svētdiena, 2017. gada 20. augusts

Glezna

Imants Lancmanis jau 1998.gadā uzgleznoja darbu “Latvija muļķības, naida, skaudības, slinkuma, alkātības, baudkāres un nodevības ielenkumā”. Precīzāk nav pasakāms par viepļu “valsti”. Taču viepļi pret viņu joprojām izturās labi, it kā tāda glezna nemaz nebūtu. Viepļi viņu apbalvo, slavina presē, aicina uz oficiāliem pasākumiem. Arī jaunā vējainā stulbeņa iesvētīšanā. Bet tas nozīmē, ka viepļi no Lancmaņa nebaidās. Viņš viepļiem nav konkurents nekādā ziņā – ne prāta, ne talanta ziņā. Ja būtu konkurents un viepļi baidītos, tad glezna būtu pietiekams iegansts tā autora ignorēšanai un noriešanai. Tātad vīram ir ne tikai pelēks uzvalks, bet arī viss pārējais ir pelēks, kas neatbaida latviešu viepļus. Tas ir tāpat kā ar Paulu, Ziedoni. Tāda latviešu viepļu loģika šim cūkmaisījumam ir tradicionāla.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana