Tautas gars

Latviešu tautas gars ir individuālistiskas tautas gars. Tas ir tautas gars ar pasvītroti egocentrisku orientāciju. Latviešu tautas garu caurvij egocentrisms – indivīda ilūzijas, ka visi uz pasauli un tās problēmām raugās ar viņa paša acīm. Egocentrisms ir sevis uzskatīšana par ikviena domu un rīcības centrālo objektu – „visa pasaule riņķo ap mani”. Egocentrismam nav svešs priekšstats par sevi kā par dzīves un pasaules centru. Ne velti ētikā egocentrisms ir krasākais individuālisma un egoisma veids. Sastopams vēl viens būtisks moments. Latviešu populācijā nedarbojas etniskais stereotips, ka cilvēks pret „svešajiem” izturas sliktāk nekā pret „savējiem”. Uz latviešu populāciju šis stereotips neattiecas. Tāpēc nav jābrīnas, ka katrs latvietis pret otru latvieti izturas piesardzīgi, neuzticīgi, pat naidīgi un neslēpti agresīvi. Ar to visvairāk saskaras gudri un godīgi latvieši – katra latvieša galvenie konkurenti. Individuālistiskajā mūsu tautas garā valda stulba ambīcija un tās iekustinātā aprobežotā pašpārliecinātība ir lielāka nekā zināšanas, kompetence, inteliģence, tolerance, paškritika, profesionalitāte. Tas ir tautas gars ar nestabilu ētosu. Šī ētosa centrā ir nodevības, pielīšanas, verdziskas padevības, denunciācijas kāruma izbaudīšanas tieksme. Tas ir tautas gars, kurā visnekomfortablāk jūtas godīgi, pašaizliedzīgi, patriotiski noskaņoti, gudri, izglītoti, morāli atbildīgi, nacionāli atbildīgi latvieši, kuriem nekad nav izdevies un nekad acīmredzot neizdosies ieņemt idejiski, politiski, ideoloģiski dominējošo stāvokli inteliģencē, sabiedrībā, tautā, valstī. Gadsimtiem ilgi pastāvošā fatālā situācija ir radījusi paradoksu: tautas vērtīgākā daļa ir klusi un pieticīgi samierinājusies ar savu visos laikos tradicionālo marginālo vietu Tēvzemē. Vienmēr un  visur pirmajās rindās ar lepni paceltu galvu auļo nekauņas, nelieši, pašlabuma meklētāji, karjeristi, neinteliģenti un neizglītoti latvieši.