ceturtdiena, 2019. gada 31. janvāris

Polittehnoloģiski fragmenti (2)



v  Politiķa politiskā intelekta kapacitāti raksturo viņa spēja strikti nodalīt taktiskus projektus no stratēģiskiem projektiem. Citiem vārdiem sakot, spēja būt pacietīgam un saprast, ka politikā mēdz būt ne tikai operatīvi realizējami uzdevumi, bet arī tādi uzdevumi, kuru realizācijas panākumi var būt tikai pēc zināma laika – gada, desmit gadiem, 30 gadiem (vienas paaudzes laika), 60 gadiem (divu paaudžu laika), 100 gadiem (trīs paaudžu laika). Šī spēja strikti nodalīt abu minēto projektu veidus ir ļoti efektīvs politiķa politisko spēju kritērijs – politiķa politiskā intelekta kapacitātes mēraukla.
v  Tik tikko minētā politiķa spēja organiski attiecas uz politiķa prasībām t.s. polittehnoloģijas segmentam; proti, indivīdiem, kuri nodarbojas ar polittehnoloģiskiem jautājumiem un sniedz konkrētas polittehnoloģiskās rekomendācijas politiķiem, politiskajām organizācijām, valdībai, valsts pārvaldes institūcijām utt. Politiķim ir jāsaprot, ko viņš drīkst prasīt un ko viņš nedrīkst prasīt no polittehnoloģijas speciālistiem. Tā, piemēram, bezjēdzīgi ir prasīt 100% precīzu prognozi par masu sabiedrības reakciju, rīcību, emocionālo vērtējumu u.tml. Sociālā filosofija, zinātne (sociālā psiholoģija) jau sen ir pārliecinājusies, ka nav iespējams precīzi prognozēt masu attieksmi un šīs attieksmes nosacīto rīcību. To zina un ņem vērā arī mūsdienu polittehnologu kompetentākais slānis. Tas pats attiecas uz politiķiem. Politiski kompetenti politiķi nekad neprasa no polittehnologiem to, ko ir bezjēdzīgi prasīt.
v  Vissaprātīgākie mūsdienu polittehnologi pret savu nodarbošanos izturas ironiski, paškritiski apzinoties savu iespēju ierobežotību un tāpēc sevi raksturojot ar smalku un ārēju nopietnību maskētu izsmejošu zobgalību.

                                          

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana