Jēdzienu "kompetence" vispār nevajadzētu lietot vispārējās izglītības kontekstā. Turklāt "kompetence" nav tikai lietpratība. Lietpratība semantiski asociējas ar prasmi vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, ar reālu praktisku darbību un reālu prasmi veikt šo praktisko darbību. "Kompetence" ir ne tikai lietpratība, bet arī zināšanas, teorētiskā un metodoloģiskā izpratne. Lietojot jēdzienu "kompetence", var fiksēt atbilstību (piem., amatam, konkrētam uzdevumam). Vēl ar jēdzienu "kompetence" var raksturot spējīgumu; tātad zināma potenciāla esamību vai neesamību. Ar jēdzienu "kompetence" apstiprina pilnvarotību kaut ko veikt, par kaut ko atbildēt. Vispārējā izglītība nebūt nav process, kurā iemāca vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, būt kompetentam kādā jomā. Kompetences apgūšana ir vienvirziena darbība (zupas vārīšanas darbība, darbība braukšanā ar traktoru). Vispārējā izglītība nav vienvirziena darbība, bet kognitīvi universāla darbība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru