Katastrofu paralēlisms

Katastrofu paralēlisms ir izprasta parādība. Globālo sociālo problēmu analītikā ir zināms par demogrāfiskās katastrofas un antropoloģiskās katastrofas paralēlismu. „Baltā” rase strauji noveco un izmirst, un paralēli tam strauji zaudē cilvēcisko seju: kļūst iracionāla, idiotiska, morāli izlaidīga. Turklāt abām katastrofām piemīt milzīgs dinamisms. Tas ir sastopams arī latviešu tautas virzībā. Iedzīvotāju skaits Latvijā strauji samazinās, un latviešu tautas seja iegūst arvien šaušalīgākas grimases. Tā, piemēram, 2018.gada vasaras nogalē nekādā gadījumā tā nav nejaušība, ka pirmsvēlēšanu diskursos masu komunikācijā dominē Rīgas Daunis, kā nepieciešams saukt rīdzinieku aptaurēto jaunāko paaudžu politiskās izvēles subjektu 12.parlamenta vēlēšanās. Ap Rīgas Dauni tagad ir liels daunu bars. Latviešu cilvēciskais portrets ļoti strauji kļūst neadekvāts Homo sapiens līmenim. Latvieši nekad masveidā nevarēja lepoties ar lielu prātu un skaidru morāli. Taču tagad viss kļūst ārprātīgi caurstrāvots ar stulbumu, nelietībām, neinteliģenci, amoralitāti. Latviešu tauta zaudē to antropoloģiskās kondīcijas satvaru, bez kā nav iedomāja tauta. Nekad vēl nebija tik nepilnvērtīgs piedāvājums premjerministra postenim. Protams, nedrīkst aizmirst par latviešu pederastu politisko invāziju. 13.parlaments latviešiem noteikti būs daunu un pederastu parlaments. Interesants ir jautājums, vai oligarhus tas nebaida? Dauni un pederasti, principā slimi radījumi, var kļūt nevadāmi, var pastrādāt kaut ko tādu, kas apdraud oligarhus - mūsu slavenos izdzimteņus šķēles, lemberģus un citus nacionālos mēslus. Ko par šo straujo pagrimumu domā LKP/VDK nelieši? Vai arī viņi nejūtas apdraudēti?