Pederastu praids atspoguļo brīvības
izpratni. Pederasti, kā zināms, „cīnās” par savu „brīvību”. Pederastu ideologi
izsakās par „dažādības brīvību”, ar dažādību saprotot savu kroplo identitāti.
Šajā sakarā ir vairākas idiotijas – fundamentālas aplamības. Pirmkārt,
pederastu brīvību nav iespējams ierobežot. Pederastija ir bioloģiskā izpausme.
To nav iespējams ierobežot, apvaldīt, atņemt tai brīvību. Pederastija ir
organiski dabiska izpausme, kura realizējas neatkarīgi no kāda ārējā spēka
gribas. Par pederastiem piedzimst un tur neviens neko nevar darīt. Var vienīgi
neļaut attiecīgajai sievietei dzemdēt pederastu. Ja pederasts tomēr ir
piedzimis, tad viņa eksistenciālo brīvību neviens nevar ierobežot, atņemt.
Pederasta eksistence ir pederasta brīvības pamatforma. Pederastiem ir
eksistenciālā brīvība tāpat kā normāliem cilvēkiem. Otrkārt, pederastu „cīņa”
par „dažādības brīvību” faktiski ir cīņa par publicitāti – pederastu vēlēšanos
būt populāriem sabiedrībā, gūt iespēju publiski reklamēt sevi, diktēt
sabiedrībai savas perversās vērtības un normas. Tā ir tāda pati tendētība uz
publicitāti, kāda ir raksturīga politiķiem, radošajai inteliģencei, zinātnieku
kādai daļai. Katrā gadījumā runa ir par pederastu publicitātes brīvību, bet
nevis eksistenciālo brīvību. Pederastu eksistenciālo brīvību, atkārtoju,
neviens nav spējīgs ierobežot, atņemt. Pederastu eksistenciālās brīvības
atņemšana ir iespējama vienīgi nogalinot pederastus. Cita lieta ir pederastu
publicitātes brīvības ierobežošana. Tā tiek ierobežota atbilstoši noteiktai cilvēciskajai
loģikai; proti, saskaņā ar cilvēciski negatīvo attieksmi pret dažādām
patoloģijām, amorālām parādībām, pretdabiskām izpausmēm, antisociālām un
antihumānām kampaņām, u.tml. Pederastu publicitāte tiek liegta tāpat kā
mūsdienās tiek liegta nacisma, antisemītisma, šovinisma, sociālā darvinisma,
rasisma publicitāte. Pederastu galvenā interese ir publicitāte. Ne velti pederastu
praids ir tipiska publicitātes forma. Treškārt, ir konstatējama idiotiska
situācija: latvieši enerģiskāk aizstāv pederastu „brīvību” nekā valsts brīvību –
nacionālo neatkarību, valstisko suverenitāti. 2003.gadā referendumā tautas
vairākums balsoja pret LR suverenitāti. Pret praidiem vispār neviens
organizatoriski nevēršas. Latviešu varas inteliģence kaunās par to, ka latviešu
sabiedrība nemīl pederastus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru