Brīvība

Es domāju, ka vislielākā sociālā nelaime miera laikā ir iedot brīvību mežoņiem. Pat šo mežoņu baznīctēvi reliģiju pārvērš perversijas mēslos un seksa propagandā. Mežoņu mežonība var vienīgi pieaugt. Tā nevar samazināties, izzust pati no sevis. Mežonības izpausmes virzieni ir visi cilvēciskās esamības virzieni. Mežoņi nesaprot, ka ir mežoņi. Negrib to atzīt. Es esmu pārliecināts, ka pašapmierinātība ir mežoņu prerogatīva. Tas faktiski ir loģiski, jo mežoņiem raksturīgais autorefleksijas deficīts nevar nestimulēt pašapmierinātību, ko tik lieliski demonstrē latviešu mežoņu izcilākie eksemplāri ministri, premjerministri, valsts prezidenti-laulību pārkāpēji, nacionālo noziedznieku laizītāji valsts iestāžu ierēdņi utt. Mežoņu prerogatīva nav paškritiskums, bet stulba pašapmierinātība. Latvieši no Latvijas nācijas to visredzamāk apliecina. To Latvijas nācijā neapliecina krievi, ebreji, poļi, baltkrievi u.c.. Es neticu, ka cilvēce kaut ko iegūs, ja Dievs beidzot „apžēlos” nevērtīgos latviešus. Cilvēce neko neiegūs, jo cilvēce ir dialektikas verdzene. Tai ir vajadzīgs gan zelts, gan mēsli. Engelss teica, ka mērkaķi par cilvēku padarīja darbs. Uz latviešiem tas neattiecās. Viņi tāpēc nekļuva labāki. Laikam tāpēc, ka latviešu galvenais darba veids ir zagšana un latviešiem Dievs nav devis prātu. No latviešu zagšanas, stulbuma un nelietībām var atbrīvoties ar labu eigēnikas programmu. Latvieši paši to nespēj sagatavot un izpildīt. Bet vāci, krievi, zviedri tagad arī to nedarīs, jo negribēs krāmēties ar mēsliem. Mežoņi spēj saskatīt un apjūsmot tikai mežonīgas izdarības. Mežoņi nav spējīgi saskatīt un apjūsmot intelektuāli un estētiski, morāli un tikumiski piesātinātas parādības. Mūsdienu mežoņi spēj saskatīt un apjūsmot vienīgi modernās mežonības izpausmes: masu garīgās kultūras sēnalas un to autorus, „Lielupes ķēķa filosofiju”, pseidozinātnisko šarlatānismu, morālo un tikumisko pagrimumu, perversijas. To visu latvieši saskata un apjūsmo ar lielu iedvesmu, nepārprotami apliecinot savu mežonību, kuru viņiem pašiem nav pa spēkam pārvarēt, lai atbrīvotos no mežonības. Tas tāpēc, ka latviešu inteliģence, tautas moderators, ir mežoņu bars. Bez moderatora neviena tauta vēl nav atbrīvojusies no savas pirmatnējās mežonības. Latvieši acīmredzot pazīs tikai vienu antropoloģiskās attīstības pakāpi – mežonību.