Melnsvārči

Jautājums par melnsvārču inteliģenci un izglītotību ir vēsturisks jautājums un transnacionāls jautājums. Tāds jautājums ir pastāvējis kopš kristiānisma sākuma visos gadsimtos. Tāpat tas ir pastāvējis visās nacionālajās baznīcās. Par melnsvārču neinteliģenci un neizglītotību ir stāstīts romānos, novelēs, politiskajā analītikā, publicistikā, žurnālistikā. Tā tas ir bijis arī latviešu kultūrā un nebūt negatīvo attieksmi nākas izskaidrot ar ateistiskām kaislībām. Melnsvārču neinteliģence un neizglītotība ir kritizēta, tā teikt, no humānām pozīcijām un antropoloģiski vērtējošām pozīcijām, kad primārais ir atklāt patiesību par cilvēku, bet nevis tendenciozi atklāt patiesību tikai tāpēc, lai vērstos pret kādu sociālo slāni. Naivi būtu gaidīt normālu stāvokli Rietumu civilizācijas vispārējā pagrimuma laikmetā. Tagad degradācija un deģenerācija skar visus sociālos slāņus, un melnsvārči nevar būt izņēmums. Viņu aprindās izņēmumi var būt, taču kopējā aina un tendence nevar atšķirties no inteliģences pārējām profesionālajām grupām. Romas pāvests tagad ir pagrimuma reliģiskais simbols. Viņa nepieņemamie izteikumi par homoseksuālismu, migrāciju, ģimeni, cilvēka vietu pasaulē ir apbēdinājuši ne tikai kristiānisma apoloģētus. Pirms Melnās Pirmdienas viņu Rīgā reklamēja tādos pašos formātos kā pirms 6.oktobra reklamē Latvijas tautas jaunos izredzētos daunus, pederastus un vienkārši idiotus dirnēšanai Bruņinieku namā. Uz kāda autobusa aizmugurējā stikla bija redzama pāvesta milzīga fotogrāfija un lasāms citāts no viņa šausmīgā izteikuma par ģimeni. Latvijas katoļu priekšnieka ārprātīgā neinteliģence un neizglītotība nekādā gadījumā nevar būt pārsteigums. Pārsteigums būtu, ja tas tā nebūtu. Latviešu populācijā nav iespējams kļūt arhibīskapam inteliģentam un izglītotam cilvēkam. Tas nav praktiski iespējams, jo latvieši nekad un nevienā sfērā nevirzīs īstu cilvēku, bet virzīs tikai kaut kādu pelēcību, mietpilsoni, šarlatānu. Savādāk nenotiek arī melnsvārču karjerā. Baznīca atbalsta nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko valstiskumu. Šajā ziņā baznīca ir kopā ar tautu, kuras miljons arī atbalsta tik tikko minēto valstiskumu, tautas vairākumam kļūstot par kolektīvo noziedznieku.

Politiskā garanta idiotija

Aizvadītajā laikā tā ir izveidojies, ka latviešu politiski tendētajiem stulbeņiem politiskā garanta loma ir „Saskaņai”. Runa ir par stulbeņiem, kuri nesaprot, ka „Saskaņa” nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā LR valstiskumā ir tāda pati pseidopartija kā visas pārējās. „Saskaņa” tāpat kā visas pārējās partijas ir noziedzīga organizācija. Bet latviešu politiski tendētie stulbeņi to nav spējīgi saprast. Tāpēc viņi tiecas brāļoties ar „Saskaņu”, kura viņiem kļūst politiskais garants – morālais atbalsts, cerība un ticība, palīdzot ieviest LR „kārtību”. Tas ir smieklīgi! Protams, ar „Saskaņu” brāļojas tie latviešu stulbeņi, kuri nevar nodibināt savu „kabatas” partiju vai ir padzīti no kādas citas („latviskās”) partijas, nav viņiem citā partijā izdevies realizēt savus politiskos „sapņus”, ieņemt kādu amatu, tikt pie zagšanas u.tml. Latvieši (arī „Saskaņas” vadība, partijas biedri cittautieši un latvieši) nesaprot, ka „Saskaņa” kļūst arvien bālāka, seklāka, nevērtīgāka. Pie tā noved latviešu (un arī dažu cittautiešu) stulbie pārbēdzēji. „Saskaņa”, piemēram, par premjeru reklamē Dombrovski, kuram neizdevās atrast stabilu vietu kādā no valdošajām partijām un kurš nesen sāka brāļoties ar „Saskaņu”. Smukais muļķītis maratonists Ušakovs tūlīt sāka lielīties par Dombrovska pievienošanos. Tas partijai un Latvijai esot milzīgs ieguvums. Atkal jāsaka – tas ir smieklīgi! Saprotams, muļķis nav spējīgs apjēgt, ka pievienojies ir tāds pats muļķis kā viņš, kurš vēlējās noskriet vairākus desmitus kilometrus bez jebkādas trenēšanās.  

Zilais ceļš Stikla kalnā

Velti ir noliegt latviešu Zilā ceļa esamību pēcpadomju gados, kad „viss kļuva atļauts”. Tagadējai straujajai un enerģiskajai virzībai uz pederastu (un daunu) ēru pēc 2018.gada 6.oktobra ir stabila priekšvēsture. Latviešu jūsma par pederastiem un pederastu uzskatīšana par vienīgo politisko cerību dzīves cilvēciskošanā sākās sen. Latviešu Zilais ceļš Stikla kalnā sākās ar Streipa masveida dievināšanu, šo garīgo un fizisko kropli ielaižot TV ar šausmīgu neliterāro valodu un pederasta skatījumu uz dzīvi. Bet tas vēl nebija viss. Latvieši šo kropli uzaicināja skolot žurnālistus universitātē. Tātad pederastam tika nodrošināta tik svarīga prezentācijas vieta kā augstskolas katedra. Tā jau bija apzināta pederastijas propaganda latviešu jaunatnē. Turpinājums pirmajam šausmīgajam precedentam sekoja pēc iestāšanās ES. Latviešu homoseksuālisti sāka organizatoriski konsolidēties un izvirzīt savas prasības likumdošanas koriģēšanai. Rīgā sāka organizēt praudus. 2018.gada praidā jau piedalījās tūkstošiem latviešu ar bērniem. Pirmo reizi arī politiskās partijas iekļāvās izdzimteņu pasākuma programmā. Tātad izdzimteņi ieguva politisko atbalstu. Pederasti Ārlietu ministrijā, pederasts Putnis kā „partijas” veidotājs ir tikai epizodes latviešu Zilajā ceļā Stikla kalnā. Obligāti jāņem vērā viens moments; proti, homoseksuālisma atbalstītāju faktors. Viens ir paši homoseksuālisti kā slimi hominīdi. Homoseksuālisms ir iedzimta nelaime. Homoseksuālisti nav vainīgi, ka piedzimuši kā kropļi. Viņiem var vienīgi pārmest atsacīšanos dzīvot klusu un neizvirzīt politiskās prasības. Pavisam kaut kas cits ir homoseksuālisma atbalstītāji. Pret viņiem ir jāizturas ar daudz izteiksmīgāku riebumu nekā pret pašiem pederastiem. Atbalstītāji ir morālie nodevēji un visīstākie deģenerāti, kuriem nav svēta cilvēka fiziskā un garīgā substance. Viņi demonstratīvi atbalsta antropoloģisko anomāliju, ar savu atbalstu nelietīgi degradējot sabiedrību, pazemojot veselos cilvēkus, apkaunojot tautu, valsti, cilvēku kā augstāko radību. Atkārtoju: pa latviešu Zilo ceļu Stikla kalnā jau ir noieti daudzi kilometri. Redzēsim, vai virsotne tiks sasniegta 6.oktobrī. Viss liecina, ka tiks sasniegta, un latvieši mīļi veģetēs pederastu ērā.

Nolemtība

2018.gada septembra sākumā medijos katru dienu publicē kaut kādu socioloģisko aptauju rezultātus, kuri liecina par „tautas” vēlēšanos valdībā redzēt jaunus cilvēkus. Tas noteikti tiek darīts apzināti. Kādam ir izdevīgi tādā rakursā noskaņot „tautu”. Skaidri var redzēt, ka "tauta" tiek noskaņota daunu un pederastu ēras sākumam pēc 6.oktobra. Tikai idiots var neredzēt "jauno" nevērtību un "jauno" izteikto anormālību prāta un morāles jomā. Saprotams, latvieši nevarēja pilnā mērā izvairīties no "baltās" rases kopējā pagrimuma - degradācijas, deģenerācijas. Taču varēja piebremzēt "procesu" un speciāli neaktivizēt "procesu". Bet tas varēja notikt tikai tad, ja latviešu attīstības līmenis nebūtu tik zems. Labākie ir prom no Latvijas. Tas atsaucas uz populācijas kvalitāti, kurai piestāv vienīgi dauni un pederasti. Vilciens latviešiem ir aizgājis. Būs jādzīvo daunu un pederastu pārvaldē. Vai latvieši to ir pelnījuši? Vai tas ir retorisks jautājums?

Katastrofu paralēlisms

Katastrofu paralēlisms ir izprasta parādība. Globālo sociālo problēmu analītikā ir zināms par demogrāfiskās katastrofas un antropoloģiskās katastrofas paralēlismu. „Baltā” rase strauji noveco un izmirst, un paralēli tam strauji zaudē cilvēcisko seju: kļūst iracionāla, idiotiska, morāli izlaidīga. Turklāt abām katastrofām piemīt milzīgs dinamisms. Tas ir sastopams arī latviešu tautas virzībā. Iedzīvotāju skaits Latvijā strauji samazinās, un latviešu tautas seja iegūst arvien šaušalīgākas grimases. Tā, piemēram, 2018.gada vasaras nogalē nekādā gadījumā tā nav nejaušība, ka pirmsvēlēšanu diskursos masu komunikācijā dominē Rīgas Daunis, kā nepieciešams saukt rīdzinieku aptaurēto jaunāko paaudžu politiskās izvēles subjektu 12.parlamenta vēlēšanās. Ap Rīgas Dauni tagad ir liels daunu bars. Latviešu cilvēciskais portrets ļoti strauji kļūst neadekvāts Homo sapiens līmenim. Latvieši nekad masveidā nevarēja lepoties ar lielu prātu un skaidru morāli. Taču tagad viss kļūst ārprātīgi caurstrāvots ar stulbumu, nelietībām, neinteliģenci, amoralitāti. Latviešu tauta zaudē to antropoloģiskās kondīcijas satvaru, bez kā nav iedomāja tauta. Nekad vēl nebija tik nepilnvērtīgs piedāvājums premjerministra postenim. Protams, nedrīkst aizmirst par latviešu pederastu politisko invāziju. 13.parlaments latviešiem noteikti būs daunu un pederastu parlaments. Interesants ir jautājums, vai oligarhus tas nebaida? Dauni un pederasti, principā slimi radījumi, var kļūt nevadāmi, var pastrādāt kaut ko tādu, kas apdraud oligarhus - mūsu slavenos izdzimteņus šķēles, lemberģus un citus nacionālos mēslus. Ko par šo straujo pagrimumu domā LKP/VDK nelieši? Vai arī viņi nejūtas apdraudēti?

„Jaunais saturs”

2018.g.1.sept. „Delfi”: „Jaunais izglītības saturs, ko skolās ieviesīs 2019. gada septembrī, nodrošinās skolēniem prasmes lietot iegūtās zināšanas, risināt problēmas un sagatavos audzēkņus dzīvei, Zinību dienas sveicienā pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. „Es nevaru jums apsolīt, ka mācīties būs viegli, bet mēs darīsim visu, lai mācīties būtu interesanti un radoši, un gūtā izglītība jums pavērtu plašas iespējas jūsu turpmākajās dzīves un darba gaitās, veidojot Latviju par plaukstošu labklājības zemi," uzrunājot skolēnus, studentus, skolotājus, pasniedzējus un vecākus teica Šadurskis.” Izglītība vienmēr iet kopsolī ar sabiedrības morālo un intelektuālo virzību: tās pamattendencēm un evolūcijas pamatiezīmēm. Tā ir vēsturiski stabila sociālā likumsakarība. Nav nekāds iemesls šīs likumsakarības funkcionēšanu neatzīt arī pašlaik. Zinot par "baltās" rases norietu, pagrimumu, degradāciju, deģenerāciju, neoliberālisma un postmodernisma zombējošo uzvaru, nav grūti iedomāties, kāds ir izglītības „jaunais saturs” un kādu cilvēcisko kvalitāti tas izdiedzēs. Zinot, kādi aprobežoti tipi 30 gadus ir sēdējuši Vaļņu ielas priekšnieku kabinetos un valdībā, zinot latviešu tautas politiskās apziņas kritiski zemo līmeni, latviešu vērtīgāko indivīdu aizceļošanu, zinot par nacionāli reakcionāro valstiskumu, zinot par LR šarlatānisko „universitāšu” uzmeistaroto „bakalauru” un „maģistru” ieplūšanu izglītības iestādēs ar pirktiem diplomiem un studiju gados neizlasot nevienu grāmatu, nav grūti paredzēt „jaunā satura” ievirzi, kas būs piemērota daunu un homoseksuālistu ēras sākumam Latvijā 6.oktobrī. Skolotāji žēlojas par neredzētu haosu skolās: neviens nesaprot, ko no viņiem vēlas ministrija, kas viņiem jādara ar "jauno saturu", kuru neviens nav redzējis. Taču, kā parasti, žēlošanās notiek virtuvē, zem "deķa", pusčukstus. Protams, tie, kuri atrodas pie skolas direktora siles, slavē nacionālo varoni Idiotisma Titānu Šadurski. Latviešu tauta ir pacietīga tauta! To visi zina. Vienīgi visi nezina, ka pacietīgas tautas parasti ir muļķas tautas, neizdevušās tautas, tautas bez pašcieņas un pašlepnuma, bez gara un prāta. Tādām tautām arī valsts ir tikai "valsts" - neizdevies trinkšķis. Tādām tautām izglītība, garīgums kā cilvēka esamības pamats nemaz neinteresē. Tādas tautas domā tikai par vēdera piepildīšanu un izklaidēm vēdera piepildīšanas un vēdera izejas starplaikos. Latviešu vairākums domā tikai par zagšanu. Arī izglītība latviešiem tagad ir zagšanas objekts. Izglītības sabrukums latviešu miljonam neizraisa disforiju.