sestdiena, 2017. gada 19. augusts

Grēksūdzes hameleoni

Latviešu populācijas visnevērtīgākajā daļā grēksūdzes hameleoni ir parasta parādība. Sākot ar pederasta māti Vairu Vīķi-Freibergu un beidzot ar tāda mēroga „politiķi” kā snobs un frants Jurkāns Jānis. Šo  eksemplāru melnā harisma un morālā idiotija latviešiem patīk, jo atbilst viņu šķidrajam ētosam, par ko pirmais precīzi izsacījās Garlībs Merķelis. Ja tas tā nebūtu, tad tagad nebūtu morālais zaņķis, kas pašlaik veldzē latviešus – noziegumu brīvība, Lielā Banda, Astoņkājis, Juvenālais astoņkājis, zagšana, zagšana un vēlreiz zagšana. Par tautas morālo sanāciju nav ko sapņot. To varbūt vēlās tikai kādi pārdesmit pensionāri. Tautas morālā sanācija nevienu latvieti neinteresē. Nav jāatkārto, kas interesē latvieti. Latvietis nevēlās atzīt „perestroiku” kā noziegumu, LTF kā VDK dzemdētu organizāciju, „lāčplēšus” kā nacionālos nodevējus. Latvietis sava prāta stulbumā nav spējīgs saprast humanitārās, antropogēnās katastrofas ļoti dziļo ietekmi uz cilvēkiem. Tāda katastrofa ir „perestroika”. Destruktīvās politiskās realitātes upuri ir traumētie cilvēki, traumētā sabiedrība, traumētā tauta. Latvieši ir ne tikai traumēti hominīdi – ne tikai upuri, bet arī traumēšanas procesa liecinieki un līdzdalībnieki. Trauma nav domāšanas unifikācija, bet gan noplicināšana, šizofrenizācija. Vainas apziņa, kauns, bailes, vainas mods neeksistē. Pie mums vaina neiet kopsolī ar atbildību – retrospektīvo atbildību, perspektīvo atbildību, pozitīvo atbildību, negatīvo atbildību. Tautas klusējošais atbalsts noziegumu brīvībai un konkrētiem noziedzniekiem liecina, ka nacionālā vistautas grēksūdze nav iespējama. Neeksistē kauns par savu piederību vainīgo cilvēku grupai, kura ir kolektīvi atbildīga par noziegumiem. Tāds kauns nav pati par sevi redzama fenomenoloģiskā realitāte. Bet bez vainas atzīšanas neiztikt. Vienīgi vainas atzīšana var izraisīt morālo attīrīšanos, atjaunošanos, konstruktīva gara nostiprināšanos. Nākas godīgi atzīt, ka banāli ir tautas morālo pagrimumu izskaidrot kā „laikmeta prasību” zagt, melot, blēdīties, nodot tautu un valsti.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru