svētdiena, 2017. gada 20. augusts

Gadadiena

Katru gadu 18.augustā ir 1991.gada “valsts apvērsuma” (1991.g. 18.-21.VIII) gadadiena. Minētais notikums pagaidām ir vistumšākais plankums sociālisma sistēmas (PSRS) sabrukšanā. Pateicoties A. Jakovļeva vaļsirdībai mūža beigās, pilnīga skaidrība ir par PSRS sagraušanas plānu, praktisko realizāciju, apzināti asiņaino operāciju organizēšanu Rīgā, Viļņā un citur. Nepārprotami ir noskaidroti “tautas fronšu” uzdevumi sagraušanas procesā, labi zināmi ir PSRS un pasaules sabiedrības zombēšanas formāti. Labi zināmi ir padomju “pelēko kardinālu” psiholoģiski visdziļākie motīvi PSRS sagraušanai. Vienīgā vēsturiskā mīkla pagaidām ir minētais “valsts apvērsums”, ko realizēja 8 vīri ar trīcošām rokām (skatījos TV). No viņiem visizcilākā personība bija Boriss Pugo, kurš, domājams, tāpēc ar sievu izdarīja “pašnāvību”. (Latviešu vēsturnieku pienākums ir noskaidrot patiesību. Bet tas nekad nenotiks, jo mums nekad nebūs godīgi vēsturnieki. Būs vienīgi attiecīgā režīma dibena laizītāji – šņoristi.) Pārējie – pelēki cilvēki. Tas varbūt vismazākā mērā attiecās uz Krjučkovu. Kāpēc tā ir vēsturiskā mīkla? Tāpēc, ka Gorbačovs un citi apvērsuma autori klusē. Gorbačovs faktiski neklusē, bet, kā parasti, melo. Acīmredzot, nekas netika fiksēts uz papīra, kas būtu pieejams vēsturniekiem. Diemžēl mūsdienu latvieši neko vēl nav sapratuši. Turpinās priekšstats par “varonīgo brīvības cīņu”. Šo priekšstatu, saprotams, sistemātiski uzkurbulē tie, kuriem patiesība ir ļoti kaitīga. Tādi cilvēki ir gan Latvijā, gan ASV un citur. Nākas novērot, ka nepatiesības uzkurbulēšanā daži mūsu kaimiņi ir pārāki par latviešiem. Citās zemēs pie varas tāpat ir nelabojami nelieši. Pēdējā laikā (šovasar) atskan balsis par Gorbačova tiesāšanu. Visvairāk ir žēl, ka joprojām neko nav izpratuši (lasījuši) latviešu vecākās paaudzes cilvēki – notikumu aculiecinieki. Latvijas cittautieši (krievi) ir visu pareizi sapratuši. Latviešu jaunākās paaudzes, neapšaubāmi, zombē pašmāju izglītības iestāžu personāls, kura intelektuālais, morālais, profesionālais adekvātums nav definējams bez tādiem vārdiem kā stulbeņi, idioti, nelieši, pielīdēji, karjeristi, ūdensgalvas, pseidointelektuāļi, pseidozinātnieki, prasti masu cilvēki un pat atsevišķos gadījumos – postcilvēki.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru