Latviešu „miljons” cītīgi pierāda stulbuma grandiozās
perspektīvas: stulbuma aplaimotā mentalitāte, „tautas gars” un „tautas prāts” izvēršas
nacionālā nelaimē, kas savukārt reāli izvēršas nacionālā katastrofā etnosa
kultūrā, praktiski pārklājot kultūras visus segmentus. Visjaunākajā laikā
(2018.gada jūnijā) stulbuma pamatīgo porciju demonstrē latviešu baptisti, Vaļņu
ielas izglītības un zinātnes bendes, valsts drošības struktūras ar savām reti
brutālajām metodēm, jezga ap Rīgas daunu mīluli daunu no Suņu būdas, tiekamies
ar „tautas” fundamentālo neizpratni valsts drošības jomā sakarā ar „melnajiem
maisiem” un melno Kangeri, kādas „domātavas” Dauna kunga reti nelietīgo
attieksmi pret zinātni, varas partiju pārvēršanos pederastu partijās. Praktiski
stulbumu demonstrē visi un viss, ar ko tiekamies publiskajā telpā, jo bez
stulbuma nekas nenotiek. Stulbuma izpausmes veidi ir visdažādākie, sākot ar
nespēju uztvert un izmantot galveno jebkurā notikumā un procesā, un beidzot ar
stulbu pieeju visniecīgākajā kultūras elementā. Vārdi „latviešu „miljons”” un
„stulbeņi” ir kļuvuši sinonīmi. Protams, publiskajā telpā stulbuma fani ir
latviešu „miljona” visnevērtīgākā formācija – latviešu varas inteliģence, kuras
enerģiskākie un nekaunīgākie stulbeņi idejiski un organizatoriski virza un kontrolē
latviešu kultūru, ārprātīgā naidā konsekventi nekur nepielaižot gudrus,
talantīgus, lietpratīgus, godīgus cilvēkus. Kā tas notiek izglītībā, radies
uzskatāms piemērs sakarā ar cienījamā un pieredzējušā skolotāja A.Upenieka
drosmīgo „kompetenču izglītības” kritiku. Upenieka vieta būtu ministrijā. Taču
ministriju vienmēr ir nekaunīgi okupējuši kretīni, stulbeņi, nejēgas šadurski,
oliņas, kiopes, druvietes, koķes, rivžas, catlaki, vaivadi, gaigali, grīnblati,
celmiņi, makarovi, goldes, vītoli, greiškalni, radzēviči, broki, ķīļi,
kozlovski, dombrovski, seiles. Kretīnu, stulbeņu, nejēgu panākumi ir maksimāli,
sagraujot zinātni un augstāko izglītību, degradējot vispārējo izglītību.
pirmdiena, 2018. gada 25. jūnijs
sestdiena, 2018. gada 23. jūnijs
Kāpēc atbalsta?
Kāpēc latvieši masveidā atbalsta nacionāli
reakcionāro un krimināli oligarhisko iekārtu ar noziegumu brīvību? Tas ir ļoti
svarīgs jautājums. Uz šo jautājumu noteikti nākas noskaidrot atbildi. Atbildes
noskaidrošanā ir jāiesaistās visiem – zinātniekiem, publicistiem, rakstniekiem,
skolotājiem, politiķiem; respektīvi, visiem domājošiem cilvēkiem, kuriem nav
vienaldzīga tauta, tās valsts. Tautas esamības visjaunākajā laikā un varbūt pat
tautas pastāvēšanas visā laikā tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Bez
atbildes uz šo jautājumu nav izprotama latviešu tauta, tās identitāte,
attīstības pakāpe, nākotnē gaidāmais, valstiskuma perspektīvas Latvijā. Zināma
atbilde jau ir sastopama. Latvieši masveidā atbalsta noziedzīgo režīmu tāpēc,
ka tajā var netraucēti zagt, ja ievēro zagšanas lokālos nosacījumus. Latvieši
tik labi kā tagad nekad neesot dzīvojuši, jo agrāk masveida zagšana netika
pieļauta. Dotā atbilde ir ļoti ticama. Tā var saglabāties un to nākas ņemt
vērā. Bet tas noteikti vēl nav viss. Zagšanas iespējas nav vienīgais iemesls
noziedzīgās iekārtas masveida atbalstīšanā. Noteikti ir vēl citi iemesli.
Varbūt pat psiholoģiski dziļāki, psiholoģiski apslēptāki un tāpēc netiek
manifestēti, cenšoties noskaidrot atbildi uz minēto svarīgo jautājumu.
Domājams, par vienu dziļu psiholoģisko iemeslu var droši runāt. LR formālā
atjaunošana (tika atjaunota vienīgi LR valstiskā simbolika, varas institūtu
struktūra, jo politisko un ekonomisko varu saglabāja LKP, VDK nomenklatūras
kadri) latviešiem bija savdabīga „oktobra revolūcija” – zemāko slāņu sacelšanās
pret eliti, inteliģenci; kā zināms, LR atjaunošanas rezultātā tie latvieši,
kuri padomju laikā savas cilvēciskās un profesionālās zemās kvalitātes dēļ
netika vadošos amatos, augsti kvalificētā darbā, tūlīt pēc PSRS sabrukuma
nonāca „virspusē”, jo neskaitījās „bijušie”. LR atjaunošana un tās noziedzīgais
režīms ir ļoti labvēlīgs zemas kvalitātes cilvēku masām. Vispār jāsaka vēl
kategoriskāk: noziedzīgais režīms var balstīties tikai uz ļoti zemas kvalitātes
tipiem. Protams, latviešu aprindās vienmēr darbojās etniski svētais princips
neļaut dzīvot, strādāt otram latvietim. Īpaši tad, ja otrs latvietis ir gudrs,
godīgs, taisnīgs. Padomju laikā šis princips funkcionēja, bet tikai ierobežotā
veidā, jo Maskava prasīja balstīties uz spējīgiem cilvēkiem. Padomju varas
latviešu tautības priekšniekiem nācās izpildīt Maskavas prasību kadru
jautājumā, un gudriem un spējīgiem latviešiem tika ieslēgta zaļā gaisma. Un,
lūk, LR noziedzīgās iekārtas faniem tāpēc ir divkārtējs iemesls atbalstīt
vietējo nelietīgo valstiskumu. Pirmkārt, noziedzīgais valstiskums ieslēdz zaļo
gaismu cilvēciskajiem atkritumiem (tas ir loģiski, jo noziedzniekiem gudrs un
godīgs cilvēks neder). Otrkārt, šodienas latviešu masu (cilvēcisko un
profesionālo atkritumu) jūsma par noziedzīgo iekārtu ir atriebība par padomju
laikā izjusto "apspiestību", jo padomju laikā viņiem bija vieta tikai
žogmalē, bet nevis kā tagad ministrijas klerku krēslos, parlamenta krēslos,
valdības krēslos un citos vairāk vai mazāk atbildīgos krēslos. Žogmales ļaudis
LR ir topā! Skaidrs, ka viņi ir skaļākie aplaudētāji noziedzīgajai iekārtai.
Tāpēc LR neapdraudēti funkcionē kā žogmales masu atkritumu valsts. Kriminālā
oligarhija latviešu tautas vairākumu ir pārvērtusi par amorāliem žogmales
atkritumiem, nespējot izprast neapskaužamo un nožēlojamo stāvokli.
ceturtdiena, 2018. gada 14. jūnijs
Bailes no patiesības
Mūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām
izpausmēm ir bailes no patiesības, veicinot konsekventu patiesības noklusēšanu.
Bailes no patiesības dominē ne tikai inteliģencē. Droši var teikt, ka
patiesības noklusēšana ir kļuvusi latviešu tautas ideoloģija. Sociālā
šizofrēnija ir viegli konstatējama: cilvēki redz vienu patiesību, taču tic un
pakļaujas pavisam citai patiesībai. Patiesības noklusēšana ir izdevīga sociuma
lielai daļai. Pirmkārt un galvenokārt tā ir izdevīga inteliģences
mazasinīgākajai daļai, nodrošinot labu dzīvi muļķiem, nekauņām, sliņķiem,
pielīdējiem, netalantīgajiem, negodīgajiem, aprobežotajiem, paklausīgajiem,
zaglīgajiem, alkātīgajiem. Patiesības noklusēšanas iemesls ir fundamentāli
negodīgā dzīves kārtība. Patiesība par šodienas Latviju ir drausmīga. Pat negribas
ticēt, ka tik lielā mērā var apmuļķot tautu un tauta tik lielā mērā piekrīt būt
traģiski apmuļķotai un nekādā gadījumā nevēlas dzirdēt patiesību. Intuitīvi
visu saprot pareizi, taču atklāti nevēlas dzirdēt patiesību par to, ka
komunistiskās partijas un valsts drošības iestāžu vietējie hameleoni ir aplaupījuši,
nodevuši, iedzinuši postā paši savus tautiešus un izliekas, ka nekas nav
noticis, izliekas, ka viņu vara nav saglabājusies un viņi nevienu nav
aplaupījuši, tautu un valsti nav nacionāli nodevuši savās nelietīgajās
interesēs. Bailēm no patiesības, patiesības noklusēšanai ir vēl viens iemesls.
Ja atzīst patiesību par šodienas Latviju, tad ir jāatzīst pārāk lielas latviešu
daļas tiešā ieinteresētība dzīvot noziegumu brīvībā, kad dzīves galvenais
formāts ir zagšana. Saprotams, ka to atzīt ir ļoti grūti. Vieglāk ir turpināt
patiesības noklusēšanu – šodienas latviešu ideoloģiju.
pirmdiena, 2018. gada 11. jūnijs
Hronika
Domāju, uz Zemes noteikti ir kāds
cilvēks, kurš veido „balto” rases elites degradācijas un deģenerācijas hroniku,
cītīgi fiksējot katru jauno sasniegumu minētajos lieliskajos procesos. Nupat
(2018.g.10.VI) tāds sasniegums ir Kanādas premjerministra „novietošana” elles
īpašā nodalījumā, ko publiski veica Trampa padomnieks. Elle vēl netika
izmantota otra politiķa nogānīšanā. Tas ir jauns līmenis, un cienīgs ieņemt
goda vietu hronikā. Diemžēl hronikas veidošanā būs jāiesaistās vairāku paaudžu
pārstāvjiem. Degradācijas un deģenerācijas procesi turpināsies līdz XXI gs.
vidum, kad pēc demogrāfiskās pārejas dzīve uz planētas stabilizēsies un,
domājams, „baltās” rases elites pagrimums pierims.
svētdiena, 2018. gada 10. jūnijs
Faktori
Latvijā uz izglītību tāpat kā uz visu
pārējo (politiku, ekonomiku, zinātni utt.) atsaucas divi faktori: objektīvais
faktors un subjektīvais faktors. Objektīvais faktors ir valstiskuma forma. Kā
zināms, forma ir unikāla - krimināli oligarhiskais valstiskums ar noziegumu
brīvību. Tādā valstiskumā nekas nevar pastāvēt adekvāti. Var pastāvēt tikai
haosa, pirmsnāves agonijas veidā. Subjektīvais faktors ir latviešu mentalitātē
dominējošā naidīgā attieksme pret gudriem un godīgiem latviešiem. Tā rezultātā
visur komandē muļķi, pelēcības, nekompetenti pielīdēji. Nopietnā sarunā par
stāvokli un perspektīvām Latvijā abi faktori ir obligāti jāņem vērā. Abi
faktori ir galvenais šķērslis Latvijas normālai nākotnei. Katra saruna bez abu
faktoru klātbūtnes ir pašapmāns, vairīšanās no patiesības, patiesības
noklusēšana.
Kompetence
Jēdzienu "kompetence" vispār nevajadzētu lietot vispārējās izglītības kontekstā. Turklāt "kompetence" nav tikai lietpratība. Lietpratība semantiski asociējas ar prasmi vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, ar reālu praktisku darbību un reālu prasmi veikt šo praktisko darbību. "Kompetence" ir ne tikai lietpratība, bet arī zināšanas, teorētiskā un metodoloģiskā izpratne. Lietojot jēdzienu "kompetence", var fiksēt atbilstību (piem., amatam, konkrētam uzdevumam). Vēl ar jēdzienu "kompetence" var raksturot spējīgumu; tātad zināma potenciāla esamību vai neesamību. Ar jēdzienu "kompetence" apstiprina pilnvarotību kaut ko veikt, par kaut ko atbildēt. Vispārējā izglītība nebūt nav process, kurā iemāca vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, būt kompetentam kādā jomā. Kompetences apgūšana ir vienvirziena darbība (zupas vārīšanas darbība, darbība braukšanā ar traktoru). Vispārējā izglītība nav vienvirziena darbība, bet kognitīvi universāla darbība.
sestdiena, 2018. gada 9. jūnijs
Brīvības izpratne
Pederastu praids atspoguļo brīvības
izpratni. Pederasti, kā zināms, „cīnās” par savu „brīvību”. Pederastu ideologi
izsakās par „dažādības brīvību”, ar dažādību saprotot savu kroplo identitāti.
Šajā sakarā ir vairākas idiotijas – fundamentālas aplamības. Pirmkārt,
pederastu brīvību nav iespējams ierobežot. Pederastija ir bioloģiskā izpausme.
To nav iespējams ierobežot, apvaldīt, atņemt tai brīvību. Pederastija ir
organiski dabiska izpausme, kura realizējas neatkarīgi no kāda ārējā spēka
gribas. Par pederastiem piedzimst un tur neviens neko nevar darīt. Var vienīgi
neļaut attiecīgajai sievietei dzemdēt pederastu. Ja pederasts tomēr ir
piedzimis, tad viņa eksistenciālo brīvību neviens nevar ierobežot, atņemt.
Pederasta eksistence ir pederasta brīvības pamatforma. Pederastiem ir
eksistenciālā brīvība tāpat kā normāliem cilvēkiem. Otrkārt, pederastu „cīņa”
par „dažādības brīvību” faktiski ir cīņa par publicitāti – pederastu vēlēšanos
būt populāriem sabiedrībā, gūt iespēju publiski reklamēt sevi, diktēt
sabiedrībai savas perversās vērtības un normas. Tā ir tāda pati tendētība uz
publicitāti, kāda ir raksturīga politiķiem, radošajai inteliģencei, zinātnieku
kādai daļai. Katrā gadījumā runa ir par pederastu publicitātes brīvību, bet
nevis eksistenciālo brīvību. Pederastu eksistenciālo brīvību, atkārtoju,
neviens nav spējīgs ierobežot, atņemt. Pederastu eksistenciālās brīvības
atņemšana ir iespējama vienīgi nogalinot pederastus. Cita lieta ir pederastu
publicitātes brīvības ierobežošana. Tā tiek ierobežota atbilstoši noteiktai cilvēciskajai
loģikai; proti, saskaņā ar cilvēciski negatīvo attieksmi pret dažādām
patoloģijām, amorālām parādībām, pretdabiskām izpausmēm, antisociālām un
antihumānām kampaņām, u.tml. Pederastu publicitāte tiek liegta tāpat kā
mūsdienās tiek liegta nacisma, antisemītisma, šovinisma, sociālā darvinisma,
rasisma publicitāte. Pederastu galvenā interese ir publicitāte. Ne velti pederastu
praids ir tipiska publicitātes forma. Treškārt, ir konstatējama idiotiska
situācija: latvieši enerģiskāk aizstāv pederastu „brīvību” nekā valsts brīvību –
nacionālo neatkarību, valstisko suverenitāti. 2003.gadā referendumā tautas
vairākums balsoja pret LR suverenitāti. Pret praidiem vispār neviens
organizatoriski nevēršas. Latviešu varas inteliģence kaunās par to, ka latviešu
sabiedrība nemīl pederastus.
Abonēt:
Ziņas (Atom)