iegūs homoseksuālistu valdību. Nekas nemainīsies, kamēr kāds ārējais spēks (antropoloģiskais vai kosmiskais) nenoslaucīs patoloģisko zagļu un stulbeņu baru no planētas.