Esejā „Postcilvēku sanācija” izmantotā vervelējuma autors ir Artis Buks. Viņš ir ne tikai postcilvēkam tipiska vervelējuma autors, bet arī pazīstams zaglis. Postcilvēks Buks savos literārajos vervelējumos izmanto cilvēku darbus, tos citējot bez pēdiņām un nenosaucot autoru. Viņš ir tipisks latviešu zaglis-nelietis. Pieķērts zādzībā, neatvainojās, bet cenšās idiotiski attaisnot savu zagšanu. Esejā tiek izmantots „satori.lv” publicētais Buka vervelējums. „Satori.lv” ir postcilvēku kloāka. Portālā publicē tikai vietējo postcilvēku smirdošos izgarojumus. Portālā dominē agresīvā feminisma, homoseksuālisma, pederastu, „viedokļu plurālisma”, postmodernisma, neoliberalisma un citu jaunāko laiku stulbību apjūsmošana. Dominē reti kropla attieksme pret mākslu, zinātni, filosofiju. Autoru lokā ir postcilvēki šlāpini, buki, bankovski, ījābi, vērpes, ostupi, zanderi. „Satori.lv” tekstus automātiski var ievietot „Latviešu idiotismu kolekcijā”. Ja pie mums būtu īsti mācītāji, kuriem patiesi interesē tautas garīgā veselība, tad viņi no kanceles jau sen būtu nolādējuši „satoristus” kā sātana sūtņus Daugavas krastos. Ja latviešiem būtu normāla valsts, inteliģence, politiskā elite, tad tāda postcilvēku kloāka Rīgā nesmirdētu. Normālas valsts ideologi un vadītāji saprot, ka tautai bīstama ir ne tikai zagšana, laupīšana un citi kriminālie noziegumi, bet arī garīgie noziegumi. Garīgās perversijas izplatīšanu sabiedrībā nedrīkst pieļaut tādā pašā mērā, kādā mērā nedrīkst pieļaut kriminālos izkropļojumus. Latvija nav normāla valsts, latvieši nav spējīgi atbrīvoties no savas arhaiskās mežonības. Tāpēc latvieši var lepoties ar postcilvēku straujo ģenēzi. Latviešu antropoloģiskā nākotne ir postcilvēki, kuri jau ir parlamentā, radošās kultūras organizatoriskajās struktūrās, zinātnē, filosofijā, tēlotājas mākslā un literatūrā, Rīgas medijos, izglītībā, audzināšanā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru