Nacionālajam patriotismam var būt divi
varianti. Latviešiem masveidā un konsekventi piemīt tikai viens variants. Ja
arī ir sastopams otrs variants, tad vienalga tam nav nekāda atbalss tautas
dzīvē. Pat sliktāk – otro variantu var ļauni nosodīt atbilstoši pirmā varianta bezjēdzīgajām
prasībām. Viens variants ir nacionālais patriotisms ar aizsietām acīm.
Praktiski tas nozīmē atsacīšanos no jebkāda veida pašanalīzes un paškritikas. Nākas
novērot, ka latvieši masveidā nemaz nesaprotot, kas ir pašanalīze un kas ir paškritika.
Šī varianta adepti atzīst un pieļauj tikai latviešu tautas glorificēšanu –
vienpusīgu un nekritisku tautas slavināšanu. Ja tas nenotiek un šī varianta
adepti sastopas ar paškritikas izpausmēm, tad paškritika momentā tiek noraidīta
un tās autors naidīgi nosodīts, viņam pārmetot nacionālā naida kurināšanu,
tautas mazvērtības kompleksa musināšanu, nezināšanu un neizpratni, tautas
necieņu un nacionālā patriotisma trūkumu. Neapšaubāmi, ar aizsietām acīm dzīvo latviešu
tautas neattīstītākā, neizglītotākā, neinteliģentākā, aprobežotākā, dumjākā,
stulbākā daļa šo īpašību pamatbūtībā, jo nekādas nozīmes nav formālajai
izglītotībai, akadēmiskajiem un cita veida tituliem un amatiem. Latviešu
aprindās ar aizsietām acīm dzīvo skolotāji, inženieri, politiķi, valsts
ierēdņi, profesori, rektori, prorektori, akadēmiķi, ministri, valsts
prezidenti. Ar neaizsietām acīm galvenokārt dzīvo cilvēki bez augstas formālās
izglītības un augstiem amatiem. Pašanalīze un paškritika dominē t.s.
vienkāršajos cilvēkos nesalīdzināmi vairāk nekā latviešu inteliģencē. Otrs
variants ir nacionālais patriotisms ar atvērtām acīm, uz tautu lūkojoties analītiski
un kritiski. Šo variantu latviešu tautas nomācošais vairākums neakceptē un pret
to izturas naidīgi, kategoriski pieprasot tautas glorificēšanu. Pirmā varianta
adepti nav spējīgi apjēgt, ka tautai var būt noderīgs vienīgi cilvēks ar
atvērtām acīm, kurš nebaidās uz tautu lūkoties atklāti un godīgi. Tikai cilvēks
ar atvērtām acīm ir patiesi īsts nacionālais patriots, jo lūkojums uz tautu ar
aizvērtām acīm ir lišķība, pieglaimīgums, konformistiska nodevība, šizofrēniska
fetišizēšana, kas vienmēr tautai nodara lielu ļaunumu. Bez pašanalīzes un
paškritikas nav iespējama latviešu tautas attīstība, kļūstot par „kultūras
tautu” (Rainis).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru