Nepieciešama elementāri
apkopojoša saruna par garīgajos procesos sastopamā leksiskā ietērpa pēctecību Latvijā
no 90.gadu sākuma līdz šodienai (2017.g. dec.). Interesanti izsekot, kā gadu
gaitā brīvajā Latvijā ir mainījušies sociumā dominējošie jēdzieni.
Katrā laikmetā ir
sava valoda, un tā mainās reizē ar izmaiņām cilvēkos un viņu darbībā, uzvedībā
un komunikācijā. Valodu nosaka attiecīgajā laikmetā cilvēku iniciētās
populārākās tendences un parādības.
Nav jāatgādina
par pēcpadomju Latvijas garīgo procesu milzīgo politizētību. Tas atsaucas uz
leksisko ietērpu. Visbiežāk konkrēti atsaucas uz procesu vērtējumā lietotajiem
vārdiem. Parasti vārdus nosaka attiecīgo procesu kvalitāte; respektīvi,
politisko procesu autoru cilvēciskā un profesionālā kvalitāte.
Pēcpadomju
Latvijā šajā ziņā ir konstatējama regresīva pēctecība – parādās arvien sliktāki
vārdi. Visus 27 gadus nācās runāt par politiskās varas neleģitimitāti un nekompetenci.
Bet tā ir tipiska politiskā tematika, kura drūmi pārklāj sabiedrību. Bez
pārspīlējuma var teikt, ka bez politizētības aizvadītajos 27 gados
nefunkcionēja neviens garīgais process nevienā dzīves segmentā. Gan baznīcu
norisēs, gan mākslā un literatūrā, gan ekonomikā, zinātnē, izglītībā valdīja
visdažādāko jautājumu, aspektu, problēmu, konceptu, projektu politizācija;
proti, politizēšanās, politiskā rakstura piešķiršana, cieša saistīšana ar
politiku.
Tam ir iespējams
ne tikai hipotētisks, bet arī objektīvs izskaidrojums. Vispirms tas liecina par
valstiskuma neadekvātumu. LPSR tika pārkrāsota par kriminālu LR. Tas bija
politisks process, kas aizsāka visu citu dzīves procesu politizāciju. LR
kriminālais raksturs visu laiku ir veicinājis sociuma politisku reakciju. Tā ir
izpaudusies divējādi: 1) kriminālās iekārtas politiskā atbalstīšanā un 2)
kriminālās iekārtas politiskā nosodīšanā.
Aizvadītajos
gadus semitos jebkurš diskurss par jebkuru dzīves procesu izvērtās politiskajā diskursā,
bet nevis, teiksim, profesionāli specifiskā, profesionāli teorētiskā un
metodoloģiskā diskursā. Turklāt politiski nācās vērtēt latviešu tautu. LR
kriminālā valstiskuma masveidīgā atbalstīšana liecina par latviešu politiskās
apziņas zemo līmeni un nespēju atteikties no vēsturiski tradicionālās normas
būt vergiem – saglabāt vergu sociāli politisko statusu un mentalitāti. Tagad
latviešu vairākums ar prieku vergo oligarhiem, Lielajai Bandai, eirobirokrātijai,
transnacionālajiem monopolistiem. Pēcpadomju laikā latviešu sociumā nedarbojas
frīzu zemnieku senā paruna „Labāk miris nekā vergs” (Lieber todt als Sklave).
Konkrēti runājot,
pēcpadomju Latvijas garīgajos procesos ir saskatāmi trīs etapi. Katram no tiem
ir savs leksiskais ietērps. Pirmajā etapā ietilpst gadi, kad pie varas bija LKP
CK nomenklatūras tādi kadri kā Gorbunovs, Bresis, Čepānis, Daudišs. Tie bija
kadri, kuru domas un rīcību nosacīja racionāls saprāts. Valdošais politiskais
spēks bija partija „Latvijas ceļš”. Tās daudziem biedriem bija zināšanas
(partijas skolu absolventiem) un pieredze valsts pārvaldīšanā. Pirmajā etapā
dominēja korekta leksika visu procesu vērtējumā. Kritiskākie bija tādi
apzīmējumi kā „neatbilst valsts interesēm”, „nepārdomāti”.
Otrais etaps
sākās pēc „Latvijas ceļa” sabrukuma, kad legāli formālā politiskā vadība nonāca
vispirms „Tautas partijas” un pēc tam „Vienotības” pārziņā. Visu procesu
diriģēšanu pārņēma t.s. humanitārā inteliģence. Tā bija uzaugusi un izglītību
ieguvusi padomju laikā, bet tai nebija nekādas teorētiskās izpratnes par valsts
pārvadīšanu un arī nebija nekādas pieredzes valsts pārvaldīšanā. Latviešu
elektorāts valsti bija uzticējis fundamentāli nesagatavotiem un nepiemērotiem
indivīdiem, kuru galvenā kompetence bija agresīvā nekaunība tēlot „politiķus”.
„Vienotības” valstiski
neadekvātā darbība automātiski sekmēja attiecīgu leksisko ietērpu. Otrajā etapā
procesu vērtējumos pārtrauca figurēt korektums. Populārākais vērtējums kļuva
„neatbilst veselajam saprātam”. Tomēr drīz (apm. no 2015.g.) publiskajā telpā
„Vienotības” darbības apzīmējumos sāka lietot arī vārdus „idioti”, „idiotija”.
Trešais posms
sākās ar „kabatas partiju” (Sudrabas, Pavļuta, Kaimiņa, Bordāna) veidošanu un to
līderu papildināšanu 2016.-2017.gadā. Leksikas regresīvā pēctecība ir ļoti
izteikta. Aktuāli kļuva tādi vārdi kā „debilitāte”, „daunisms”, „deģenerāti”,
„noziedznieki”.
Ļoti iespējams,
šie vārdi būs LR visu procesu galvenie raksturotāji pēc Saeimas vēlēšanām
2018.gada 6.oktobrī. Nav ticams, ka latviešu elektorāts valsti neuzticēs garīgi
anormālām būtnēm – regresīvās pēctecības visspilgtākajiem uzskates līdzekļiem.