trešdiena, 2017. gada 27. decembris

Regresīvā pēctecība


   Nepieciešama elementāri apkopojoša saruna par garīgajos procesos sastopamā leksiskā ietērpa pēctecību Latvijā no 90.gadu sākuma līdz šodienai (2017.g. dec.). Interesanti izsekot, kā gadu gaitā brīvajā Latvijā ir mainījušies sociumā dominējošie jēdzieni.
   Katrā laikmetā ir sava valoda, un tā mainās reizē ar izmaiņām cilvēkos un viņu darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Valodu nosaka attiecīgajā laikmetā cilvēku iniciētās populārākās tendences un parādības.
   Nav jāatgādina par pēcpadomju Latvijas garīgo procesu milzīgo politizētību. Tas atsaucas uz leksisko ietērpu. Visbiežāk konkrēti atsaucas uz procesu vērtējumā lietotajiem vārdiem. Parasti vārdus nosaka attiecīgo procesu kvalitāte; respektīvi, politisko procesu autoru cilvēciskā un profesionālā kvalitāte.
   Pēcpadomju Latvijā šajā ziņā ir konstatējama regresīva pēctecība – parādās arvien sliktāki vārdi. Visus 27 gadus nācās runāt par politiskās varas neleģitimitāti un nekompetenci. Bet tā ir tipiska politiskā tematika, kura drūmi pārklāj sabiedrību. Bez pārspīlējuma var teikt, ka bez politizētības aizvadītajos 27 gados nefunkcionēja neviens garīgais process nevienā dzīves segmentā. Gan baznīcu norisēs, gan mākslā un literatūrā, gan ekonomikā, zinātnē, izglītībā valdīja visdažādāko jautājumu, aspektu, problēmu, konceptu, projektu politizācija; proti, politizēšanās, politiskā rakstura piešķiršana, cieša saistīšana ar politiku.
   Tam ir iespējams ne tikai hipotētisks, bet arī objektīvs izskaidrojums. Vispirms tas liecina par valstiskuma neadekvātumu. LPSR tika pārkrāsota par kriminālu LR. Tas bija politisks process, kas aizsāka visu citu dzīves procesu politizāciju. LR kriminālais raksturs visu laiku ir veicinājis sociuma politisku reakciju. Tā ir izpaudusies divējādi: 1) kriminālās iekārtas politiskā atbalstīšanā un 2) kriminālās iekārtas politiskā nosodīšanā.
   Aizvadītajos gadus semitos jebkurš diskurss par jebkuru dzīves procesu izvērtās politiskajā diskursā, bet nevis, teiksim, profesionāli specifiskā, profesionāli teorētiskā un metodoloģiskā diskursā. Turklāt politiski nācās vērtēt latviešu tautu. LR kriminālā valstiskuma masveidīgā atbalstīšana liecina par latviešu politiskās apziņas zemo līmeni un nespēju atteikties no vēsturiski tradicionālās normas būt vergiem – saglabāt vergu sociāli politisko statusu un mentalitāti. Tagad latviešu vairākums ar prieku vergo oligarhiem, Lielajai Bandai, eirobirokrātijai, transnacionālajiem monopolistiem. Pēcpadomju laikā latviešu sociumā nedarbojas frīzu zemnieku senā paruna „Labāk miris nekā vergs” (Lieber todt als Sklave).
   Konkrēti runājot, pēcpadomju Latvijas garīgajos procesos ir saskatāmi trīs etapi. Katram no tiem ir savs leksiskais ietērps. Pirmajā etapā ietilpst gadi, kad pie varas bija LKP CK nomenklatūras tādi kadri kā Gorbunovs, Bresis, Čepānis, Daudišs. Tie bija kadri, kuru domas un rīcību nosacīja racionāls saprāts. Valdošais politiskais spēks bija partija „Latvijas ceļš”. Tās daudziem biedriem bija zināšanas (partijas skolu absolventiem) un pieredze valsts pārvaldīšanā. Pirmajā etapā dominēja korekta leksika visu procesu vērtējumā. Kritiskākie bija tādi apzīmējumi kā „neatbilst valsts interesēm”, „nepārdomāti”.
   Otrais etaps sākās pēc „Latvijas ceļa” sabrukuma, kad legāli formālā politiskā vadība nonāca vispirms „Tautas partijas” un pēc tam „Vienotības” pārziņā. Visu procesu diriģēšanu pārņēma t.s. humanitārā inteliģence. Tā bija uzaugusi un izglītību ieguvusi padomju laikā, bet tai nebija nekādas teorētiskās izpratnes par valsts pārvadīšanu un arī nebija nekādas pieredzes valsts pārvaldīšanā. Latviešu elektorāts valsti bija uzticējis fundamentāli nesagatavotiem un nepiemērotiem indivīdiem, kuru galvenā kompetence bija agresīvā nekaunība tēlot „politiķus”.
   „Vienotības” valstiski neadekvātā darbība automātiski sekmēja attiecīgu leksisko ietērpu. Otrajā etapā procesu vērtējumos pārtrauca figurēt korektums. Populārākais vērtējums kļuva „neatbilst veselajam saprātam”. Tomēr drīz (apm. no 2015.g.) publiskajā telpā „Vienotības” darbības apzīmējumos sāka lietot arī vārdus „idioti”, „idiotija”.
   Trešais posms sākās ar „kabatas partiju” (Sudrabas, Pavļuta, Kaimiņa, Bordāna) veidošanu un to līderu papildināšanu 2016.-2017.gadā. Leksikas regresīvā pēctecība ir ļoti izteikta. Aktuāli kļuva tādi vārdi kā „debilitāte”, „daunisms”, „deģenerāti”, „noziedznieki”.

   Ļoti iespējams, šie vārdi būs LR visu procesu galvenie raksturotāji pēc Saeimas vēlēšanām 2018.gada 6.oktobrī. Nav ticams, ka latviešu elektorāts valsti neuzticēs garīgi anormālām būtnēm – regresīvās pēctecības visspilgtākajiem uzskates līdzekļiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru