pirmdiena, 2019. gada 30. decembris

Laimīgās dzīves realitāte



 Atziņa, ka 2018.g.6.oktobrī latviešu elektorāts savai pārvaldībai izvēlējās latviešu tautas vēsturē cilvēciski visnevērtīgākās paaudzes tipus un tādējādi latviešu dzīvē sākās jauns laikmets ar degradācijas un deģenerācijas progresēšanu, tika izteikta jau tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām. Šī atziņa ir pilnā mērā (un pat vairāk nekā būtu bijis nepieciešams) apstiprinājusies aizvadītajā periodā. Saglabājies ir kriminālais kapitālisms ar noziegumu brīvību organizētās noziedzības pamatformā, uzplaukusi ir nelietība un nākas tikties ar analfabētismu un tumsonību pat valsts prezidenta līmenī. Latviešu parlaments un valdība ir nepārprotami debila Saeima un valdība ar saviem "583 darāmajiem darbiem" totāla idiota (latviski - muļķa) vadībā. Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka vairs nedrīkst latviešus uzskatīt par tautu, ja nevēlamies pieļaut zinātniski terminoloģisku kļūdu. Latvieši veģetē kā populācija, bet nevis kā vienots sociāli etniskais organisms - tauta.

trešdiena, 2019. gada 25. decembris

Ārprātīgais pavērsiens



Rietumeiropas pagrimums 60.gadu beigās sākās bez latviešu līdzdalības. “Dzelzs priekškars” neļāva Latvijā iesūkties un latviešu smadzenes, un sirdis saindēt ar Rietumu degradācijas un deģenerācijas anālajiem izdalījumiem. Neļāva arī latviešiem papildināt Rietumu anālo izdalījumu kloāku. Toties no 90.gadiem latviešu mākslinieciski radošā un akadēmiskā inteliģence maniakāli centās atgūt nokavēto. Tas ir vislielākais pārsteigums un reizē visriebīgākais latviešu inteliģences portretā XX gs. beigās. Latviešu inteliģence izrādījās pilnīgs mēsls bez jebkādas profesionālās un morālās vērtības, sociālās atbildības, kultūras organiskas mantošanas spējām un kultūras estētiski pilnvērtīgu artefaktu ģenerēšanas spējām. Latviešu inteliģence ar psihiski slimu invalīdu enerģiju pievērsās postmodernisma un neoliberālisma ideoloģiskai sludināšanai un materiālai atbalstīšanai. Latviešu kultūru momentā pārklāja postmodernisma un neoliberālisma dvinga. Tā tas notika Rīgas universitātēs, muzejos, redakcijās, izdevniecībās, mākslas izglītības iestādēs ar Mākslas akadēmiju priekšgalā, mākslinieku un literātu radošajā darbībā, pietaisot postmodernismam un neoliberālismam atbilstošu produkciju. Kā jau minēju, tas bija ļoti negaidīti. 80.gadu beigās nekas neliecināja par latviešu inteliģences latentā pagrimuma kolosālo potenciālu. 70.gados bija latviešu kultūras milzīgs uzplaukums – kulminācija tautas kultūras vēsturē. 80.gados nebija jūtams atslābums. Taču 90. gados sākās kaut kas neiespējams, neticams, ārprātīgs. Piemēram, Mākslas akadēmijā studenti sāka ākstīties ar “performancēm”, “instalācijām”. Un tas notika mākslas iestādē, kurā vienmēr valdīja “Purvīša gars” un kas bija izaudzinājusi latviešu ģeniālos gleznotājus, grafiķus, tēlniekus. Vislielākā vaina par šo pretīgi graujošo latviešu kultūras transformāciju noteikti gulstas uz tiem kadriem, kuri 90.gados bija skolotāji, skolu direktori, lektori, docenti, profesori, katedru vadītāji, dekāni, prorektori, rektori, muzeju direktori, mediju redakciju un izdevniecību vadītāji, kā arī, protams, politiķi, ministriju klerki un ministri. Respektīvi, nosacīti gulstas uz inteliģences vecāko paaudzi. Tās kadri nevēlējās vērsties pret postmodernisma un neoliberālisma invāziju, kuru lielā mērā diriģēja Sorosa nauda un Sorosa kalpi – trimdas latviešu atkritumi. Dominēja kaut kāda stulba vainas apziņa par padomju periodu un bailes no jaunās paaudzes, kuru nelietīgās “atmodas” melu rezultātā bija histēriski pārņēmis totāls naids pret visu iepriekšējo - “sociālistisko”, “padomju”, “komunistisko” u.tml. Tagad, 2019.gada beigās, Latvija, latviešu inteliģence jau ir slavena ar savu “laikmetīgo” kultūru – praidiem, pašmāju bjennālēm, līdzdalību ārzemju bjennālēs, murgojumiem postmodernisma filosofijas un literatūras manierē. Arī Rīgas medijos smird “laikmetīgums”. Satoristu perversiju dievus, ijābiskos, delfiskos orākulus dāsni finansē valsts. Latviešu inteliģences vairākums ir līdz ausu galiem anālo izdalījumu kloākā, un pats saviem spēkiem no tā nav spējīgs izrāpties.

pirmdiena, 2019. gada 23. decembris

Valsts prezidents-tumsonis



Ārprāts!!! Kāda nedzirdēta tumsonība! Nedomāju, ka “nācijas tēvs” ir tik liels tumsonis! Jau sen zinu, ka nav gudrs cilvēks. Taču nedomāju, ka ir tāds obskurants. Citāts no “nācijas tēva” teiktā diskusijā par augstāko izglītību: "Trešais tips būtu mākslas un kultūras augstskolas, kurām ir savs raksturs un kas nav nedz lietišķās (!?), nedz fundamentālās (!?) zinātnes (!?)." Tas ir unikāls tumsonības apliecinājums! Tādu izpratni sastopu pirmo reizi! Nav ne lietišķās, ne fundamentālās zinātnes! Garīgi veseli izglītoti cilvēki tā neiedala zinātnes! Šis mērglis ir kaut kur dzirdējis vārdus "lietišķās" un "fundamentālās". Taču "nācijas tēvs" ir tik aprobežots un neizglītots, ka nav spējis saprast, ka metaforiski runa ir par lietišķiem pētījumiem un fundamentāliem pētījumiem, bet nevis zinātnēm. Kāds kauns! Valsts prezidents-tumsonis! Tāds tumsonis taču drausmīgi apkauno tautu, valsti! Jo tālāk, jo trakāk! Ar ko rīt, parīt mūs apkaunos nācijas dārgumiņš? Un kas tie ir par cilvēkiem, kuri sadarbojas ar šo tumsoni? Vai tiešām esam tik tālu pagrimuši, ka nespējam fiksēt tumsonību un attiecīgi reaģēt, tiekoties ar tumsonību?

sestdiena, 2019. gada 21. decembris

Būtisks jautājums



Latvijas ostu turpmākā likteņa sakarā ir jāatgādina šāda informācija: Ņujorkā 2019.gada 8. decembrī 92 gadu vecumā mira bankas "Citadele" akcionārs un bijušais ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Vācijas izcelsmes ebrejs, Rotšildu uzticības persona Pols Volkers. Federālo rezervju sistēmu Volkers vadīja no 1979. līdz 1987. gadam. Par ko liecina šī informācija? Tā liecina, ka “Citadeles” akcijas piederēja vienam no ASV visietekmīgākajiem finansistiem. ASV finansu segmentā, faktiski – valsts pastāvēšanā, nekas augstāk par FRS neeksistē. Kā zināms, Ukrainas izlaupīšanā ir iesaistīts ASV 47. viceprezidents Baidens. Tātad atkal tiekamies ar ASV varas visaugstāko līmeni. Un tāpēc ir jautājums “Cik augstā līmenī tiks privatizētas ostas Ventspilī, Rīgā?”.


ceturtdiena, 2019. gada 19. decembris

Komentārs ūnikumiem




"583 darāmo darbu" un "valstsgribas" apmātās "kultūrnācijas" dzīve "klimatneitrālajā" zemē iet uz augšu, un tā tas turpināsies nenosakāmi ilgi - "ilgtspējīgi"! Tāpēc nav nekāds pārsteigums, tiekoties ar jaunas virsotnes sasniegšanu “kultūrnācijas” deģenerācijas dinamiskajā procesā. 2019.g. 16.XII Rimšēvičs “kultūrnācijai” paziņoja, ka pēc pilnvaru beigām Latvijas Bankas prezidenta sēdeklī viņš “tuvākajā laikā koncentrēsies uz savas reputācijas atjaunošanu tiesā”. To viņš teica preses konferencē par godu aiziešanai no bankas. Latviešu Latvija ir unikāla zeme. Amatvīrs, kurš par izdarītajiem noziegumiem LPSR būtu nošauts, LR netika atbrīvots no darba, viņš regulāri tika propagandēts medijos, viņam deva iespēju rīkot preses konferences un pamācīt tautu strādāt. Un neviens valstsvīrs viņu nenosodīja. Klusēja arī nīgrās valstssievas. Pelēko zvirbuļu “kultūrnācija” neprotestēja pret šausmīgo auklēšanos ar rūdīto noziedznieku. Normāli cilvēki, protams, jautā: “Vai Rimšēvičs nav sajucis prātā, solot "reputācijas atjaunošanu tiesā”?” Kaut ko tādu nākas dzirdēt pirmo reizi! Tiesā ir iespējams tikai viens pozitīvs process - atzīt vainu un lūgt piedošanu! Tagad nākas uzskatīt, ka latviešu taisnīgajā un tiesiskajā tiesā var atjaunot reputāciju un grēki nav jānožēlo. Vai šajā debilitātē ir vainojams tikai Rimšēvičs? Noteikti nē! Visvainīgākā ir “kultūrnācija” ar tās deģeneratīvo būtību, pieļaujot to visu, kas notiek ap Rimšēviču, bet visjaunākajā laikā kas notiek ap Lembergu, ostām, Rīgas domi un rīdzinieku atkritumiem. 2019.g. 19.XII vienā medijā varēja izlasīt “nācijas tēva” viedokli: "Latvija ir demokrātiskā valsts (!?), bet ir daži (!?) tumši plankumi, kuru likvidēšanai ir nepieciešama politiķu griba, bet pašlaik mēs to darām ar ārzemju palīdzību (!?). No tā secinājumi jāizdara gan politiķiem, gan pilsoņiem, jo pilsoņi ir atbildīgi (!?) par to, ko viņi ievēl parlamentā". Pirmkārt, Latvija nav demokrātiska valsts un kas vispār ir demokrātiska valsts? Otrkārt, Latvijā visa pēcpadomju dzīve ir viens nepārskatāms tumšs plankums. Treškārt, denunciācija ("ārzemju palīdzības" izmantošana) ir latviešu populācijas gēnos pēc 700 gadus ilgās vakarā krēslā slapstīgās līšanas uz muižu nosūdzēt kaimiņu. Ceturtkārt, tas ir pareizi - viss ir atkarīgs no pilsoņiem! Tikai Latvijā nav pilsoņu. Latvijā pilsoniskās apziņas un pilsoniskās atbildības vietā ir masveidīga zagšanas mānija, dzīves baudīšanas dzīvnieciskā kāre, nacionālā laupīšana, nacionālā nodevība, vietējās "kultūrnācijas" politiskā impotence un valstsnespēja. Tāpēc latviešiem ir tādi atraktīvi ūnikumi kā noziedznieks Valsts bankas prezidenta sēdeklī, nelietīgu denuncētāju bordānpurni LR varas institūtos. “Kultūrnācijai” nākas paskaidrot, ka jēdzieni “neattīstīta populācija” un “debila populācija” nav viens un tas pats. Protams, “Pietiek” stacionārais trollis papildinās: “Taču es esmu gan neattīstīts un debils, gan nelietis un nekauņa. Un es tāds neesmu vienīgais”. Tāpēc “kultūrnācijai” nākas paskaidrot arī par sociālās grupas (cilts, tautas, strata) vērtēšanas tradīciju. Sociālās grupas kopējo vērtējumu parasti nosaka sliktākie eksemplāri. Tas ir netaisnīgi. Taču reāli dzīvē sociālās grupas identitāti un likteni parasti izšķir sliktākie eksemplāri. Tā tas ir arī latviešu populācijā, kuru vairs nedrīkst dēvēt par tautu, ko ir sekmējusi sliktāko masveidība un sliktāko dominēšana īstenības visos plauktos.


svētdiena, 2019. gada 1. decembris

Nelimitētais nelietis



Internetā 2019.g. 1.decembrī: “Lielākā vērtība ir pašiem sava neatkarīga valsts, kuru ir vērts aizstāvēt un sargāt, lai tā tiktu saņemta mantojumā no paaudzes paaudzē uz visiem laikiem, sestdienas vakarā Rīgas pilī Melnās kafijas vakarā, kurā godina Brīvības cīņās kritušos Latvijas Kara skolas kadetus, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.”  Kāds nelabojams pretīgs nelietis! Kāda neatkarīga valsts! “Nācijas tēvs” pats ir savu smirdīgo galvu pielicis, lai nebūtu neatkarīga valsts ne pēc PSRS sagraušanas, ne vēlāk - 2003.gadā. Šis rafinētais nekauņa ir pamatīgi vainīgs, ka Latvijas Republikas vietā viltīgi maskēti turpinājās LKP/VDK morālo kastrātu vara un to atbalstīja arī emigrācijas nodevīgie barveži ar seklo Meierovicu priekšgalā. Tas, ka latviešu miljonam tagad suverēna valsts nav nekāda vērtība, protams, viņiem ir zemiski iezombēts, ko nebija grūti izdarīt sērdienīšu emocionāli sentimentālajās sirdīs un smadzenēs. Viens no aktīvākajiem zombētājiem noteikti ir šis pretīgais nelietis, kurš visu laiku turpina reti nekaunīgi muldēt par "valstsgribu", neatkarību, tādējādi atklājot savu melno dvēseli. Zombētajā latviešu miljonā ir gandrīz visa inteliģence, tāpēc šo nelieti neviens neapklusina un vispār nenobīda grāvī. Nelieša muldēšana nemitīgi saņem aplausus, "kultūrnācijas" uzslavu. Komentāros vienīgi aprobežoti puišeļi viņu lamā tāpat kā lamā visus ebrejus. Nopietna pretestība šim preteklim neeksistē, jo nav kotrpropagandas. Politiskā un ideoloģiskā vara ir debiliem politiķiem un sapuvušai inteliģencei. Latviešu populācija iznīks tā arī nesasniedzot elementāri cienījamu cilvēcisko līmeni.