Sociālā šizofrēnija

Sociālā šizofrēnija strauji kļūst latviešu etniskās identitātes iezīme. “Prāta saskaldīšanās” loģiski un saturiski nesavienojamās daļās kļūst masveidīga. Īpaši “6.oktobra paaudzē”. Liela nozīme ir ideoloģiskajiem meliem izglītībā un medijos, nestāstot patiesību par dzīves realitāti un vēstures notikumus atspoguļojot nepatiesā veidā. Lūk, daži 2019.gada novembra piemēri. Interneta komentāros sakarā ar aptauju par attieksmi pret valsti: “Lepojos, ka esam brīvi (!?) no krievijas skavām, bet sarūgtina tas, ka neesam atbrīvojušies no pēcokupācijas sekām.” Turpat līdzās ir šāds materiāls: “Komercreģistrā reģistrēti 14 jauni uzņēmumi, deviņi no tiem – Rīgā. Pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir "Klauģu muiža Re", kura patiesā labuma guvējs norādīts krievu miljardieris Pjotrs Avens, liecina "Lursoft" informācija.” Daudzi sociālās šizofrēnijas fani nezina vai negrib atzīt faktu par Krievijas būtisko klātbūtni LR arī pēc PSRS sagraušanas. Jurmālu jau sen ir “okupējuši” krievi, Krievijas ebreji. Tādu smalku faktu, ka “otrajā” LR turpinājās PSKP/VDK morālo kastrātu vara, arī ļoti daudzi cilvēki nesaprot vai negrib saprast, vēloties dzīvot šizofrēniskā atmosfērā. Neapšaubāmi, sociālās šizofrēnijas spožākais piemērs ir “valstsgribas” zemiskā tēlošana, kad īsta LR kā suverēna valsts nemaz nav pastāvējusi pēc PSRS sagraušanas. Sociālā šizofrēnija jau pašlaik sprēgā saistībā ar jaunāko kaislību atlaist Saeimu. Atlaidīs, bet tas, kas būs pēc tam, nevienu neuztrauc. Nav centieni radīt jaunu politisko spēku. Bet bez tā taču nekas nevar mainīties uz labo pusi. Būs atkal vēlēšanas, un tajās “kultūrnācija” atkal atbalstīs kārtējo mēslu porciju.